Vienojas par jaunu pašvaldību jumta likumu. Kā tas mainīs pārvaldību pilsētās? 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vietējo pašvaldību likums bija viens no biežāk piesauktajiem projektiem administratīvi teritoriālās reformas apspriešanas gaitā, jo tajā plānots risināt vairākus ar reformu saistītus jautājumus. To otrdien valdības sēdē, sniedzot ziņojumu par likuma sagatavošanas gaitu, atzina arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”).
Viņš atgādināja, ka spēkā esošais Pašvaldību likums ir pieņemts 1994. gadā, tāpēc ir pienācis laiks modernizēt pašvaldību pārvaldību un atrisināt vairākus būtiskus ar vietvaru darbību saistītus jautājumus – piemēram, precizējot un konkretizējot pašvaldību funkcijas, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, nostiprinot pašvaldības izpilddirektora lomu. Tāpat likumā ir paredzēts atsevišķi regulēt Rīgas domes darbību.
Ziņojums par jauno likumprojektu ir saskaņots ar nozaru ministrijām un vēl vairākām institūcijām, bet pret to iebilst Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Lielo pilsētu asociācija.
LPS padomnieks Māris Pūķis valdības sēdē norādīja uz 27 konceptuāliem jautājumiem, par kuriem ar pašvaldībām nav notikusi nopietna diskusija. Viņam arī radies iespaids, ka jaunais Pašvaldību likums neatspoguļo tos uzdevumus, kurus Saeima uzdeva regulēt šajā projektā saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.
Pēc M. Pūķa domām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums jau gatavu likumprojektu iesniegt valdībā līdz 30. septembrim neesot nopietns, jo tādā gadījumā uz Saeimu varot aiziet neizdiskutēts un pavirši sagatavots projekts, “par kuru Saeimā sāktos bezgalīgas diskusijas”.
Pēc premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) ierosinājuma valdība lēma pagarināt likumprojekta iesniegšanas termiņu līdz 31. oktobrim. J. Pūce sēdē apstiprināja, ka
“šis ir būtisks likums, lai jaunās pašvaldības uzsāktu darbu pēc administratīvi teritoriālās reformas”.
Taču iepriekš ministrs neparedzēja tā drīzu izskatīšanu Saeimā. Tas nozīmē, ka to var arī nepieņemt līdz nākamā gada 1. jūlijam, kad darbu sāks jaunās pašvaldības. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) iepriekš “Latvijas Avīzei” sacīja, ka tas ir iespējams, ja no valdības tiek saņemts kvalitatīvs projekts.
Pieņemot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Saeima atbalstīja Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu, kas paredz uzdot Ministru kabinetam līdz gada beigām iesniegt Saeimā likumprojektu, kas noteiktu vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķirtu kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanā. J. Pūce piedāvā šo jautājumu regulēt Pašvaldību likuma nodaļā par sabiedrības iesaisti pašvaldību darbā.
Tajā paredzēts, ka pagastos un pilsētās var izveidot iedzīvotāju valdes ar ne mazāk kā pieciem un ne vairāk kā 11 locekļiem.
To nosaka dome, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu. Valdei būtu konsultatīvs raksturs, tā varētu iesniegt savus priekšlikumus par jautājumiem, kas ir pašvaldības kompetencē un ir saistīti ar iedzīvotāju interesēm minētajā teritorijā. Taču no ziņojuma izriet, ka valdi apstiprina dome un tā nebūtu vēlēta.
Valdības sēdē J. Pūce uzsvēra, ka likumā plānots būtiski uzlabot pašvaldību darba organizāciju. Tas attiecas arī uz domes sēžu sasaukšanu. Pašlaik likumā nav noteikts, kādos gadījumos var rīkot slēgtās sēdes. VARAM piedāvā slēgtās sēdes paredzēt tikai tad, kad ir nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras publiskošana ir aizliegta ar likumu.
Jauni un stingrāki nosacījumi ir plānoti ārkārtas sēžu sasaukšanai.
Jau iepriekš ziņots – atlaistās Rīgas domes opozīcija vairākkārt norādīja, ka Rīgas pašvaldībā pārāk bieži tiek sasauktas ārkārtas sēdes, tāpēc opozīcijai nav laika iepazīties ar dokumentiem un pietiekami labi sagatavoties sēdei.
Viens šāds piemērs ir minēts arī J. Pūces ziņojumā – 2017. gada 17. augustā Rīgas dome sasauca ārkārtas sēdi, kuras darba kārtībā bija 140 jautājumi. Savukārt Ķekavas novada dome šā gada 24. janvārī pulksten 20.40 sasauca ārkārtas sēdi, kurā skatīja pašvaldības budžetu.
“Tas neatbilst labas pārvaldības praksei un ierobežo deputātu iespējas piedalīties sēdē un aktīvi iesaistīties jautājuma apspriešanā,” sacīts ministra ziņojumā.
Jau pērn J. Pūce norādīja, ka ministrijai lielu administratīvo slogu rada visu domju saistošo noteikumu likumības vērtēšana, jo gadā pašvaldības izdod ap 1500 saistošo noteikumu. VARAM rosina šo kārtību mainīt, piedāvājot vairākas iespējas.
Viens no variantiem paredz saglabāt kontroli pār tiem pašvaldību noteikumiem, kas saistīti ar sociālo palīdzību un bērnu tiesību aizsardzību, iesaistot vērtēšanā nozaru ministrijas. VARAM varētu veikt tā saucamo pēckontroli, izlases veidā pārbaudot saistošos noteikumus, ko darītu arī tad, ja saņemtas sūdzības.
