Sventes seniorus vieno izdoma, radošs gars un zelta rokas 0
Sventes tautas namā jau piecus gadus darbojas senioru interešu grupa “Sventes pērlītes”. Viņas pulcējas, lai gatavotu pinumus, adījumus un citus darbus, apmainītos ar idejām un ēdienu receptēm. No 7. marta rokdarbnieču darbus varēs apskatīt Daugavpils Latviešu kultūras centra rīkotajā izstādē “Latviešu tautas raksti darbos”.
“Vispirms iemācījāmies no avīžu papīra veidot caurulītes un pīt skaistus groziņus. Izmantojam arī kreppapīru, no tā viena no mūsu meistarēm Anastasija Gernate prot izgatavot ļoti skaistus ziedus. Viņa darbojas arī ar tādu materiālu kā polimērmāls, no kura uz šķīvjiem veido reljefas glezniņas.
Sākumā mēs darbu idejas izdomājām pašas, bet vēlāk kļuvām drusku gudrākas un sākām šo to skatīties arī internetā. Gadā rīkojam piecas izstādes – uz pagasta svētkiem un senioru balli, Jāņos, Ziemassvētkos, kad pinam Adventes vainadziņus un darinām eglīšu rotājumus gan no kreppapīra, gan podziņām, no visa kā.
Tad seko Lieldienu izstāde, kurai jau esam sākušas gatavoties. Kā? Trīs četras meitenes šobrīd ada cepurītes. Atceramies savu bērnību, jaunību, jo piecdesmit un vairāk gadus ar to neesam nodarbojušās. Nāca mazi bērni, darbs, sakņu dārzi, nebija tam laika,” stāsta senioru interešu grupas vadītāja Veronika Meinarte, atklājot, ka interešu grupā darbojas četrpadsmit rokdarbnieces, dažām no viņām jau pāri astoņdesmit.
Katra izstāde veltīta noteiktai tēmai. Piemēram, šogad pagasta svētkos rokdarbu izstādes vienojošā tēma bija “Kur ūdens, tur dzīvība”. Uz pagājušā gada senioru balli “Sventes pērlītes” izvārīja 44 dažādu šķirņu ievārījumu un sarīkoja degustāciju. Bija burciņas ar zapti gan no skābenēm, gan nātrēm, gan pienenēm, gan citām dārza, meža un pļavu veltēm.
“Viņas piedalās gandrīz visos tautas nama pasākumos, gatavo izstādes, nupat aizveda savus darbus uz Daugavpili. Visu laiku kustas! Patīkami tas, ka viņas darbojas ļoti daudzveidīgi, ar izdomu. Nav tā kā citur – tamborē, un viss. Veido no avīžu papīra groziņus, izmanto dabas materiālus, dziju. Tagad, kad viņām ierādītas atsevišķas telpas, viņas veido dažādus rokdarbus ne tikai uz svētkiem, bet arī kā dāvanas dzimšanas dienās,” stāsta Sventes tautas nama direktors Viktors Petaško.
Nav kauns ļaudīm parādīt
“Palīdzu šo to atrast internetā, izprintēt no datora vajadzīgo informāciju, organizēt ekskursijas, uzņemt viesus. Mūsu seniores ir radošas, idejām bagātas, patiešām ar zelta rokām, viņu darbus nav kauns rādīt plašākai publikai,” domā pagasta sociālā darbiniece Edīte Plone, atklājot, ka arī pati nereti nāk klajā ar kādu radošu ideju un padomu – kā nekā kādreiz strādājusi par mājturības skolotāju.
Rokdarbnieces izmanto visdažādākos materiālus un formas: no papīra līdz kokam, no mazām līdz lielākām gleznām, darina gan lellītes, gan rotas, ada cimdus un cepures. Tas viss “Sventes pērlīšu” darbu izstādes padara košas un daudzveidīgas, tādas, kuras skatītājiem nekad neapnīk. Lielāko daļu daiļradei nepieciešamo materiālu rokdarbnieces iegādājas pašas par savu naudu, taču palīdz arī pagasta pārvalde.
Jau otro gadu Sventes pagasta rokdarbnieces ar saviem darbiem piedalās Daugavpils Latviešu kultūras centra rīkotajās izstādēs. Pagājušā gada izstādē “Es – savai zemītei” atzinību izpelnījās Annas Pučkas izšūtā glezna “Magones”, Vilhelminas Patrinas tamborētās krelles un Anastasijas Gernates rotu komplekti no polimērmāla.
“Februārī bijām Naujenes sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centrā uz dekupāžas meistarklasi, kuru vadīja Lidija Hludņeva. Mācījāmies šajā tehnikā apdarināt šķīvīšus. Darbojāmies vairāk nekā divas stundas, nemaz negribējās braukt mājās. Pagājušajā gadā bijām uz meistarklasi Bebrenē, kur šī tehnika tika pielietota uz stikla pudelēm. Bebrenieši mūs uzņēma ļoti labi, tehnikuma audzēkņi cienāja ar ļoti garšīgām pusdienām. Par labo darbu ielikām viņiem pašu augstāko atzīmi,” stāsta Veronika Meinarte.
Pērn Sventes tautas namā tika organizēta tikšanās ar senioru interešu kopu “Māra” no Ilūkstes novada Bebrenes pagasta. “Sventes pērlītes” bija sagatavojušas savu darbu izstādi un organizējušas radošās darbnīcas, kurās ciemiņiem mācīja veidot darbus no papīra un sālītās mīklas. Arī Bebrenes rokdarbniecēm bija ar ko lepoties, rādot atjaunotos vecmāmiņu adījumus un Augšdaugavas segas fragmentus.
Nekur nav tik labi kā Sventē
“Mēs Sventē esam ļoti draudzīgi. Pagastā dzīvo daudzu tautību cilvēki – poļi, krievi, latvieši, lietuvieši. Lietuviešu valodā daudzi vairs nerunā, lai gan senči kādreiz ar mums runāja šajā valodā. Krievu laikos pārgājām uz krievu valodu, tad pēc ilgiem gadiem atkal atguvām latviešu valodu. Nezinu, kā citiem, bet man ļoti patīk latgaliešu valoda. Ikreiz, kad tā atskan, varu klausīties un klausīties,” atzīst Veronika Meinarte, piebilstot, ka tieši valodas un 30.–40. gadu notikumu atspoguļojuma dēļ ļoti gribētos redzēt filmu “Piļsāta pi upis”.
Ar pagasta pārvaldes atbalstu “Sventes pērlītes” daudz kur bijušas. Vasarā apmeklējušas padomju slepeno bunkuru Līgatnē, bijušas pie Stelmuižas ozola – vecākā ozola Baltijā, kurš no Sventes atrodas tikai 15 km attālumā. Pirms dažiem gadiem senioru ceļš vedis uz Dobeli, kur atrodas latviešu dārzkopja un selekcionāra Pētera Upīša muzejs. Tajā ir zāle, kurā atrodas dažādi mākslas darbi un priekšmeti, kuros attēloti ceriņi.
Arī senioru interešu grupas dalībniece Anastasija Gernate uzdāvināja muzejam vienu no saviem darbiem, kurā attēlots ceriņu zars. Protams, kā nu bez ceriņu stādiem – uz Sventi aizceļoja tādas šķirnes kā ‘Ekskluzīvs’, ‘Zemgaliete’ un ‘Gaiziņkalns’, kuri pavasaros padara Sventi par dzīvošanai vēl tīkamāku vietu.
