Vienīgo īpašumu no nodokļa neatbrīvos 74
Ministru kabineta komiteja šodien neatbalstīja nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam mājoklim, tā vietā rosinot mazināt kadastrālās vērtības ietekmi uz NĪN aprēķinu.
Valdība šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam. FM ieskatā, vienīgā īpašuma atbrīvošana no NĪN nav ekonomiski pamatota. Ministrijā uzskata, ka drīzāk problēmas ar NĪN jārisina, pārskatot kadastrālās vērtības bāzes, par šodien lemto valdībā ziņo aģentūra LETA.
Vai pašvaldība atņem mājas? Rīgā pie parādniekiem sūta tiesu izpildītājus
Finanšu ministrijā (FM) noraida iedzīvotāju prasību neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli vienīgo mājokli. Līdz marta beigām portālā “Manabalss.lv” par šādu ierosinājumu jau bija parakstījušies vairāk nekā 18 000 iedzīvotāju.
Šodien Ministru kabineta komiteja skatīja iesniegto ziņojumu “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”, kurā uzskaitīti vairāki iemesli, kāpēc iedzīvotāju prasība būtu noraidāma.
Kaut arī iedzīvotāju paustā prasība ir izteikta skaidri – atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgo cilvēkam piederošo mājokli, FM ziņojumā, šķiet, ar gudru ziņu iztirzāts jēdziens nevis “mājoklis”, bet “īpašums”.
Pirmkārt, FM neesot skaidrs, ko uzskatīt par vienīgo vienai personai piederošo īpašumu. Par vienīgo varot uzlūkot arī tādu īpašumu, kurš nav paredzēts dzīvošanai.
Otrkārt, tā kā aptuveni 80% nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju pieder tikai viens īpašums, pašvaldībām krasi samazināšoties ienākumi – par vairāk nekā 20 miljoniem eiro gadā.
Treškārt, vienīgā īpašuma atbrīvojuma ieviešana ļaušot lielai daļai īpašnieku izvairīties no pienākuma maksāt nodokli. No vienīgā īpašuma atbrīvojuma turklāt visvairāk iegūšot vērtīgāko īpašumu īpašnieki.
Ceturtkārt, vienīgā īpašuma atbrīvojuma ieviešana radīšot sarežģījumus nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, pašvaldībām tā prasītu lielus papildu izdevumus.
Piektkārt, nodokļa atbrīvojums nenovērsīšot nodokļa sloga pieaugumu zemei. Kā zināms, iedzīvotāju maksāto nodokļu milzu rēķini ir par zemi, nevis par dzīvokli vai ģimenes privātmāju.
Sestkārt, vienīgā īpašuma atbrīvojums neļaušot gādāt par samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu. Kaut arī atzīts, ka nodokļa slogam jābūt samērīgam ar īpašuma vērtību un īpašnieka spēju to samaksāt, netiek runāts par to, kā nekavējoties samazināt šo slogu. Tā vietā piedāvāts līdz 2019. gada 31. decembrim “iesaldēt” īpašumu kadastrālās vērtības, uz kurām balstās nodokļa aprēķini.
Arī otrs ziņojumā minētais priekšlikums – piemērot 10% pieauguma ierobežojumu kadastrālajām vērtībām – vārdos skandinātā samazinājuma vietā būtībā paredz nodokļu sloga pieaugumu. Tiesa, maigāku nekā pašlaik paredzēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, proti, kadastrālās vērtības pievilkt līdz 85% no tirgus vērtībām.
