Vienojas par budžetu, par internātskolām – paliek pie sava 0
Pašvaldības saņems 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Turklāt gadījumā, ja nodokļu iekasēšana neveiksies, kā cerēts, valdība garantē, ka vietvaras sev pienākošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu saņems pilnā apmērā no prognozētā, nevis faktiski iekasētā.
To paredz Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols, kas šodien tiks parakstīts.
Abas puses vienojušās IIN prognozi noteikt 1 728, 80 miljonu eiro apmērā. No šīs summas pašvaldībām iedalīti 80% jeb 1 383,04 miljoni. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) gan vēlējās saglabāt atkāpšanās ceļu. Proti, gadījumā, ja ar nodokļu iekasēšanu neveicas tik labi, kā prognozēts, tad vismaz par pēdējo ceturksni pašvaldībām tiktu maksāts no faktiski iekasētā, nevis prognozētā apjoma. Tomēr vietvaru pārstāvji ar to nebija mierā.
“Ilgus gadus ieņēmumu IIN prognoze nav piepildījusies, tādēļ valdībai nācies ap 10 miljonus gadā pašvaldībām kompensēt. Ņemot vērā nodokļu reformu, risks, ka prognozes nepiepildīsies, tikai palielinās, tāpēc pašvaldībām šādas garantijas ļoti nepieciešamas,” vakar LPS domes sēdē uzsvēra Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (ZZS). Savukārt Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) piebalsoja, ka šādas garantijas būtu labs solis, kas stiprinātu uzticību starp valdību un pašvaldībām. Šādam spiedienam no saviem partijas biedriem nespēja pretoties ne premjers Kučinskis, ne finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis protokolu nodēvēja par vēsturisku, jo valdībai un pašvaldībām izdevies vienoties gandrīz par visiem jautājumiem: “Pavisam nedaudz pietrūka, lai varētu to pārsaukt par vienošanos un nodomu, nevis par vienošanos un domstarpību protokolu.” Vienīgais jautājums, kur abas puses palika pie sava, ir internātskolu finansējums. Pašvaldības, atsaucoties uz tiesiskās paļāvības principu, pieprasa, lai internātskolas tiktu finansētas no valsts. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija iebilst, ka tā ir pašvaldību atbildība. Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, no valsts budžeta tiks nodrošināta pedagogu darba samaksa un 1. – 4. klašu skolēnu ēdināšana, bet pārējie internātskolu izdevumi būs pašvaldību ziņā.
Karstas diskusijas bija arī par gaidāmo izglītības reformu. Pašvaldības pieprasa, lai viss nepieciešamais regulējums par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma tiktu pieņemts vismaz gadu, pirms tas stājas spēkā. Tas ļautu vietvarām sagatavot mācību iestādes jaunajai kārtībai. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) pauda viedokli, ka pēc tik gara sagatavošanās perioda nebūs nepieciešamības, tomēr galu galā ar dramatisku nopūtu piekrita LPS prasībai.
Pašvaldībām, galvenokārt republikas pilsētām, bija bažas arī par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu nesaņemtajiem ieņēmumiem par atvieglojumiem sabiedriskajā transportā. Puses vienojās izveidot darba grupu, kas līdz nākamā gada aprīlim izvērtēs šo problēmu un piedāvās risinājumu zaudējumu kompensēšanai.
