Vienojas “iesildīt” pašvaldību reformu 0
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien nolēma, ka 13. Saeimai ir jāpārņem no iepriekšējā parlamenta mantotie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Visi politiskie spēki pirms vēlēšanām solīja turpināt pašvaldību reformu, atgādināja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”), pēc viņa domām, tagad nebūtu pareizi “teikt, ka tas mūs neinteresē”.
Administratīvi teritoriālās reformas turpināšana ir viena no jaunajā Saeimā ievēlēto partiju pieteiktajām prioritātēm.
Tiesa, politiskajiem spēkiem ir atšķirīgi viedokļi, kā tā būtu īstenojama. “Attīstībai/Par!” (“AP”) iestājas par novadu apvienošanu uz reģionālo attīstības centru bāzes, samazinot pašvaldību skaitu. Arī aizejošās valdības partijām – Nacionālajai apvienībai (NA) un “Jaunajai Vienotībai” (“JV”) – ir līdzīga pieeja. Atbalstošāka kļuvusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras iebildumu dēļ 12. Saeimā reforma faktiski tika iesaldēta. Savukārt “KPV LV” ierosina saglabāt divu līmeņu pašvaldības, reģionu darbības plānošanu un koordinēšanu uzticēt valdības ieceltiem prefektiem.
Arī tagad likums paredz divu līmeņu pašvaldības, nosakot, ka Latvijā ir novadi un pilsētas, kā arī apriņķi. Drīz pēc 12. Saeimas vēlēšanām izmaiņas šajā likumā tika iesniegtas ar mērķi svītrot apriņķu izveidošanu, kā arī paredzēt, ka pašvaldības var brīvprātīgi apvienoties, kas tagad likumā nav noteikts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) komisijas sēdē uzsvēra, ka šie likuma grozījumi būtu skatāmi reizē ar jaunajām iniciatīvām par pašvaldību reformas turpināšanu.
Vienlaikus ministrijas pārstāvis piedāvāja atsevišķi apspriest normas, kas nosaka iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties.
Tagad Saeima var pieņemt atsevišķu likumu par katru konkrēto gadījumu. Taču nekur nav regulēta kārtība, kādā notiek pašvaldību apvienošanās, par ko vairāki vietējie līderi no Latgales jau esot interesējušies, norādīja ministrijas pārstāvis.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu domas dalījās. Tālis Linkaits (JKP) iebilda pret mantotā likumprojekta pārņemšanu. Viņš uzskata: “Nāks jauna valdība ar jaunu likumu. Tagad neredzu jēgu atvērt veco projektu.” Līdzīgs viedoklis bija arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniekam Mārim Pūķim. Viņaprāt, vispirms vajadzētu noskaidrot partiju viedokļus, kādu reformu tās īsti vēlas.
Jāteic, ka tam vajadzētu kļūt skaidram valdības deklarācijas sagatavošanas gaitā, kad politiskajiem spēkiem būtu jāvienojas par kopīgu tās redakciju. Saeimas deputāts un arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) atgādināja, ka komisija vairākus gadus jau gaidīja vadības piedāvājumu, bet tā arī nesagaidīja. “Šis projekts varētu būt labs sākums, lai mēs lēnām varam sākt “iesildīties”,” teica V. Valainis. Komisijas vairākums atbalstīja projekta “atvēršanu” 13. Saeimā, bet noteica pietiekami ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1. maijam.
VARAM pārstāvis J. Eglīts minēja vairākus skaitļus, lai pamatotu pašvaldību apvienošanās nepieciešamību. Samazinoties iedzīvotāju skaitam novados un arī pilsētās, jau vairāk nekā 50 pašvaldību neatbilst to pastāvēšanas kritērijiem. Tas nozīmē, ka tajās ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju vai arī to centrā vairs nav vismaz 2000 iedzīvotāju. Vairāk nekā 30 pašvaldību budžets ir mazāks par 1,5 miljoniem eiro.
Šā iemesla dēļ daļa no tām arī nespējot nodrošināt līdzfinansējumu, lai īstenotu Eiropas fondu projektus. Jāatgādina, ka J. Eglīts pārstāv aizejošās valdības ministru Kasparu Gerhardu (NA) un amatu atstās reizē ar ministru. Vēl nav zināms, kurš politiskais spēks pārņems VARAM vadību, ko Nacionālā apvienība vēlas saglabāt. Taču uz šo posteni ir pieteikušies vairāki politiskie spēki.
