Mainīgie paaudžu līgumi 0
Daudziem, kuriem pensija gaidāma pēc gadiem 10–20, došanās to pelnīt turīgākās Eiropas Savienības valstīs ir pragmatisks lēmums. Taču sievietēm atšķirībā no vīriešiem šis laiks sakrīt ar būtiskām hormonālām pārmaiņām ķermenī, kas var būt saistītas ar citām veselības problēmām. Nedrošā ekonomiskā šodiena un bailes par nabadzību nākotnē rada trauksmi, ka nespēs parūpēties par savu veselību. Ārzemēs nopelnītā pensija vismaz būs kāds drošības spilvens.
Runājot ar piecdesmitgadniecēm Latvijā, atklāju, ka viņas vēl izteiktāk nekā aizbraukušās domās izstumj iespēju vispār jebkad aiziet pensijā. Daudzas nerēķina un nevēlas zināt, jo, citējot kādas dāmas teikto, pensija būs “riebīgi maza”.
Vēl būtisks iemesls, kāpēc daļa vēlas turēties savā darbā, cik vien ilgi spēj, ir darbavietas apmaksātā veselības apdrošināšana. Taču sievietēm, kuras uzrunāju ārzemēs, nebija baiļu zaudēt darbu un radikāli mainīt dzīvi, dodoties peļņā uz ārzemēm. Daļa bija ilgstoši bez darba, piedzīvojušas atlaišanu vai strādāja par nelielu algu un bez tāda nesasniedzama labuma kā veselības apdrošināšana. Smagos darbos, piemēram, siltumnīcā, lauksaimniecībā, arī viesnīcu uzkopšanā, sievietes darba augļus sauca par “asinsnaudu ar sakostiem zobiem”, taču nopelnītais bija arī milzīgs gandarījums, ka var palīdzēt tuviniekiem un iekrāt savām vecumdienām. Sievietes pusmūžā visbiežāk ir universālās palīdzētājas – saviem vecākiem mūža nogalē, bērniem, bērnu bērniem, dzīves draugam vai šķirtajam vīram un vēl viņa ģimenei.
Menopauze bieži sakrīt ar visaktīvāko palīdzēšanas posmu dzīvē. Ja menopauzes grūtības turpina slēpt klusēšanas mākonī, galvenā palīdzētāja pati paliek bez glābšanas maskas. Palīdzēt, taču arī saņemt palīdzību sievietēm ir ļoti svarīgi. Zinātniskā valodā to dēvē par paaudžu līgumu. Pensija būs maza, ja vien neizdosies nopelnīt ārzemēs, tāpēc sieviete cer, ka dzīves nogalē ģimene viņu neaizmirsīs. Iespējams, daļa ar prieku auklēs mazbērnus un mazmazbērnus, tādējādi atlīdzinot materiālo atbalstu. Tomēr sabiedrība ļoti strauji mainās, līdzās pastāv vairāki paaudžu līgumu veidi un novecošanas ideāli. Bezmaksas aukles vecmāmiņas loma ne visām ir iespējama, jo jāturpina strādāt pašai. Ne visas arī iekāro šādu lomu.
Tādēļ, lai izprastu ekonomisko situāciju un veselīgu novecošanu, nepieciešams atzīt, ka esam dažādas un atrodamies atšķirīgā materiālā situācijā. Daļai aizbraukšana ir izvēle bez izvēles, bet tā var nest nozīmīgas atklāsmes.
Tas, kā Latvijā pierasts runāt par sievietes vecumu un vērtību, stipri atšķiras no citām kultūrām tepat Eiropā. Tāpēc svarīgi runāt ne vien par naudu, bet arī par sievietes psiholoģisko labsajūtu sabiedrībā.
