Vienīgie īpašumi nezināmi 74
Pagājušajā nedēļā pēc skolotājas Liānas Hiršsones un vairāku citu ierosmes pie Saeimas nama sarīkotajā sapulcē Rīgas iedzīvotāji, laiku pa laikam skandējot “Rokas nost no mūsu mājām!”, pieprasīja atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim.
Tomēr prasību atcelt nodokli vienīgajam mājoklim noraida gan Finanšu ministrijā, gan Lielo pilsētu asociācijā, citās valsts pārvaldes iestādēs.
Un, kā izrādās, Finanšu ministrijā nemaz nezina, ko uzskatīt par vienīgo īpašumu. Vai par vienīgā mājokļa īpašnieku būtu uzskatāms cilvēks, kuram ir dzīvoklis Rīgā, vasarnīca Saulkrastos un pārdesmit hektāru zemes ar lauku māju Gulbenes novadā?
Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa teic, ka Finanšu ministrijas darba grupā, kurai uzdots gatavot priekšlikumus nodokļu politikas reformēšanai, gan esot spriests par to, kas ir vienīgais mājoklis. Bet lēmuma par to neesot. Tā kā nav definēti kritēriji, kas tad ir vienīgais mājoklis, neesot iespējams nodalīt vienīgo mājokļu īpašniekus no tiem, kuriem pieder vairāki.
Pēc VZD datiem, Latvijā pavisam ir 39 496 daudzdzīvokļu nami, tostarp dažādu stāvu un ar atšķirīgu dzīvokļu skaitu tajos. Un ir 301 251 savrupmāja, tostarp individuālās dzīvojamās mājas, vasarnīcas, dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu mājas. Bet nevienā valsts oficiālajā reģistrā nav atsevišķi uzskaitīti tie iedzīvotāji, kuriem pieder tikai viens mājoklis un kuri tādējādi būtu atbrīvojami no nodokļa maksāšanas. Tiesa, pēc SIA “ZZ Dats” datiem, 2016. gadā Latvijā bija ap 737 000 nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju, no kuriem aptuveni 587 000 maksātāju jeb 80% pieder tikai viens šāds īpašums, bet aptuveni 150 000 maksātāju jeb 20% pieder vairāki īpašumi.
Izsolēs atsavināto uzskaites neesot
Viena no pagājušajā nedēļā rīkotās sapulces dalībnieku prasībām cita starpā bija: “Nekavējoties pārtraukt mūsu māju konfiscēšanu!” – ar to domājot nekustamus īpašumus, kurus nekustamā īpašuma nodokļa parādu dēļ pārdod izsolēs.
Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē jautāju, cik kopš neatkarības atjaunošanas bijuši tādi mājokļi, kuri izsolēs atsavināti iedzīvotājiem nodokļa parādu dēļ.
Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieka vietniece, juridiskās nodaļas vadītāja Ināra Papina atbild, ka pārvaldē šādas uzskaites neesot. Pašvaldība iesniedzot zvērinātiem tiesu izpildītājiem izpildu dokumentus gan pēc savas iniciatīvas, gan pievienojas citu piedzinēju, piemēram, hipotekāro kreditoru, uzsāktām piedziņas lietām, lai no izsolēs iekasētās naudas segtu arī nekustamā īpašuma nodokļa parādu.
Arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes juriste Baiba Litvina saka, ka par nekustamiem īpašumiem, kuri būtu pārdoti izsolēs tikai īpašnieku iekrāto nodokļa parādu dēļ, atsevišķas uzskaites neesot. 2016. gadā pavisam bijušas izsludinātas 5595 izsoles, no tām pabeigtas 4759. Taču īpašumi nonāk izsolēs dažādu iemeslu dēļ.
Mājokļus atņem kreditori
“Mājokļu pārdošana izsolēs visbiežāk gan notiek nevis pēc mūsu, bet pēc hipotekāro kreditoru iniciatīvas. Pēc mūsu iniciatīvas neviens mājoklis nav ticis atsavināts, ja vien mājokļa īpašnieks centies ar mums vienoties par parāda maksājumiem,” skaidro Ināra Papina.
Pašvaldība piedāvājot parādniekiem samaksāt parādu triju gadu laikā, 2016. gadā bijusi noslēgta 761 šāda vienošanās. Ja vienošanās netiek panākta, tad pašvaldības ieņēmumu pārvaldei jānodod zvērinātiem tiesu izpildītājiem visi izdotie izpildu dokumenti pusgada laikā. 2016. gadā pašvaldība iesniegusi zvērinātiem tiesu izpildītājiem 6897 izpildu dokumentus.
Uz jautājumu, cik lielam jābūt parāda apmēram, lai parādnieka īpašumu pārdotu izsolē, pašvaldības pārstāve atbild, ka katru gadījumu vērtējot atsevišķi.
“Parāda piedziņu nevērš uzreiz uz nekustamo īpašumu, bet uz parādnieka ienākumiem, algām, pensijām, arī kustamu mantu. Uz nekustamo īpašumu piedziņu vērš tikai tad, ja nelīdz nekādi citi līdzekļi, turklāt ņemot vērā parāda apmēru. Par maziem parādiem izsoles nerīko,” viņa piebilst.
68 000 parādnieku
Kā atklāj Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē, nekustamā īpašuma nodokļa parādi ir 68 000 personu – gan fiziskām, gan juridiskām. Tiesa, pēc parādu apmēra aptuveni divām trešdaļām parāda summas nepārsniedz 15 eiro. Vien aptuveni desmitajai daļai parādnieku parādu apmērs svārstās 100 līdz 1000 eiro robežās. Savukārt no parādnieku kopskaita par 1000 eiro lielāki parādi ir vien 1019 personām.
