Vieno aicinājums un profesija. Kā Liepājā godā pensionētos skolotājus 8
“Pirmajā septembrī mēs, pensionētie skolotāji, kā vienmēr sanāksim kopā. Uzņēmējs Ivars Kesenfelds šim mērķim mums atvēlējis telpas “Promenādē”. Uzstāsies vairāki senioru ansambļi, vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš stāstīs par ceļojumu uz Gibraltāru. Būs arī cienasti – maizītes, kliņģeri, kurus mums sagādājuši vietējie uzņēmēji,” stāsta Liepājas pensionēto skolotāju biedrības “Zelta rudens” vadītāja Maija Neimane (76). Šāds Zinību dienas pasākums senioriem jau kļuvis par tradīciju un notiek devīto gadu pēc kārtas.
Dzimtenes mīlestības stundas
Liepājā vēstures skolotāju un ilggadējo 15. vidusskolas direktori M. Neimani pazīst kā sabiedriski aktīvu, principiālu un nacionālistiski noskaņotu cilvēku. Katru gadu 25. martā viņa kopā ar šīs skolas skolēniem dodas uz Latvijas Okupācijas muzeju Rīgā, kur bērni lasa izsūtīto atmiņas, deklamē dzejoļus. “Jau vairāk nekā desmit gadus Lāčplēša dienā vairāku sākumskolas klašu skolēniem Ziemeļu kapos pie brīvības cīnītāju pieminekļa vadu patriotiskās audzināšanas stundu. Skolēni dedzina svecītes, lasa kritušo cīnītāju uzvārdus uz kapu plāksnēm. Pēc tam kopā nodziedam himnu, tautas dziesmu “Es karā aiziedams”. Tas ir ļoti svarīgi,” viņa saka. Arī tas, ka vidusskolai pirms diviem gadiem piešķirts Oskara Kalpaka vārds, nav noticis bez M. Neimanes līdzdarbības.
Pirms astoņiem gadiem dibinātā biedrība “Zelta rudens” apvieno 70 cienījama vecuma skolotājus un augstskolu pasniedzējus, kuriem joprojām ir svarīgi zināt, kas notiek valsts un pilsētas izglītības sistēmā, nodot uzkrātās zināšanas skolēniem, atbalstīt un palīdzēt viens otram. Ik gadus pensionētie skolotāji tiekas ar pilsētas domes priekšsēdētāju, lai uzzinātu par nesen notikušajām vai gaidāmajām pārmaiņām izglītības jomā, izteiktu savus ierosinājumus, pārrunātu dažādas problēmas, sveiktu pedagogus, kuriem gaidāma apaļa jubileja.
“Mums ir cieši sakari ar pilsētas domi. Arī tagadējais Liepājas domes priekšsēdētājs Atis Deksnis mūs ļoti atbalsta. Ja kaut ko lūdzam, piemēram, autobusu ekskursijai vai braukšanai uz kādu pasākumu, vienmēr to piešķir. Arī šogad, atzīmējot Latvijas simtgadi, domē godināsim veselu virkni jubilāru, piemēram, ilggadējo Virgas pamatskolas skolotāju Zigrīdu Strēli,” stāsta biedrības vadītāja.
Viens no biedrības uzdevumiem ir palīdzēt vecajiem skolotājiem, kas saslimuši, kļuvuši nevarīgi, aprūpējami. Pateicoties sadarbībai ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadību, izdevies aizpildīt un iesniegt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai visus nepieciešamos dokumentus, lai sirmgalvji ar smagiem funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt īpašās kopšanas pabalstu, kā tas noteikts Valsts sociālo pabalstu likumā.
“Ģimenes ārsti saviem pacientiem to neizskaidro, nepiedāvā, bet saskaņā ar šo likumu cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana visu diennakti, ik mēnesi pienākas pabalsts – 213 eiro. Šādu pabalstu esam nokārtojuši jau deviņiem pensionētajiem skolotājiem. Tas viņiem ir ļoti liels atspaids. Par šo naudu var ilgāk ārstēties slimnīcā, nopirkt labākas zāles,” teic M. Neimane, kas savu darbošanos uzskata par misiju.
