Vienojas par lielāku nodokļu iekasēšanu 10
Valdošo politisko partiju koalīcija vienojusies palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus par aptuveni 120 miljoniem eiro. Par izdevumu samazināšanu ministrijām un to apmēriem nekas vēl neesot izlemts.
Uz nodokļu un nodevu rēķina
Visvairāk – aptuveni 41 miljonu eiro – paredz iekasēt, ieviešot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) lielo algu saņēmējiem. Tas nozīmē, ka ar šo nodokli apliks arī to ienākumu daļu, par kuru darba devējs pašlaik nemaksā, ja darbinieka ienākumi gadā pārsniedz 4000 eiro mēnesī. Pašlaik šī kārtība dod priekšrocību turīgajiem – cilvēki, kuri nopelna labi, var neveikt to obligātās iemaksas daļu, kas pārsniedz šo valsts noteikto maksimālo summu.
Otru lielāko ieņēmumu daļu – 27 miljonus eiro – veidos valsts kapitālsabiedrību minimālās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas palielināšana līdz 90%. Pašlaik noteikts, ka 2016. gadā (par 2015. gadu) tā ir 70% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas.
Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai dos aptuveni 12,5 miljonus eiro papildu ienākumus. Likmi paaugstinot, nākamgad par trīs eirocentiem sadārdzināsies 95. un 98. markas benzīna un gāzes litrs, bet par vienu eirocentu – dīzeļdegvielas litrs.
Otrdien koalīcija vienojusies arī par turpmāku akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam. Kā zināms, no 1. augusta akcīzes nodokļa likme alkoholam jau ir paaugstināta, bet tā būs spēkā tikai līdz šā gada beigām. Likmes paaugstināšana ļautu papildināt budžetu vēl par trim miljoniem eiro. Pusmiljonu eiro papildus valsts ieņemtu, paaugstinot akcīzes nodokli uzpildes šķidrumiem elektroniskajām cigaretēm. Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai, alkoholam un cigaretēm savukārt nozīmē to, ka patērētājiem pieaugs izdevumi uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķina. PVN papildu ieņēmumi tiek lēsti 2,8 miljonu eiro apmērā.
Finanšu stabilitātes nodevas palielināšana ļaus ieņemt papildus aptuveni trīs miljonus eiro, bet transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevas ikmēneša maksājuma ieviešana tiks atlikta uz gadu, kas, pēc aptuvenām aplēsēm, ienestu vēl 31 miljonu eiro.
Pretēji valdības agrāk paustajiem solījumiem, finanšu ministru parakstītajiem nodokļu politikas stratēģijas dokumentiem par to, ka vecos nodokļus nepalielinās un jaunus neieviesīs, lielākus ieņēmumus tomēr plāno uz nodokļu un nodevu paaugstināšanas rēķina.
Par naudu būs vēl jāgudro
“Ar šiem pašlaik plānotajiem papildu pasākumiem ieņēmumu palielināšanā visas problēmas, protams, vēl neesam atrisinājuši,” atzīst Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis, “ar tiem varam apmierināt vien Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas pieprasījumus”.
Kurām ministrijām un kādā apmērā nākamā gada budžetā būs jāsamazina izdevumi, par to vienošanās starp valdošās koalīcijas partijām vēl nav panākta. Kā jau agrāk nolemts, samazināšana neskartu Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības un Izglītības ministrijas, pārējām būtu jāsavelk jostas.
“Veselības ministrija papildus pieprasījusi 60 miljonus eiro, Izglītības ministrija – 10,8 miljonus eiro, kas paredzēti pedagogu algu palielināšanai. Veselības ministrijas pieprasīto diezin vai būs iespējams apmierināt,” šaubās Kārlis Šadurskis, “kaut arī visas ministrijas savus sākotnēji plānotos tēriņus pusmiljarda eiro apmērā samazinājušas līdz 276 miljoniem, tik un tā pašlaik joprojām pietrūkst aptuveni 180 līdz 190 miljoni eiro. Tātad mums vēl būs jālemj gan par citiem ieņēmumiem, gan par izdevumu samazināšanu.”
Pagājušajā nedēļā pēc pirmās koalīcijas partiju izveidotās budžeta darba grupas sanāksmes finanšu ministrs Jānis Reirs izteicās, ka ministrijām izdevumi būtu jāsamazina par vienu, trim vai pieciem procentiem. Kārlis Šadurskis lēš, ka viens procents naudas izteiksmē būtu vien ap 5,5 miljoniem eiro. Ar to Saeimas deputāts liek saprast, ka šāds samazinājums pārāk lielu ietaupījumu nedos.
Ministrijās gaida lēmumu
Ministrijās par izdevumu iespējamo samazinājumu un tā apmēriem naudas izteiksmē runā izvairīgi. Esot jāpagaida, ko lems valdība.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards gan saka, ka viņa vadītā iestāde esot gatava jebkuram piedāvātajam procentuālā samazinājuma variantam. “Ja sakārtosim aizsardzības, veselības un izglītības jomas, tas labvēlīgi ietekmēs gan reģionu, gan valsts izaugsmi. Būtiskākā pozīcija, no kā neatkāpsimies, ir budžeta nauda Salaspils kodolreaktora nojaukšanai. Uzsvēršu, ka efektīvākais instruments reģionu attīstības veicināšanā un vides sakārtošanā nebūs ministrijai piešķirtais pamatbudžets, bet Eiropas Savienības struktūrfondi, laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tie ir 690 miljoni eiro, kas būtu efektīvi jāizmanto,” spriež Kaspars Gerhards.
Uzņēmējiem nepatīk sociālais nodoklis
Pret grozījumiem VSAOI aprēķināšanā kategoriski iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), uzskatot to par jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu. “Tas ir pilnīgi pretrunā ar finanšu ministra parakstītajām nodokļu politikas stratēģijām! Tas iznīcina jebkādu vēlmi radīt Latvijā augstas pievienotās vērtības darba vietas ar vidēju un augstu atalgojumu!” saka LTRK viceprezidente Lienīte Caune, “pašlaik nav jāmaksā sociālās iemaksas no algas, kas pārsniedz 4000 eiro mēnesī, bet koalīcijas vienošanās paredz izveidot jaunu nodokli. Faktiski šāda rīcība ir nepamatota darbaspēka nodokļu celšana un ir pilnīgi pretrunā ar visu, par ko tika panāktas vienošanās ar valdību. Kad jādomā par darbaspēka nodokļu samazināšanu, lai mēs kļūtu konkurētspējīgāki, tā vietā tiek izgudroti jauni nodokļi, kas uzņēmējus iedzīs vēl dziļāk ēnā,” saka LTRK viceprezidente.
Vakar pēc kārtas trešajā koalīcijas partiju izveidotās budžeta darba grupas sanāksmē sprieda par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu līdz 22% pašlaik noteikto 23% vietā, minimālās algas paaugstināšanu, kā arī par Finanšu ministrijas ierosinājumu ieviest atšķirīgu ar IIN neapliekamo ienākumu daļas apmēru jeb neapliekamo minimumu. Ierosinājums paredz, ka mazo algu saņēmējiem neapliekamais minimums būtu lielāks, turpretī lielo algu saņēmējiem mazāks. Līdz redakcijas slēgšanai nekāds lēmums netika pieņemts.
Pašlaik plāno, ka nākamā gada valsts budžeta projektu Saeimā iesniegs 30. septembrī. Valdība nolēmusi, ka nākamgad valsts budžeta deficīts nedrīkstētu pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
