Vienlīdzīgas iespējas visiem 0
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms vairākiem gadiem “Kultūrzīmes” vairākos rakstos jau pētīja reģionu mazo publisko bibliotēku situāciju, no kuriem zīmīgākā raksta nosaukums bija “Lauku bibliotēkas “medījamo sugu” sarakstā” (“Kultūrzīmes”, 21.03.2018.). Diemžēl mazo bibliotēku skaits un pakalpojuma pieejamība turpina samazināties.
2022. gadā veltīga bija iedzīvotāju cīņa par Jūrmalas bibliotēkām, bet aprīļa beigās pa visu valsti izskanēja septiņu Limbažu novada mazo bibliotēku iespējamais liktenis, un skaidrs, ka “pagasta bibliotēku optimizācija”, kā tiek saukts šis process, notiek arī citviet. Limbažu novadā iedzīvotājiem gan tiek solīts, ka turpmāk bibliotēku pakalpojums būšot kvalitatīvs un racionāls, tiesa – bez Ārciema, Bīriņu, Katvaru, Vitrupes, Stienes, Straumes, Braslavas pagasta bibliotēkām.
Latvijas Bibliotēku likuma 6. panta trešajā daļā tik tiešām paredzētas tiesības “pašvaldībām likvidēt un reorganizēt bibliotēkas” ar nosacījumu, ka tiek ņemts vērā Latvijas Bibliotēku padomes atzinums. Pirmdien izskanēja, ka valdošā koalīcija vienojusies Kultūras ministrijas vadībā strādāt pie vairāku bibliotēku saglabāšanas, tajās ieviešot papildu pakalpojumus. Tiek uzsvērts, ka pienācis laiks skaidri definēt bibliotēku lomu valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanā.
“Kultūrzīmēm” likās būtiski noskaidrot, ko likums paredz kaimiņvalstīs, vai arī tur pašvaldībām ir līdzīgas tiesības, gluži kā par to 3. maijā raidījumā “Kultūršoks” skaidroja Limbažu novada izpilddirektors Artis Ārgalis: “(Pašvaldības) darba grupa nemainīs savu priekšlikumu arī pie negatīva (Latvijas Bibliotēku padomes) atzinuma, un saprotams, ka pozitīvs tas noteikti nebūs. Ar to arī mēs rēķināmies, bet sagaidīsim atzinumu.” No viņa teiktā var noprast, ka pašvaldība varētu reaģēt, “ja tur būs kāds vērā ņemams priekšlikums par to, kā papildināt vai ko izdarīt vairāk nekā mūsu priekšlikumā”, tomēr “aspektu par to, ka neslēgt un viss – tādus gan mēs neņemsim vērā.”
Somija: bibliotēkas pieejamas ikvienam
“Bibliotēkas ir labklājības valsts galvenais pakalpojums, un to slēgšana ir nopietnas krīzes iezīme,” ir pārliecināts Somijas bibliotēku biedrības pārstāvis Ville Vārne. Viņš “Kultūrzīmēm” pastāstīja, ka līdz šim Somijas bibliotēkas bijušas slēgtas vien Helsinku bombardēšanas laikā Ziemas kara un Turpinājuma kara laikā un, protams, stipri samazināts pakalpojumu skaits bijis arī pandēmijas periodā.
Tomēr – apmeklētāju skaits bibliotēkās arvien pieaug, un pēdējos gados tās ir piedzīvojušas lielu apvērsumu. Mūsdienās apmeklētāji bibliotēkās aizņemas ne tikai grāmatas, bet arī dažādas saimniecībā noderīgas lietas, tomēr jāņem vērā, ka tas esot tikai viens procents visu bibliotēkā pieejamo mūsdienu pakalpojumu. Piemēram, bibliotēkas piedāvā iespēju ierakstīt mūziku un drukāt telpiskus objektus ar 3D printeri.
1928. gadā pieņemtais Somijas Bibliotēku likums nosaka, ka bibliotēkām jābūt pieejamām ikvienam. Valsts pirmsākumos bibliotēku darbību pilnībā nodrošināja valsts finansējums, tagad naudu no sava budžeta daļēji piešķir arī pašvaldības. Kopš 1928. gada likuma panti gan vairākas reizes atjaunoti un papildināti, tomēr joprojām uzsvērts, ka bibliotēku pakalpojumiem iedzīvotājiem jābūt pieejamiem pilnībā bez maksas un tiem visā valstī jāatbilst noteiktiem, līdzīgiem standartiem.
