“Vienkārši jādzīvo skaisti!” No aktiera Gunāra Placēna atvadoties 0
Autore: Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms nedēļas, 30.novembrī, uzzinājām, ka 97 gadu vecumā mūžībā aizsaukts tautā iemīļotais Dailes teātra aktieris Gunārs Placēns.
Tautas atmiņā viņš mūžam paliks kā aizvien mānīgi nevainīgā asprātībā dzirkstošais kareivis Šveiks Eduarda Smiļģa 1961. gada inscenējumā, precīzais padomju laikmeta tips, aprobežotais “loceklis vairākās valdēs” Fēlikss Ģīga M. Birzes komēdijā “Sākās ar melno kaķi” (1966), mūsu teātra tēvs, liels aktieris gan uz teātra skatuves, gan dzīvē – Ādolfs Alunāns latviešu teātra simtgades iestudējumā “Lai top!” (1968), doktors Vatsons “Šerlokā Homsā” (1979) un Dona Kihota uzticamais pavadonis Sančo Pansa M. de Servantesa “Donā Kihotā” (1984). Kino viņš debitēja ar Augusta Caunas lomu 1958. gadā filmā ‘’Latviešu strēlnieka stāsts’’ (režisors Pāvels Armands).
Gunāra Placēna daudzo kinolomu skaitā ir Pēteris (“Ilze”, 1959, rež. Rolands Kalniņš), Lakstīgala (“Kapteinis Nulle”, 1964, rež. Leonīds Leimanis), Drekberģis (“Mērnieku laiki”, 1968, rež. Voldemārs Pūce), Ludis Cubuks (“Nāves ēnā”, 1971, rež. Gunārs Piesis), apdrošināšanas aģents (“Dāvana vientuļai sievietei”, 1973, rež. Ēriks Lācis), Visvaris (“Īsa pamācība mīlēšanā”, 1982, rež. Imants Krenbergs), seniors (“Džimlai rūdi rallallā”, 2014, rež. Māris Putniņš, Jānis Cimmermanis) un citas. 20. gs. 70. gados televīzijā tika pārraidīti humoristiski muzikālie raidījumi par Hugo Diegu, kur līdzās Edgara Liepiņa atveidotajam varonim darbojās G. Placēna Žanis Vieplis. Vēlāk šis aktieru tandēms ar koncertprogrammām daudz braukāja pa Latvijas kultūras namiem un estrādēm.
Talantu nevar iemācīt
Kāds bijis Gunāra Placēna rosīgās dzīves noslēpums? Pats aktieris teicis:
“Vienkārši jādzīvo skaisti!” Un piebildis: “Talantu nevar iemācīt, skolās to var slīpēt. Komiķim, jūtot situāciju, jāprot smīdināt ne vien ar vārdiem, bet arī ar mīmiku, žestiem.” Un vēl, kas viņu tik labi raksturo: “Nav lielāka prieka, ja zālē dzirdu smieklus.”
Gunārs Placēns piedzima 1927. gadā Madonas apriņķa ‘’Zemturos’’ Sausnējas pagastā. “Mana mammīte Kristiāna Baltpurviņa nodzīvoja astoņdesmit gadus. Toreiz cilvēku veselība bija stiprāka, jo ēda rupjmaizi, biezpienu un produktos nebija to E vielu… Mammīte man bija ļoti mīlīga, sirsnīga un labestīga. Selekcionārs Pēteris Upītis viņas vārdā nosauca jaunu balto ceriņu šķirni,” žurnālā “Mājas Viesis” atcerējās Gunārs Placēns. Bet par tēvu Kārli Placēnu teica: “Nav tāda lauku darba, ko neprotu. Par to paldies tēvam! No viņa esmu guvis arī humora dzirksti.”
Uz Dailes teātra skatuves Gunārs Placēns pirmo reizi uzkāpa 1951. gadā. Savā vienīgajā, Dailes teātrī, nostrādāja skaistus 70 gadus. Bet pirms tam absolvēja Vestienas lauksaimniecības un lopkopības skolu un Vecbebru biškopības un dārzkopības tehnikumu, bijis biškopis. Pēc tam iestājās Latvijas Teātra un horeogrāfijas vidusskolā, kas vēlāk pārtapa par LPSR Valsts teātra institūtu.
