Labklājības ministrijai jāizstrādā kārtība, kā iekasēs 10% sociālo nodokli no pašnodarbinātajiem 5
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Politiķi ir vienojušies, ka sociālie dienesti netiks nākamgad apgrūtināti ar jaunu uzdevumu, – viņiem nebūs jāstrādā ar katru iedzīvotāju, kurš zemo ienākumu dēļ nespēj samaksāt sociālo nodokli. Tas būšot Valsts ieņēmumu dienesta pienākums.
“Taču pagaidām vēl nav ļoti precīzas informācijas, kā šis process tiks organizēts, jo par to vēl tiek diskutēts. Labklājības ministrija (LM) vēl turpina darbu, tāpēc likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumu apspriešana, kas bija paredzēta šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, ir pārcelta uz piektdienu,” pastāstīja LM valsts sekretārs Ingus Alliks.
Valsts sekretārs informēja, ka ir plānots tā – ja ienākumi pašnodarbinātajam mēnesī nesasniegs minimālo algu, tad pensiju apdrošināšanai būs jānovirza 10% no ienākumiem līdzšinējo piecu procentu vietā. Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, tad nodokļa likme būs 32,15% no brīvi izvēlētā ienākuma (vismaz minimālās algas) un 10% pensiju apdrošināšanai no starpības starp brīvi izvēlēto un faktiskajiem ienākumiem.
I. Alliks uzsvēra, ka iepriekš piedāvātajā likuma redakcijā bija iekļauti tikai pašnodarbinātie, kuriem būtu jāiet uz sociālajiem dienestiem pēc izziņas. Šī prasība netika izvirzīta citiem alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem.
Latvijas Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Una Lapskalna sacīja, ka biedrība neesot saņēmusi oficiālu informāciju par šīm izmaiņām: “Kamēr šī koalīcijas vienošanās nav iekļauta likuma grozījumos, tikmēr man nav īstas pārliecības, ka sociālajiem dienestiem tiks noņemta nelikumīgi uzliktā funkcija. Tomēr tas, kas patlaban ir neoficiāli izskanējis, dod zināmas cerības.”
Taču Latvijas Sociālo darbinieku biedrība nav atcēlusi iepriekš pieteikto sapulci pie Saeimas, kurā tiksies sociālie darbinieki, lai publiski paustu sociālā darba nozīmīgumu, kā arī skaidrotu, “kas mēs esam un ar ko nodarbojamies”.
“Mūsu mērķis ir nevis čīkstēt par to, cik viss ir slikti, bet parādīt, kāds sabiedrībai ir ieguvums no sociālā darba speciālistiem un ko var zaudēt, ja mums uzliek papildu funkcijas. Sapulce ir paredzēta 19. novembrī no rīta pie Saeimas,” pastāstīja Lapskalna.
Biedrība iepriekš bija nosūtījusi vēstuli visām augstākajām valsts amatpersonām, kurā izteica neuzticību Labklājības ministrijas politiskajai un administratīvajai vadībai par centieniem noteikt sociālajiem dienestiem neraksturīgu funkciju – piedalīties nodokļu iekasēšanā, kā arī nespēju aizstāvēt labklājības nozares darbiniekus pret Finanšu ministrijas teroru.
Gan Latvijas Sociālo darbinieku biedrība, gan Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, gan arī partija “Progresīvie”, kuras valdes pārstāvis Viesturs Kleinbergs ir arī Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs, pieprasīja labklājības ministres Ramonas Petravičas (“KPV LV”) demisiju.
“Šajā ziņā nekas nav mainījies – pieprasījums joprojām ir spēkā. Mums ir svarīgi, lai ministre ieklausās profesionāļos, nevis, sēžot kabinetā, izdomā kaut kādus brīnumus, nekonsultējoties ar speciālistiem,” skaidroja U. Lapskalna.