Somi mēdz pamatoti lepoties, ka ap 70% iedzīvotāju dzīvo tikai trīs kilometru attālumā no tuvākās bibliotēkas, bet 23% bibliotēku atrodas līdz 10 kilometriem no mājvietas, turklāt valstī pie iedzīvotājiem brauc arī 123 bibliobusi, no kuriem pats pirmais savu darbību uzsāka 1913. gadā. Kopējais valsts un pašvaldību plānotais budžets bibliotēku materiālu iepirkumiem uz vienu iedzīvotāju visās pašvaldībās paredzēts vienāds – šogad tas ir 65 eiro gadā. Tiesa gan, desmit gadu laikā, no 2012. līdz 2022. gadam, no 827 publiskajām bibliotēkām valstī palikušas 723, tomēr kopumā 2023. gadā iedzīvotāji no bibliotēkām bija aizņēmušies vairāk nekā 25 miljonus grāmatu, vidēji viens Somijas iedzīvotājs gada laikā bibliotēku apmeklē deviņas reizes un izlasa 15 grāmatas. Statistika liecina, ka vairāk nekā 40% Somijas iedzīvotāju par savu iecienītāko brīvā laika nodarbi atzīst lasīšanu un bibliotēkas apmeklē līdz pat 80% valsts iedzīvotāju.
Vai Somijā pašvaldība varētu slēgt kādu bibliotēku?
Publisko bibliotēku likums nosaka, ka Kultūras ministrija ir atbildīga par bibliotēku politiku un tās attīstību. Savukārt Reģionālās pārvaldes biroja uzdevums ir izstrādāt nacionālās politikas izpildi attiecībā uz bibliotēkām savā teritorijā, sekot līdzi un pārbaudīt to darbību, piedalīties vietējās, valsts un starptautiskās attīstības pasākumos, kā arī pildīt ministrijas uzdotos papildu uzdevumus izglītības un kultūras jomā. Pašvaldību pārziņā ir publisko bibliotēku darbības organizēšana, un Somijas Bibliotēku likums nosaka, ka “vietējās pašvaldības ir atbildīgas par publisko bibliotēku darbības organizēšanu”. Tās var organizēt publisko bibliotēku darbību patstāvīgi vai sadarbībā ar citām pašvaldībām, vai kā citādi. Kā arī Vietējo pašvaldību likumā noteikts, ka, “pieņemot lēmumus par galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar publiskajām bibliotēkām, pašvaldībām jāapspriežas ar iedzīvotājiem, turklāt tas vērtējams kā daļa no pašvaldību pienākuma nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību un ietekmi”.
Igaunija: stiprina bibliotēku lomu
Kā skaidroja Igaunijas Kultūras ministrijas bibliotēku padomniece Ille Taliherma, šobrīd ministrijas darba grupa veic grozījumus Publisko bibliotēku likumā. “Publiskajām bibliotēkām ir liela nozīme vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā visiem Igaunijas iedzīvotājiem, tas nozīmē neierobežotu piekļuvi informācijai un zināšanām, iespēju izglītoties un piedalīties kultūrā, veidot lasīšanas paradumus un attīstīt digitālās prasmes. Izmaiņas likumā paredz jaunas sadarbības formas bibliotēku tīkla un pakalpojumu attīstībai, lai bibliotēkas pakalpojums kopumā kļūtu mūsdienīgs un atbilstu lasītāja vajadzībām,” viņa teic. Pēc Bibliotēku likumā noteiktā, ikkatru 500 iedzīvotāju rīcībā jābūt vismaz vienai bibliotēkai. Pēc statistikas datiem, 2023. gadā Igaunijas bibliotēkas klātienē lasītāji apmeklēja 5,3, bet virtuāli – 5,4 reizes.