Dzīves filozofs
“Ar bagātu fantāziju, lielisku humora izjūtu un jūtīgumu apveltīts, ar savu labsirdīgo būtību un biškopja rūpību Gunārs Placēns meistarīgi veidojis smalkus raksturus, kuri piesaista sev uzmanību. Gunārs Placēns nekad neizsmēja, viņš smieklīgajā meklēja cilvēcisko, kas piešķir tēlam patiesīgumu. Gunārs bija režisoru pieprasīts aktieris, viņa lomu skaits sniedzas pāri simtam. Un daudzas no tām ir kļuvušas skatītājiem neaizmirstamas,” savos atvadu vārdos aktierim raksta Dailes teātris.
“Nosaukt viņu tikai par komiķi ir nepateikt pašu svarīgāko – bezgala nopietno pieeju tēla būtības atklāsmei, kas nereti bija paradoksu un kontrastu piepildīta. Placēns bija dzīves filozofs, vairākkārt uzsvēra arī savas nepiepildītās ilgas pēc nopietnām dramatiskām lomām, kuras režisori tā arī nekad viņam neiedalīja. Bet dzīvē ieraudzīt un lomās izpaust cilvēka dabas pretrunīgumu izdevās lieliski. Un tieši ar to viņš ilgi paliks savu skatītāju atmiņā,” par Gunāra Placēna personību vietnē “kroders.lv” trāpīgi teikusi teātra kritiķe Gundega Saulīte.
Biškopis, dārznieks, kolēģis
“Visdziļākā līdzjūtība leģendārā Dailes teātra aktiera Gunāra Placēna piederīgajiem, kolēģiem un talanta cienītājiem, viņam mūžībā aizejot. Viņa sirsnība, humora izjūta un skatuves meistarība bija izcila, paldies par skaistajām lomām Šveikam, Dr. Vatsonam, Alunānam un vēl, un vēl,” sociālajos tīklos mākslinieku atceras Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
“Pieminot Gunāra Placēna devumu, visbiežāk piesaucam viņa “Šveiku”, kas aktierim gāja līdzi arī vēl ilgus gadus pēc tam, kad izrādi vairs nespēlēja. Savulaik uzvedumā “Visu savu mūžu” atlika tikai virs frakas uzvilkt zaldāta mētelīti un uzlikt galvā cepuri ar nagu, kad zāle jau viņu uzņēma ar gavilēm, aplaudēja līdzi Induļa Kalniņa dziesmai “Uz pirti soļo rota”. Šveiks bija ne tikai Placēna mūža loma, bet arī viņa zīmols, uz visiem laikiem tautas apziņā ierakstīts un nepārspēts,” atceras Gundega Saulīte.
Cits pāri laikiem eksistējošs vērienīgs veikums bijusi aktiera iemiesošanās Ādolfa Alunāna tēlā, kas uz skatuves piedzima latviešu teātra simtgades sezonā Pētera Pētersona iestudējumā “Lai top!”. Šajā veidolā Gunārs Placēns arvien spējis pārvērsties acumirklī, un no viņa lūpām raiti ritējuši nemirstīgie Alunāna formulējumi par skatuves mākslas būtību. “Cik pašapzinīgi skaists viņš bija, runājot šos vēsturiskos tekstus!”
Aktiera aicinājums bijis nest prieku un gaišas domas, lai kādu lomu spēlētu. Un šim uzdevumam viņš sekojis nenoguris visā sava ceļa garumā. “Biškopis pēc pirmās profesionālās izglītības, dārznieks savā dziļākajā būtībā, draudzīgs un izpalīdzīgs kolēģis, tik daudzu teātra pasaulē populāru aforismu autors…”
“Lai, Gunāru Placēnu pavadot, pateicībā par skaisti nodzīvoto dzīvi mēs katrs pie sevis padungojam Raimonda Paula dziesmu par Oldvāverliju, ko aktieris doktora Vatsona lomā dziedāja “Šerlokā Holmsā”! Izrādē tā skanēja stipri vieglprātīgi, pat draiski – ja dungosim mēs, tas būs sveiciens un pieminējums Dailes saimes vitālajam spēka zaram,” aicina teātra kritiķe.
Gunārs Placēns 2011. gadā saņēma IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 2018. gadā – “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu.
Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā ilggadējā Dailes teātra aktiera Gunāra Placēna notiks piektdien, 6. decembrī, no plkst. 11 līdz 12 Dailes teātra Stikla zālē (2. stāva foajē). Atvadām lūgums izvēlēties dažus simboliskus ziedus. Gunāra Placēna tuvinieki lūdz cienīt piederīgo privātumu un neapgrūtināt atvadīšanos ar mediju uzmanību.
