“Vienmēr jābūt gatavam, ka kādai dāmai pēkšņi notiek ovulācija” – spermas donors mīlas dzīvi esot upurējis saviem 180 bērniem 18
Kāds ražīgs un vientuļš spermas donors no Lielbritānijas portālam Metro.co.uk atzinies, ka savu mīlas dzīvi ir upurējis 180 bērnu radīšanai. Džo savu uzvārdu portālam nav vēlējies atklāt, taču viņš ir 52 gadus vecs un jau 13 gadus nodarbojas ar šo “biznesu”.
Džo ir atvērts dažādām metodēm – gan dabiskajai apsēklošanai (tradicionālajam seksam), gan daļējai apsēklošanai (ar masturbācijas palīdzību), gan arī mākslīgajai apaugļošanai.
Tiesa gan, viņam neesot iespēju strādāt algotu pilnas slodzes darbu vai veidot attiecības: “Vienmēr jābūt gatavam, ka kādai dāmai pēkšņi notiek ovulācija, tad nav laika romantikai, ir jāreaģē ātri.”
Džo tiek dēvēts par Lielbritānijas ražīgāko tēvu, taču cilvēki par šo viņa nodarbošanos nereti izsakot nežēlīgus komentārus, liekot domāt, ka viņš ar to nodarbojas tikai seksa dēļ. Vīrietis to noliedz.
“Saprotu, ka daudzi domā, ka mana dzīve ir kā milzīgs saldējums, ko var nebeidzami baudīt, taču tā tas nav. Esmu sāpināts, kad cilvēki saka, ka to daru tikai seksa dēļ. Tā kā mana sperma ir ļoti efektīva, lielākoties, ja tiek izvēlēta dabiskā metode, mēs tiekamies maksimums divas reizes. Sievietes mēdz pie manis atgriezties, kad grib nākamos bērnus.”
Taču runa neesot tikai par apaugļošanu. Daudz laika esot nepieciešams arī sieviešu atbalstam, kopā aprēķinot piemērotāko tikšanās laiku. Ovulācijas laiks varot mainīties, tāpēc vienmēr jābūt gatavam rīkoties, kas apgrūtinot iespēju veidot attiecības ar citām sievietēm, kurām nav nepieciešami viņa pakalpojumi.
“Bieži jūtos ļoti vientuļi, jo esmu izvēlējies upurēt savu dzīvi tā vietā, lai veidotu savu ģimeni. Reizēm manas tikšanās ar sievietēm ir vien ļoti īss dzimumakts, kura laikā nesaņemu pat skūpstus vai apskāvienus, tāpēc tas nav tik baudpilni, kā kādam varētu šķist.
Cilvēkiem ir viegli internetā rakstīt aizvainojošus komentārus, daudzi pat netic, ka esmu īsts cilvēks, bet domāju, ka viņu viedoklis par mani mainītos, ja viņi kaut reizi mani satiktu aci pret aci.”
Vīrietis arī atzīst, ka reizēm ir sajūta, ka viņa darbs netiekot novērtēts. Asins donori saņemot glāzi apelsīnu sulas un suvenīrus, jusdamies lepni par paveikto, bet spermas donoriem šādas lietas neviens nedodot.
Lai gan rodas iespaids, ka šādi var nopelnīt daudz naudas, arī tam Džo nepiekrīt. Tā kā viņš šo donora misiju nespēj savienot ar algota darba strādāšanu, veikalos lielākoties nākoties skatīties uz dzeltenajām atlaižu cenām. Taču Džo nesūdzas, jo viņš varot dzīvot dzīvi, kāda viņam patīk.
“Ir daudzi veidi, kā kļūt bagātam bez naudas – esmu daudz bagātāks ar pieredzi, ceļojot pa visu pasauli. Un es jūtos bagāts, spēlējot svarīgu lomu grūtnieču un viņu ģimeņu dzīvē, tas ir lielāks gandarījums, nekā es varētu saņemt, strādājot no plkst.9.00 līdz 17.00 birojā.”
