“Tīmeklis” sargā un informē 0
Problēma sena kā pati pasaule. Risināt mēģināta, pirmkārt, durvis un logus pastiprinot, dārgākas un gudrākas atslēgas iebūvējot. Bet nekas nav nesalaužams un piedevām jau paliek briesmas, kas var rasties tur iekšā, ja plīts nejauši palikusi ieslēgta, ja kāds elektrības vads novecojis vai drošinātājs bez darba ierūsējis. Un pat ja māja nav tukša – nez ko tie pusaugu bērni tur dara?
Vispirms drusku palīdzēja apsardzes signalizācijas. Sākumā bija primitīva mehānika. Kaut kas, aiz kā slazdus nezinošam aizķerties, tā kaut ko ar lielu blīkšķi apgāžot, sevi tā nobaidot un tuvējos, iespējams, brīdinot. Tad parādījās pirmās elektriskās uzpariktes, visai darbietilpīgi uzstādāmas (trauksmes signālus tās saņēma no durvju un logu kontaktiem pa vadiem, kurus nācās ēkā instalēt) un – galvenais – ar vienu vienīgu reakciju uz nesankcionētu iekļūšanu – sirēnu. Skaļa šī reakcija, bet efekts diemžēl apšaubāms. Ja nu vienīgi zagļus nobaidīt izdodas, pats esi tālu, palīgā nez vai kāds brīvprātīgais dikti steigsies…
Tas pagājušajā gadsimtā. Kā sargājam moderno “gadžetu” laikmetā? Mana testa objekts ir “Netatmo” firmas (ofiss Francijā, ražotne, protams, Ķīnā) ierīcīte, mīļā vārdiņā par “Welcome” nosaukta. Pirmais no pasaulē jau labu laiku pazīstamajiem dažādiem digitālajiem mājas sargiem, kas Latvijas tirgū ienācis, pateicoties “LMT” e-veikala viedpalīgu sadaļas piedāvājumam. Nepilnu sprīdi augsts un centimetrus trīs resns glīts cilindriņš ar videokameras aci, kas jānovieto mājokļa “atslēgas punktā” – lai acs redz ieeju un tai piegulošo telpu. Jāiesprauž rozetē ierīces barošanas vads. Ar to fiziskā instalācija beidzas. Tālāk mazliet jāparosās globālajā tīmeklī. “Android” viedtālrunī (var ar “iPhone”) no “Google Play” noliktavām ielādējam lietotni. Palīdzam “Welcome” atrast mājas “Wi-Fi tīklu” (tādam noteikti vajadzētu būt, jo iespēja pieslēgt kameru internetam ar vadu gan ir, bet tas daudz neērtāk). Un saikne nodibināta. Turpmāk visu, ko redzēs “Welcome” acs, es varēšu redzēt savā tālrunī (vai jebkurā datorā ar interneta pieslēgumu – ja zinu kameras vārdu un paroli). Iespējams ieslēgt (vai atslēgt) skaņas brīdinājumus par kustību. Un skatīties, situāciju novērtēt un reaģēt esot virtuālā klātbūtnē.
“Welcome” autori lepojas ar vēl vienu funkcionālu iezīmi, kuras pilnvērtīga izmantošana gan iespējama tikai pēc dažu dienu ilgas piestrādāšanas. Šis verķis ir iemācāms cilvēkus pazīt. Sākumā tas sūta tev seju bildes. Un prasa – kas tas tāds? Tu atbildi – tas esmu es. Atis. Tā arī pierakstām robotiņa smadzenēs. Tā Inta. Un tā tālāk. Visus, kurus nevēlies uzskatīt par “unknown”, tātad aizdomīgiem. Par tiem šis turpmāk bļaus. Par iepazītajiem vēl reizes 10 – 50 prasīs apstiprinājumu, līdz sasniegs līmeni, kad jau sāks ziņot pats – nupat redzēju Intu. Vai laipni pateiks tev pašam: “Welcome home!” Un vakarā mierinoši paziņos: “Everybody at home!”
