“Vienkāršāk un lētāk būtu sēt uzreiz dārzā” – praksē pārbaudīti knifi, ko labāk sēt dārzā, bet ko – kastītē 3
Nodrošināsim sēklām labus dīgšanas apstākļus un tiksim pie skaistiem un veselīgiem dārza augiem – tāda ir šāgada lielā iespēja un apņemšanās.
Vienkāršāk un lētāk būtu sēt uzreiz dārzā, bet nelaime tā, ka pat vislabākās sēklas var slikti vai nevienādi sadīgt nepiemērotā zemē vai augsnes temperatūras un mitruma ietekmē. Sevišķi svarīgi tas ir siltumprasīgajiem augiem – gurķiem, ķirbjiem, melonēm, arbūziem, kabačiem, tomātiem, paprikai un baklažāniem.
Tāpat audzēšana no dēsta ir nepieciešama sugām un šķirnēm ar garu veģetācijas periodu (proti, dienu skaitu no uzdīgšanas līdz ražas novākšanai).
Arī puķēm ar sīkām sēkliņām būs grūti skaisti saziedēt, sētām tieši dobē, jo tām ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks līdz ziedēšanai, piemēram, lobēlijas, petūnijas, alises ir jāsēj februārī un jālolo līdz maija beigām. Dažkārt audzēšana no dēstiem palīdz veiksmīgāk ierobežot nezāles, piemēram, audzējot sīpolus no sēklām nevis no sīksīpoliem. Kamēr aug dēsti, audzētājs var rūpīgi sagatavot augsni un iznīcināt sadīgušās nezāles.
No dēstiem var audzēt gandrīz visus augus, arī zirņus, dilles, spinātus un bietes, bet praksē tos tomēr biežāk sēj tieši augsnē.
Parasti ar tiešu sēju audzē sugas ar lielu izsējas normu jeb lielu augu biezību, jo nav iespēju izaudzēt tik daudz dēstu.
Tāpat ir augi, kuri slikti pacieš pārstādīšanu.
Ne tikai katram dārzenim, bet arī daudzām šķirnēm ir savi optimālie augšanas attālumi. Šķirņu aprakstos parasti norāda audzēšanas attālumu, kā arī augu skaitu uz kvadrātmetru (ja norādīts augu skaits uz hektāru, piemēram, 20000 augu/ha, tas nozīmē, ka uz kvadrātmetru ir jāplāno tikai 2 augi).
Pārāk sabiezināti sējumi un stādījumi nereti nedod pārtikai derīgu ražu vai saknes, galviņas, bumbuļi ir ļoti sīki, reizēm arī kropli. Sabiezināti burkānu, pētersīļu, redīsu un dažu citu dārzeņu sējumi var ātri izziedēt neatkarīgi no gaisa temperatūras. Sabiezinātie sējumi biežāk slimo.
Sējot ar rokām, ir grūti iesēt ļoti precīzi, tāpēc nereti pēc uzdīgšanas sējumi jāretina, izraujot vai izkniebjot liekos dīgstus vai nedaudz lielākus augus tā, lai nodrošinātu pietiekamu attālumu starp palikušajiem.
Optimālo augu biezību vieglāk nodrošināt, ja augus audzē no dēsta. Tad var samērā viegli aprēķināt, cik daudz augu jāstāda kvadrātmetrā vai visā dobē kopā, un nepieciešamo augu skaitu var izvietot pa rindām tā, lai augi būtu viegli sasniedzami un attālumi starp tiem rindā būtu vienādi.
Sēja tieši uz lauka
Visbiežāk ar tiešu sēju audzē burkānus, galda bietes, sakņu pētersīļus, pastinakus, redīsus, rutkus, kāļus, rāceņus, spinātus, dilles, dārza pupas, zirņus, koriandru (zaļumus saucam par kinzu), loku sīpolus jeb batūnus un arī pārtikas sīpolus. Gurķus, kabačus un ķirbjus var audzēt gan ar tiešu sēju, gan no dēsta. Kāpostus, puravus, visas selerijas, tomātus, papriku, baklažānus, melones, arbūzus, salātus Latvijas apstākļos audzē no dēstiem.
Atklātā laukā sējas secība ir atkarīga no sugai nepieciešamās temperatūras
⚫ Marta beigās, ja vien zeme nav sasalusi, var sēt redīsus un zirņus.
⚫ Arī dārza pupas pacieš aukstumu un tās var sēt jau aprīlī. Tāpat aprīlī var sēt agrīnos burkānus, sīpolus no sēklām, pētersīļus, kāļus, rāceņus un dilles.
⚫ Bietes drošāk ir sēt, sākot ar maiju, jo to dīgsti vairāk cieš no salnām. Jāpatur prātā, ka visu augu dīgsti salnas pacieš labāk nekā lielāki augi, jo dīgstiem ir maza lapu virsma un tie atrodas ļoti tuvu augsnei. Aprīlī, maijā un vasarā augsnes virskārta agri no rīta ir siltāka par gaisu. Lielākiem augiem, kuriem jau ir izveidojušās īstās lapas, salnas laikā ir lielāka saskare ar auksto gaisu, tāpēc tie vairāk cieš. Protams, visdrošāk ir apsegt agros sējumus ar agrotīklu, līdz salnu briesmas būs garām.