Igaunijā 2022. tika atzīmēts kā Bibliotēku gads, un kopš tā laika visā valstī aizsākās dažādas diskusijas programmā “Novadnieku dialogs vietējā bibliotēkā”. Šīs sarunas palīdz nostiprināt bibliotēku lomu ikvienā lielā un mazā sabiedrībā – kā vietu, kas pulcē cilvēkus, lai apspriestu pasaules lietas, pasākumu mērķis bija arī stiprināt bibliotēkas kā kopienas centra lomu. Bibliotēku gada projektu vadītāja Līna Valdre skaidro, ka Igaunijā darbojas vairāk nekā 800 bibliotēku un daudzviet bibliotēku telpas un gaisotne tiešām esot viena no retajām kopienas tikšanās vietām. Šajos gados daudzu bibliotēku darbinieki esot pabeiguši apmācības un apguvuši pamatus labas diskusiju telpas veidošanai un vietējo sarunu uzsākšanai. Bibliotekāri kopā ar iedzīvotājiem spriežot, piemēram, kā labāk sagatavoties krīzēm, kā veidot labāku pilsētu, kāda varētu būt labākā bibliotēka jauniešiem un kādas sarunas kopienām vispār ir vajadzīgas. “Šo sarunu mērķis nav ātri atrast risinājumu, bet gan savest kopā cilvēkus, lai pamanītu un ieklausītos viens otrā, kā arī akcentētu bibliotēku lomu sabiedrībā.”
Vai Igaunijā pašvaldība varētu slēgt kādu bibliotēku?
Pēc Igaunijas Bibliotēku likumā teiktā, publiskā bibliotēka tiek reorganizēta vai publiskās bibliotēkas darbība tiek izbeigta ar pašvaldības domes lēmumu. Likums arī nosaka, ka “par publiskās bibliotēkas reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu pagasta vai pilsētas pašvaldība Kultūras ministrijai paziņo vismaz mēnesi pirms plānotā datuma”.
Lietuva: sociālas institūcijas
Lietuvas valsts Bibliotēku likumā noteikts, ka lauku apvidos katru 700 līdz 800 iedzīvotāju rīcībā jābūt vismaz vienai bibliotēkai. Turklāt – “bibliotēku iespējams pārvietot tikai uz labākām telpām, kas vairāk piemērotas bibliotēkas funkcijām nekā tās agrākā atrašanās vieta”.
Kā “Kultūrzīmēm” pastāstīja Lietuvas Žilpamūšas bibliotekāre Daina Goštautiene, mazās lauku bibliotēkas ir apdzīvoto vietu sociālās struktūras neatņemama sastāvdaļa un tām ir nozīmīga loma vietējo kopienu sociālajā dzīvē, turklāt tās sniedz ieguldījumu sava reģiona vēsturiskā un kultūras mantojuma saglabāšanā. “Bieži bibliotēkas pat vairāk nekā citas institūcijas pilda sociālās komunikācijas funkcijas un joprojām ir pieejamākās kultūras institūcijas. Dažkārt tās pat ir vienīgās sociālās institūcijas, kas rūpējas par grūti sasniedzamu attālu mājvietu iedzīvotāju kultūras, izglītības un informācijas vajadzībām. Bibliotēkas ir arī vēsturiskās atmiņas, kultūras, novadpētniecības un izglītības centri, kuru galvenais uzdevums ir dokumentālo, drukāto un materiālo informācijas avotu apguve, saglabāšana un izmantošana. Lai saglabātu un attīstītu kultūras, kā arī vēstures tradīcijas, bibliotēkās notiek pasākumi, kuros lasītājus iepazīstinām ar vēsturi, literatūru un mākslas notikumiem. Bibliotēkās bieži notiek arī novadpētniecības darbs un vietējo hroniku veidošana. To pieejamības dēļ tieši bibliotēkām ir iespēja uzlabot daudzu lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Mazā lauku apdzīvotā vietā skola, kultūras centrs un bibliotēka ir kā viena ģimene, kurā visi palīdz un papildina cits citu. Tieši bibliotēkā iedzīvotāji bieži vēršas pēc palīdzības, konsultācijām un padoma.”
Vai Lietuvā pašvaldība varētu slēgt kādu bibliotēku?
Bibliotēku likuma 19. panta pirmā daļa nosaka, ka “publiskās bibliotēkas un valsts nozīmes bibliotēkas nedrīkst tikt slēgtas”. Taču tālāk paskaidrots, ka, ja tomēr atrodami objektīvi iemesli bibliotēkas slēgšanai, ikvienā gadījumā jāveido speciāla komisija, kura rūpīgi iepazītos ar iemesliem. Komisijā jābūt pārstāvim no Kultūras ministrijas, novada bibliotēku metodiskā centra, kā arī slēgšanai nolemtās bibliotēkas darbiniekiem.