Vienu nepatīkamu pārsteigumu tests man tomēr sagādāja. Telefons, nolikts pie gultas, lai no rīta septiņos nospēlētu mostamdziesmiņu, pēkšņi spalgi nosvilpās trijos naktī. Pēc brīža vēlreiz. Izberžu acis, blenžu ekrānā. Priekšnamā kustoties nezināms objekts. Nolāpītais šunelis! Kā sargam iemācīt, ka šis arī pieder pie ģimenes, pagaidām neesmu sapratis. Nav nevienā instrukcijā tādas opcijas. Toties es tagad zinu to, ko citādi nekādi neuzzinātu. Ierakstā noskatījos, kā lopiņš pustumsā lēnā, bezcerīgā gaitā slāj uz virtuvi, kur ēst šobrīd, protams, neviens neko nedos. Bet pamēģināt taču vērts… Suņuka trauksmes novērsu ar “partizānu metodēm”. Noliku līdzās kamerai kartona kastīti, tik lielu, lai skatu leņķa apakšmalu aizsegtu. Tagad šī suni neredz un klusē.
Paliek tomēr cita viena vienīga visu, arī vismodernāko, apsardzes ierīču problēma. Ja neesmu mājās, bet redzu zagli – ko tad? Latvijā pagaidām populārākās tā sauktās GSM signalizācijas trauksmes gadījumos sūta mobilās īsziņas klientam pašam, arī pēc viņa uzdotajām adresēm: ja nostrādājis dūmu detektors – ugunsdzēsējiem, ja notiek ielaušanās – policijai vai apsardzes uzņēmumam, ar kuru jums noslēgts līgums. Vai labam kaimiņam, ja tā esat izvēlējies. Palīgi būs vajadzīgi arī man. Tiesa, iespējams, retāk. Jo man ir iespēja jebkuru šaubu gadījumā noskatīties video tiešraidi un lieki nevienu netraucēt. Man ir iespēja notikumus ierakstīt (tas notiek automātiski, un faili tiek saglabāti “Welcome” atmiņas kartē, kad tā pilna, vecākie tiek pārrakstīti), kas noderēs izmeklēšanai, ja ļaundaris paspēs aizlaisties, pirms kāds šo aizturējis. Bet brašs kaimiņš, kaimiņu komūna, kas vienojusies kopīgai darbībai krīzes situācijās, ir ātrākā, digitāli pagaidām nekā nerealizējamā jebkuras apsardzes sastāvdaļa. Arī GSM apsardzes lietotāji, kurus par viņu pieredzi iztaujāju, teica to pašu – signalizācija strādā, lielākā problēma ir savlaicīga un pareiza reaģēšana.
Kopumā – iespaidi labi. Cena gluži pieņemama – 180 eiro, pērkot uzreiz, astoņi eiro mēnesī divus gadus, ja nomaksu pievienojam “LMT” rēķinam. Papildu izmaksu atšķirībā no GSM iekārtām (līdzīgas cenas vai augstākas), kam ir sava SIM karte un tātad rēķini par sūtītajam ziņām arī, nav. Bezlimita internets taču man sen jau ir gan mājās, gan tālrunī. Ja “Welcome” izvēlēšos par savējo, būs gan jāuzstāda tas tā pamatīgāk – jānoslēpj gan pati kamera, gan barošanas vads, lai iespējamais robežpārkāpējs to nenorauj. Arī par autonomu un pastāvīgu barošanu derētu padomāt, citādi visa tā gudrība apstāsies, ja elektrības tobrīd nebūs. Pietrūkst pagaidām arī ziņu par tālākām saimniecības sastāvdaļām – kā tur garāža, siltumnīca, malkas šķūnis? Tiek solīts, ka pavisam drīz ierīcei varēšot piepirkt “tagus” – tādus pavisam nelielus ūdens un sala drošus raidītājiņus, kurus iespējams piestiprināt šo objektu durvīm un arī tur nevēlamu kustību detektēt.
Un vispār – galvenais apsardzi uzstādīt. Kā zināms (pēc Mērfija likuma), zagļi tad tavai mājai netuvojas. Piedevām varēsi priecāties par savu mīļo bildītēm.
