Vienošanās, kas tikai… jāparaksta 0
Ja radies iespaids, ka panākts gatavs līgums, tad tā nu diemžēl tas nav. Drīzāk varētu teikt, ka ir aptuvena nojausma, kādas nākotnē varētu izskatīties ES un Apvienotās Karalistes (AK) attiecības. Darba vēl ir ļoti daudz, taču daudz kas jau ir izlemts.
Imigrācija
Pārejas periodā līdz 2020. gada 21. decembrim joprojām būs spēkā brīvā kustība, ES pilsoņi varēs brīvi ierasties, strādāt un dzīvot. Tāpat briti uz ES varēs doties bez vīzas.
Pēc pārejas perioda beigām beigsies brīvā kustība un briti varēs noteikt paši savu imigrācijas kārtību. Visi briti, kuri dzīvos ES, varēs palikt, un visi ES pilsoņi varēs palikt AK.
Robeža ar Īriju
Pats grūtākais sarunu posms ir vienošanās par Īrijas robežu – kā izvairīties no “cietās” robežas vai jūras robežas ar pārējo valsti.
Izstāšanās līguma uzmetums paredz, ka “cietās” robežas nebūs un ES un AK būs vienota muitas teritorija. Ja briti nespēs vienoties ar ES saglabāt atvērtu robežu, tad pāries pie rezerves plāna, dēvēta par “backstop”, kas nozīmē, ka dažām preču grupām tiks veiktas pārbaudes uz Ziemeļīrijas un AK robežas. Taču briti to nevarēs vienpusēji izbeigt, kas nozīmē, ka AK varētu palikt muitas savienībā ar ES bezgalīgi.
Likumi
Pārejas perioda laikā AK nāksies pakļauties ES likumiem un Eiropas tiesu spriedumiem.
Ja Īrijas robežas lietā tiks pāriets pie rezerves plāna, tad strīdi tiks risināti, veidojot arbitru paneli no abām pusēm, taču lietās, kur jāpiemēro ES likumi, tās tiks nodotas ES tiesām bez britu iejaukšanās.
Drošība
AK turpinās dalību būtiskos Eiropas drošības līgumos līdz pat 2020. gada decembrim. Tas attieksies arī uz ES datubāzēm par pazudušiem cilvēkiem, arestiem, DNS, pirkstu nospiedumiem un auto numurzīmēm. Pēc pārejas perioda beigām AK pieejas datubāzēm vairs nebūs, taču abas puses ir paudušas vēlmi sadarbību turpināt.
Veselības aprūpe
Līgums paredz, ka nepārtraukta medikamentu piegāde turpināsies līdz pat 2020. gada beigām.
AK pilsoņu tiesības saņemt veselības aprūpi ES un otrādi turpināsies līdz tam pašam datumam. Kas notiks pēc tam, vēl nav izlemts.
Pārtika, tirdzniecība
Līgums paredz, ka pārtikas piegāde netiks aizkavēta līdz pat pārejas perioda beigām. Ja abas puses nespēs vienoties par ilgtermiņa tirdzniecības līgumu līdz tam laikam, tad AK varēs turpināt beztarifu tirdzniecību ar ES.
Taču AK nedrīkstēs slēgt līgumus ar citām valstīm ārpus ES, vismaz līdz brīdim, kamēr galējais tirdzniecības līgums ar ES tiks noslēgts. Briti vēlas politisku deklarāciju, kas paredz brīvo tirdzniecību, taču vairākas ES valstis uzskata, ka tas ir gandrīz tas pats, kas būt ES dalībvalstij. Taču izskatās, ka par finanšu servisiem vienošanos panākt būs vieglāk.
Vides aizsardzība
AK likumi darbosies saskaņā ar ES likumiem līdz pat pārejas perioda beigām.
Lidojumi
Abas puses ir gatavas noslēgt līgumu, kas ļautu lidsabiedrībām turpināt lidojumus starp AK un ES.
Zvejošana AK ūdeņos
Abām pusēm jāpieliek visas pūles, lai noslēgtu līgumu nākotnē. Briti vēlas pieeju ES tirgum, taču ES vēlas būt droši, ka varēs zvejot britu ūdeņos.
Ko grib Spānija
Spāņu premjerministrs Pedro Sančess paziņojis, ka spāņi noraidīs jebkuru vienošanos bez garantijas par nākotnes sarunām Gibraltāra jautājumā, vēlāk precizējot, ka šīm sarunām jānotiek tikai starp Spāniju un AK. Vēsturiski Spānija ir atdevusi Gibraltāru britu monarhijai 1713. gadā, un referendumā, kas notika 1967. gadā, 99,6% gibraltāriešu balsoja par palikšanu AK sastāvā. Tā rezultātā Spānija slēdza savu robežu ar Gibraltāru, kas tika atvērta tikai 1985. gadā, kas bija gadu pirms Spānijas pievienošanās Eiropas Ekonomiskajai zonai. Gibraltāra jautājums joprojām ir ļoti jūtīgs Spānijai, savukārt britiem tur ir militārā bāze, pār kuru viņi noteikti vēlas saglabāt kontroli. Šobrīd Gibraltārā dzīvo 33 600 iedzīvotāju, piesaistot vairāk nekā 7,7 miljonus tūristu katru gadu.
