Labāka dzīve ir iespējama 0
Pirmkārt, tā ir iespējama, mainot attieksmi pret novecošanu. Sieviete menopauzē un pēc tās nav lemta izbalēšanai dzīves nomalē. Turklāt vecums nav tāla rītdiena, kas skar vien dažas. Novecošana ir mūsu sabiedrības pastāvīga iezīme – neatkarīgi no tā, vai skar mūs personīgi vai mūsu tuviniekus.
Otrkārt, ir svarīgi normalizēt hormonālās pārmaiņas sievietes ķermenī kā sabiedrībā maz zināmu, bet neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Mums nav jādzīvo sabiedrībā, kurā meitenēm klusēšanas dēļ jāatņem sev dzīvība un pusmūža sievietēm klusējot jāpaliek bez atbalsta. Vienlaikus jo īpaši būtiski ir nepadarīt par normu veiksmīgu menopauzi, jo tikai labās pieredzes slavēšana apspiež citas sievietes drosmi meklēt tieši viņai piemērotu palīdzību.
Atklātas sarunas draudzīgā gaisotnē ir labākās ikdienas zāles.
Viena no intervētajām sievietēm stāstīja, cik sāpīgi pārdzīvojusi ārstes noraidījumu. Viņa atvaļinājuma laikā pierakstījusies pie ginekoloģes, kuru pazīst visu mūžu, taču saņēmusi īpaši vēsu attieksmi un norādi: “Migrantus, kuriem būs lielā ārzemju pensija, nepieņemam.” Manis intervētā sieviete to saistīja ar nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā. Arī tā jāņem vērā izprotošāku attiecību veidošanā. Ekonomiskā drošība nav viss, bet tā dod ļoti daudz sievietei, kura uztraucas par iespējamiem ilgstošiem veselības sarežģījumiem. Un izrunāties vajag gan tai, kurai ir veselības apdrošināšana, gan bez darba palikušajai, gan ārzemēs strādājošajai.
Tāpat svarīgi ir pamanīt seksismu un eidžismu sabiedrībā: reklāmās, uz ielas, darbā, ikdienas sarunās. Līdz ar to menopauze un cieņpilnas attiecības kļūst par starppaaudžu jautājumu. Sieviete ir mūsu draudzene, mamma, meita, kolēģe. Viņas labsajūta tieši vai netieši ietekmē arī citus. Par laimi, Latvijas sabiedrībā tomēr ir ļoti daudz cilvēcības un savstarpējas izpalīdzēšanas ārpus ekonomiskā pašlabuma, tas ir liels resurss labākas dzīves veidošanai.
Darba attiecībās svarīga ir darba devēja attieksme. Esmu pilnīgi droša, ka tik straujas novecošanas situācijā, kāda ir Latvijā, aizvien vairāk jāpiedāvā elastīgi darba veidi, lai grūtos brīžos būtu iespēja gan strādāt no mājām, gan ņemt papildu atvaļinājumu veselības, darbaspēju un pašsajūtas uzlabošanai.
Ieklausīsimies zinošās sievietēs un ļausim citām uzzināt, kā veidot labāku dzīvi šajā pārejas posmā. Daļai tas ir jauns hobijs, kustības un meditācija, citām – jaunu zināšanu, kultūru un svešvalodas apguve, vēl daļai – jaunas, romantiskas attiecības.
Latvijas sievietes aizvien vairāk iepazīst dzīvi citās Eiropas valstīs vai nu kā tūristes, vai strādājot ārzemēs. Tāpēc ir cerība, ka arī mēs pašas soli pa solim iemācīsimies palīdzēt cita citai, prasīt padomu speciālistiem un sniegt ieteikumus darba, veselības un labklājības politikas uzlabošanai.
Visbeidzot ir jāmācās ar citām acīm paraudzīties uz ķermeņa novecošanu. Proti, ir jāpamāj ar roku jaunībai, ko esam iluzori raduši uzskatīt par skaisto gadu etalonu.
Sieviete, kura sabiedrībā jūtas labi, var vienkārši būt tāda, kāda viņa ir – ar visām grūtībām un prieku. Tad arī vairāk apzināsies, ka ir skaista ikvienā dzīves posmā. Tāda sieviete izbaudīs neatkarību un uzplaukumu. Pazīs un novērtēs seksualitātes mainīgumu un baudu, ko sniedz pāra attiecības, kad nav jāuztraucas par bērnu radīšanu un audzināšanu.
* Raksta autore ir migrācijas pētniece Latvijas Universitātē. Šogad pasaulē plaši pazīstamajā Palgrave izdevniecībā klajā nākusi Aijas Lulles un britu profesora Rasela Kinga kopīgi veidotā akadēmiskā grāmata Ageing, Gender and Labour Migration (Novecošana, dzimte un darba migrācija).
