Vienmēr dzīvais sienu apdares materiāls linkrusts 0
Savulaik ļoti populārs sienu apdares materiāls bija linkrusts, kas tagad rotā tikai izsmalcinātus interjerus. Linkrusta dzimtene ir Anglija, un tā idejiskais brālis bija dabiskais linolejs. Uzņēmējs un izgudrotājs Frediriks Valtons patentēja savu materiālu, un tas tika dēvēts par “Lincrusta-Walton”.
To gatavoja, sajaucot koka putekļus, eļļu ar saistvielām un nostiprinot tos uz dabiska auduma pamatnes. Nosaukums cēlies no latīniskā linum (lins, audums) un crust (palīdzība, citā versijā – miza).
Kādreiz populārs, tagad ekskluzīvs
Linkrusta dizaina mērķis bija imitēt dārgos angļu klasiskos ozola kokgriezumu sienas paneļus. To panāca, ražošanas laikā uz auduma uzklāto mīksto, organisko masu norullējot ar izgrebtiem veltņiem un iespiežot tajā telpisku 2 – 2,5 mm dziļu zīmējumu. Linkrusta popularitāti noteica greznums, mazgājamība un izturība. Tas var stāvēt simtiem gadu un ar laiku paliks tikai cietāks. Linkrusta rūpniecisko ražošanu sāka 1877. gadā, drīz vien to plaši izmantoja dzelzceļa vagonos, tramvajos, automašīnās, kuģos un pat karalienes pilī.
Linkrusts ir kļuvis par etalonu un klasisku produktu, ko nav nepieciešams uzlabot. To joprojām ražo, izmantojot tradicionālos simtgadīgos veltņus, kuru nospiedumu kvalitāte ir tāda pati kā agrāk.
Linkrusts klājis sienas sešās luksusa kajītēs uz kuģa “Titāniks”, ASV Baltajā namā, Džona D. Rokfellera mājā Ņujorkā. Arī Rīgā linkrusta tapetes sāka izmantot drīz pēc to ražošanas sākšanas. Mazo ģildi rotā 1888. gadā gatavotas tapetes, tāpat vēsturiskās linkrusta tapetes apskatāmas Latvijas Bankas ēkā un citos namos.
Mūsdienās linkrustu izmanto sienu un griestu apdarei mājokļos, sabiedriskās ēkās un transportlīdzekļos. Vienīgi šodien tas kļuvis par ekskluzīvu dizaina produktu. Linkrustu līmē pa visu sienu kā reljefas tapetes, to izmanto kā frīzes sienas augšējā daļā vai virs paneļiem. No smalka simetriska raksta linkrusta veido griestu pārklājumu. Izcili eleganti ir linkrusta dodo – sienas paneļi vēsturiskajā jūgendstila, gotikas, prinča Edvarda vai Seviļas stilā. Labi nokrāsots vēsturiskais linkrusts joprojām ir šarmantākais sienas segums.
Dekoratīvi nokrāsojams
Krēmkrāsas materiālu tirgo ruļļos, tā cena ap Ls 25 kvadrātmetrā. Linkrusta pielīmēšana prasa tikpat kvalificētu darbu kā labu tapešu līmēšana. Sienu nepieciešams nolīdzināt un nogruntēt. Linkrustu pirms līmēšanas samitrina un 15 minūtes mērcē, noklājot divas loksnes “ar seju pret seju”. Īpaša vērība jāveltī iekšējo un ārējo stūru salaidumu rak-stu saskaņošanai. Linkrustu ar rullīti var nokrāsot vienā tonī, tomēr cienīgāk būtu piešķirt divus toņus.
Materiāla dekoratīvo krāsošanu var veikt ar divām tehnoloģijām. Viens variants ir ar rullīti nokrāsot fonu, nožāvēt un tad krāsot otrreiz. Kamēr krāsa vēl nav nožuvusi, ar mitru sūkli, to viegli slidinot, noņem krāsas virsējo daļu no izciļņiem, atsedzot apakšējo kārtu. Citā tehnoloģijā uz nožuvušas pamatkrāsas ar rullīti viegli uzklāj otru krāsu, piemēram, uz tumši sarkana fona zeltainu toni vai uz zila fona – sudrabotu, to pamazgāt tad pa virsu klāj perlamutru un atkal pamazgā. Variāciju ir daudz. Tomēr šo darbu veikšanai nepieciešams treniņš, un tam noder materiāla pārpalikumi. Profesionāļi šo darbu veic par Ls 25 metrā.
Piemēram, ja ar vecajiem, oriģinālajiem vel-tņiem spiestu linkrusta jūgendstila dodo noklāj sienu 120 cm augstumā un 6 metru platumā, kopā ar darbu tas maksā ap 300 latu. “Angļu linkrusta tapetes pie mums ir uz vietas aplūkojamas un nopērkamas,” atzīmē SIA “Krassky” valdes priekšsēdētājs Aigars Zelmenis. “Apdares studijas” eksperts Arnis Staņislavskis sola: “Mūsu veikalā linkrusta tapetes no Anglijas piegādās divu nedēļu laikā.” Salona “Siena” konsultante Lada Starikova atgādina, ka reizē ar tapetēm jāiegādājas arī speciāla līme un, vēlams, instrumenti.