Ko grib Francija
Francijai galvenie iebildumi ir par zvejošanas tiesībām britu ūdeņos. Francijas prezidents Makrons vēlas, lai briti būtu pieļāvīgāki, kritizējot ES par tās bezzobaino pieeju. Par zvejošanas tiesībām ir nobažījusies arī Spānija, Beļģija, Dānija un Portugāle. Ja briti ļautu ES valstīm zvejot savos ūdeņos, tad pretī tiktu dots tirdzniecības līgums ar 0 tarifu. EK sarunvedējs Maikls Barnjē ir brīdinājis neprasīt no AK pārāk daudz, jo tas dos iespēju breksiteriem izgāzt panākto vienošanos.
Taču skoti ir kategoriski pret ES attiecībā uz zvejošanu britu ūdeņos. “Esmu skaidri pateicis, ka mēs nevaram pagarināt pārejas periodu un iekļaut zvejošanas atļaujas šajā pagarinājumā,” saka skotu ministrs Deivids Mundelli. Dusmīgi ir arī britu zvejnieki.
Ko grib briti
Pēc iepazīstināšanas ar panākto vienošanos vairāki Mejas kabineta ministri ir atkāpušies, visu laiku tiek gaidītas jaunas atkāpšanās vēstules. Ir apvienojušies parlamenta dedzīgākie breksiteri ar Džeikobu Rīsu-Mogu priekšgalā, organizējot neuzticības izteikšanu premjerei. Savukārt Ministru kabinetā izveidojies tā sauktais “picas klubs”, kas pieprasa panākto vienošanos mainīt. Ar vienošanos nav apmierināta opozīcija – leiboristu līderis Džeremijs Korbins nepārtraukti atgādina, ka viņš būtu labāks premjers un panāktu daudz labāku vienošanos ar ES, gan atzīstoties, ka 585 lappuses garo vienošanos nav pat izlasījis.
Konservatīvās partijas galvenais balsts parlamentā DUP (Demokrātisko ūnionistu partija) jau ir paziņojusi, ka Īrijas robežas risinājums viņus neapmierina.
Ja “backstop” plāns sāk darboties ar 2021. gada janvāri, tas nozīmē, ka ES muitas noteikumi attieksies uz visu AK,
bet breksiteri nav apmierināti, jo tas neļaus parakstīt līgumus ar citām pasaules valstīm, ieslogot AK Briseles noteikumos bez iespējām tos mainīt. Izkļūt no šī slazda iespējams tikai tad, ja tiek panākta vienošanās starp abām pusēm.
Savukārt Britu idustriju konfederācija (CBI) par vienošanos izsakās pozitīvi, aicinot parlamentāriešus to atbalstīt. “Mums ir jādodas uz priekšu, ne atpakaļ,” saka CBI valde, atzīmējot, ka saskata divus būtiskus ekonomiskus labumus – tiek nodrošināts pārejas periods pēc izstāšanās un tiek likti pamati labam tirdzniecības līgumam nākotnē. Arī Anglijas bankas vadītājs nostājies Mejas pusē, sakot, ka panāktā vienošanās dos pozitīvu efektu britu ekonomikai.
Vai Meja paliks savā vietā?
Centieni gāzt Meju turpinās. Ja Mejai nāksies atkāpties, tad varu var pārņemt pārliecināti eiroskeptiķi, izstājoties no ES vispār bez līguma, taču nekur nav teikts, ka tas nebeigsies ar ārkārtas vēlēšanām un leiboristu premjeru. Taču no šāda iznākuma paniski baidās uzņēmēji, jo Korbina plānos ietilpst masveida nacionalizācija un citi sociālisma labumi, par ko kādam galu galā vajadzēs maksāt.
Vēl iespējams otrs referendums. Lai gan aptaujas rāda, ka briti tagad vēlētos palikt ES, nevajag aizmirst, ka tieši to pašu rādīja visas aptaujas pirms pirmā referenduma. Valsts joprojām ir ļoti sašķelta, tieši tāda pati situācija ir parlamentā un valdībā, tādēļ līderu maiņa neatrisinās esošās problēmas. Tāpat ārkārtas vēlēšanas, visticamāk, kardināli nemainīs spēku samēru parlamentā, tādēļ ir saprotams konservatīvās partijas vadītāju aicinājums pašu partijas biedriem nomierināties un neturpināt iesniegt vēstules Terēzas Mejas nomaiņai, jo tas visu padarīs tikai ļaunāku.
Tajā pašā laikā britu mediji ir pārliecināti, ka parlaments decembra sākumā noraidīs Mejas piedāvāto izstāšanās līgumu, un tas, visticamāk, nozīmē arī Mejas premjerēšanas beigas. Teorētiski pastāv iespēja, ka līdz 21. janvārim britu valdība piedāvās jaunu plānu. Un vēl iespējams, ka svētdien ES ārkārtas samitā dalībvalstu līderi esošo vienošanos noraida.