Ziedus, kurus 1. septembrī viņai kā biedrības vadītājai dāvina pensionētie skolotāji, viņa saliek automašīnā un pievakarē aizved uz kapiem, kur atdusas daudzi Liepājas skolotāji. “Apstaigāju visus. Vīriešiem nolieku rozes, lai skaudīgās brūtes domā: “Kura gan te ir bijusi?” Kā jums šķiet, vai uz šīm kapu kopiņām ir vēl kāds ziediņš – no skolu vadības, kurās viņi gadu desmitiem strādājuši, no bijušajiem skolēniem, kurus viņi ir mācījuši, audzinājuši? Neviena paša,” ar nelielu rūgtumu balsī saka skolotāja. “Mūsu sabiedrībā vēl arvien dziļi izjūtamas padomju iekārtas sekas. Cilvēkus uzskata par skrūvītēm, kuras var nomainīt ar citām. Es uzskatu, ka ikviens ir pelnījis cieņu, vēl jo vairāk skolotājs. ”
Deviņdesmit gadi nav šķērslis
Jūnijā Daugavpils pensionēto pedagogu kluba “Sudraba ābele” valdes priekšsēdētāja Janīna Rakovska-Vaļuma (90) par ilgstošu un aktīvu dalību sabiedriskajā un kultūras dzīvē saņēma Daugavpils domes apbalvojumu “Mūža ieguldījums”. Pensionētās Daugavpils 9. vidusskolas skolotājas kandidatūru domes apbalvojumam izvirzīja sabiedrisko organizāciju padome “Varavīksne”, kurā ietilpst divdesmit nevalstiskās organizācijas, tajā skaitā vairākas pensionāru biedrības.
Pati kluba vadītāja 35 gadus nostrādājusi par skolotāju Daugavpils 9. vidusskolā. Lai gan pensijā devusies jau 1987. gadā, viņa pati atzīst, ka tieši tad darba kļuvis vairāk – jāorganizē pasākumi, jāpiedalās, jāiesaista citi. Kopš 2006. gada līdz pat šim brīdim viņa ar stingru roku vada pensionēto pedagogu klubu.
“Klubā apvienojušies 43 skolotāji no skolām gan ar latviešu, gan krievu mācību valodu. Liels palīgs ir pašvaldība, kura mūs atbalsta, ik gadu piešķirot noteiktu naudas summu. Mums ir arī savs vokālais ansamblis “Sudraba ābele”, kurā dzied ne tikai dāmas, bet arī četri kungi. Augustā bijām Riebiņu novadā un piedalījāmies Latgales senioru dižkoncertā “Lobs ar lobu sasatyka”. Mūsu ansamblis dziedāja piecas dziesmas gan latviešu, gan latgaliešu valodā,” pastāstīja J. Rakovska-Vaļuma. “Mums ir vairāki biedri, kuri vairs nepiedalās mūsu pasākumos, jo ir smagi slimi, guloši. Viņus apciemojam mājās tik bieži, cik vien iespējams, – vismaz divas trīs reizes mēnesī. Pastāstām visus jaunumus, aprunājamies, ar tukšām rokām arī neejam, ik reizi aiznesam ciemkukuļus. Šim mērķim mums ik mēnesi atlikta neliela nauda summa. Viņiem ir liels prieks, ka esam atnākuši, jo lielākā daļa no viņiem ir vientuļi.”
Pensionēto skolotāju biedrības un klubi Latvijā
Rīgas Latviešu biedrības pensionēto skolotāju klubs, kas dibināts 1962. gadā, apvieno ap 100 pensionētu skolotāju, pirmsskolas un ārpusskolas izglītības darbinieku. Klubam ir arī savs ansamblis “Saskaņa”.
Jelgavas pensionēto skolotāju klubs dibināts 1963. gadā un apvieno ap 50 biedru. Ansamblis “Zemgales virši”.
Grobiņas skolu pensionētie skolotāji reizi gadā regulāri tiekas kopš 1995. gada. 2015. gadā viņi sāka godināt savus izcilniekus – tos, kuri sasnieguši 80 gadu slieksni, piešķirot viņiem Zelta zvaigzni. Nominācijā “Ceļā uz izcilību” startē tie, kuriem apritējuši 75 gadi un vairāk.
