Uz būvju uzmērīšanu Valsts zemes dienestā turpmāk iedzīvotājiem vairs nebūs jāgaida tik ilgā rindā 5
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir cerība, ka uz būvju uzmērīšanu Valsts zemes dienestā turpmāk iedzīvotājiem vairs nebūs jāgaida gadu ilgā rindā.
Valdība apstiprināja Tieslietu ministrijā un Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavotos grozījumus Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem, kuri paredz vienkāršot būvju uzmērīšanas procedūru.
Jaunā kārtība paredz, ka būvju reģistrēšanai nepieciešamos datus VZD turpmāk iegūs no Būvniecības valsts kontroles biroja uzturētās būvniecības informācijas sistēmas (BIS), neveicot būves kadastrālo uzmērīšanu. Turklāt pirmās grupas būves un otrās grupas palīgēkas uzmērīs tikai no ārpuses. Apvienojot vai sadalot ēku iekštelpas, tās vairs nebūs jāapseko. Savukārt datus par ceļiem, tiltiem un citām inženierbūvēm reģistrēs tikai pēc dokumentiem.
VZD uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā par būvēm reģistrēs tikai aktuālus datus.
Mazinās sastrēgumu
Iemesls, kāpēc kopš pagājušā gada vidus uz būvju uzmērīšanu izveidojās garumgaras rindas, bija Būvniecības likuma prasība, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība ir uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra. Ekspluatācijā nenodotās būves pašvaldības plānoja aplikt ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā no būves vai tai piekrītošās zemes kadastrālās vērtības atkarībā no tā, kas ir lielāka.
Pērn Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka deputātiem atzina, ka rindās uz uzmērīšanu esot jāgaida 7 līdz 14 mēneši.
Vai pēc šiem grozījumiem saruks rindas uz būvju uzmērīšanu?
Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs un mērniecības uzņēmuma “GEO Development” vadītājs Mārtiņš Rutkovskis ir pārliecināts, ka tā patiešām būs, tāpēc ka datus par būvēm varēs reģistrēt vienkāršāk un ātrāk. Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumu grozījumi paredz izņēmumus, kad VZD vairs nebūs jābrauc apsekot būves dabā. Datus par ēku varēs reģistrēt, balstoties uz sertificēta mērnieka iesniegtu izpildmērījumu un projektu.
Atstāj uz pēdējo brīdi
Pēc mērniecības uzņēmuma “GEO Development” vadītāja domām, par garajām rindām uz būvju uzmērīšanu nevar vainot tikai VZD, jo Būvniecības likums, kurā noteikts termiņš ēku nodošanai ekspluatācijā, ir spēkā jau astoņus gadus. “Garās rindas ir sekas tam, ka lielai daļai īpašnieku diemžēl nerūp savu īpašumu sakārtošana līdz galam,” uzsver Mārtiņš Rutkovskis, “daudzi sarosījās tikai tad, kad pašvaldības lēma par ekspluatācijā nenodoto ēku aplikšanu ar lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Arī pašvaldības vienmēr līdz galam neuzrauga savā teritorijā notiekošo būvniecību. Rīgas apkaimē, izpētot kādu dārzu sabiedrību ar 250 mazdārziņiem, atklājās, ka 150 mazdārziņos apbūve notikusi jau ļoti sen, pat padomju laikos. Bet no šīm 150 būvēm tikai 50 ir reģistrētas VZD, tātad nodotas ekspluatācijā. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri ēku uzbūvējuši tikko un godprātīgi gribēja nodot to ekspluatācijā, šajos apstākļos kļuva par ķīlniekiem.”
Pakalpojuma pārņemšana prasa gadus
Jautāts, kāpēc būvju kadastrālās uzmērīšanas monopols pieder VZD, kurš vienlaikus gaužas, ka tam trūkst būvju uzmērītāju, Mārtiņš Rutkovskis atbild, ka Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija jau agrāk esot iestājusies par būvju uzmērīšanas nodošanu privātās rokās – kā tas jau ir noticis ar zemes uzmērīšanu. Bet par to pašlaik vēl tiekot spriests. Reizē viņš gan atzīst, ka valsts iestādes pienākumus neesot iespējams nodot privātajiem vienas dienas laikā. Tam esot dažādi tehniski, juridiski un praktiski iemesli.
Pērn, uzstādamās Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas dalībnieku sanāksmē, arī VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka sacīja, ka esot plānots atdot būvju uzmērīšanu privātās rokās. Bet tas varot notikt ne ātrāk kā pēc trim gadiem.
Kas ir pirmās un otrās grupas ēkas, kuru uzmērīšana tiek vienkāršota?
* Pirmās grupas ēkas ir:
• vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 kvadrātmetriem, to skaitā mazēkas (vienstāva ēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 kvadrātmetriem);
• rezervuāri ar būvtilpumu līdz 50 kubikmetriem, izņemot, ja tie paredzēti bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai;
• transformatoru apakšstaciju ēkas ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem un apbūves laukumu līdz 60 kvadrātmetriem.
* Otrās grupas palīgēkas var būt garāžas, pirtis, nojumes. Atšķirībā no pirmās grupas ēkām to apbūves laukums var pārsniegt 60 kvadrātmetrus.
Avots: Vispārīgie būvnoteikumi
