Vienīgais veids, kā zemessargs var iestāties Ukrainas bruņoto spēku bataljonā, ir laužot līgumu ar NBS 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmdienas rītā dažu minūšu laikā kā steidzamus Saeima vienbalsīgi pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā un ar tiem saistītas izmaiņas Pilsonības likumā, lai dotu iespēju brīvprātīgajiem no Latvijas iesaistīties internacionālajā Ukrainas teritoriālās aizsardzības leģionā. Taču dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir līgums ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, “Latvijas Avīzei” apstiprināja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP”).
Uzreiz pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājuma ārvalstu iedzīvotājiem iesaistīties Ukrainas teritoriālās aizsardzības leģionā, lai aizsargātu ne tikai Ukrainas, bet arī Eiropas un pasaules drošību, Latvijas atbildīgās amatpersonas meklēja iespēju novērst juridiskos šķēršļus, kas liedza Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem atsaukties aicinājumam.
Grozījumi likumos stāsies spēkā uzreiz pēc izsludināšanas. Līdz šim Ukraina bija ārpus to valstu saraksta, kuru bruņotajos spēkos jau var dienēt Latvijas pilsoņi. Tās ir, piemēram, Eiropas Savienības, NATO, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis. Par līdzdalību bruņotajos konfliktos ārpus likuma noteikto valstu teritorijām Latvijas pilsoņiem draud kriminālatbildība, kā arī ir risks zaudēt savas valsts pilsonību.
NBS karavīriem jāpilda zvērests
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP), kas piedalījās tiesiskā risinājuma sagatavošanā, “Latvijas Avīzei” teica: “Mēs nodemonstrējām, ka spējam strauji reaģēt, lai vēl vairāk palīdzētu Ukrainai.” Viņš atturējās prognozēt, cik cilvēku varētu izmantot šo iespēju, bet indikācijas esot gan no Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo Ukrainā, gan no cilvēkiem, kuri ir Latvijā, bet Ukraina ir viņu tēvu zeme.
Taču J. Jurašs aicina cilvēkus uz savu galvu nekur nedoties, bet gan pieteikties Ukrainas vēstniecībā Latvijā. Tad no vēstniecības militārā atašeja Latvijā, kura rezidence ir Lietuvā, varēs saņemt informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem, apģērbu un ekipējumu, kas ir jāņem līdzi. Svarīgi ir arī dokumenti, kas norāda uz līdzšinējo militāro pieredzi.
Pēc tam personām tiks sniegta informācija par ierašanos Ukrainā, kur varēs parakstīt līgumu par iestāšanos Ukrainas teritoriālajā aizsardzības leģionā. Tas arī izskaidro, kāpēc to nevarētu darīt personas, kurām jau ir līgums ar NBS.
Ikvienam par vēlmi aizstāvēt Ukrainas neatkarību pret Krievijas uzbrukumu ir jāpaziņo arī Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai. Pēc likumu pieņemšanas Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka personām, kurām ir līgums ar NBS, nav ļauts kā brīvprātīgajiem dienēt Ukrainas bruņotajos spēkos.
Uz vaicāto, vai Saeima varētu atrast arī regulējumu, kā dot iespēju zemessargiem doties uz Ukrainu, J. Jurašs norādīja, ka Latvijai ir jādomā arī par savu militāro spēju saglabāšanu, kā arī jāņem vērā, ka to varētu iztulkot arī kā faktisku valsts iesaistīšanos karadarbībā, kas ir pavisam kaut kas cits nekā iedzīvotāju brīvprātīga darbība.
Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas “Latvijas Avīzei” sniegtajā atbildē paskaidrots, ka saskaņā ar Militārā dienesta likumu un Zemessardzes likumu, karavīri, zemessargi un rezerves karavīri dod zvērestu sargāt Latviju. Iestāšanās citas valsts bruņotajos spēkos var liegt zvēresta izpildi krīzes situācijā. Nacionālo bruņoto spēku likumā ir definēti uzdevumi, kurus nevar veikt, ja karavīrs, zemessargs vai rezerves karavīrs pilda dienesta pienākumus citas valsts bruņotajos spēkos.
“Zemessargi var aktīvi uzrunāt savu ģimeni, draugus un paziņas, aicinot ziedot Ukrainas bruņoto spēku un civiliedzīvotāju atbalstam,” teikts atbildē. Uz jautājumu, kā zemessargiem rīkoties, ja viņi vēlas doties uz Ukrainu, AM atbildēja, ka vienīgais veids, kā zemessargs var iestāties Ukrainas bruņoto spēku starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā, ir vispirms laužot līgumu ar NBS.
Aizsardzības ministrija aicina visus Latvijas pilsoņus izrādīt savu patriotismu un stāties Zemessardzē vai iziet brīvprātīgo rezervistu apmācību. Savukārt dienestā jau esošie karavīri un zemessargi ir tie, kuri var nodrošināt augstvērtīgu jaunpienākušo apmācību un integrēšanos savās vienībās, teikts atbildē.
Saeima atkal vienota
Pēc Saeimas balsojuma premjera pārstāvētas “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis izteica pateicību visiem deputātiem, kas jau otro reizi nodemonstrējuši, ka Saeima spēj būt vienota balsojumos, lai atbalstītu Ukrainu. “Viena lieta ir vienbalsīgi pieņemt politisku paziņojumu, bet tagad Saeima spēja būt vienota arī par konkrētu lietu, lai dotu iespēju Latvijas pilsoņiem ar ieročiem rokās aizstāvēt Ukrainu pret okupantu,” “Latvijas Avīzei” teica A. Latkovskis. Viņš uzskata, ka “ukraiņi tagad karo arī mūsu vietā”.
Bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) par balsojumu teica, ka “tas ir apliecinājums mūsu šā brīža vienotībai”. Taču vienlaikus deputāts uzsvēra, ka viena lieta ir cilvēku emocionālā vēlme palīdzēt Ukrainai, bet otra – izveidot sistēmu, lai šī palīdzība būtu koordinēta un organizēta, kam būtu nepieciešams operatīvais krīzes vadības centrs. “Saskaņas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins arī “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka vienotība šajā laikā ir ļoti svarīga, lai nebūtu politisku strīdu šādos jautājumos.
Pirmdien ar aicinājumu brīvprātīgajiem doties aizstāvēt Ukrainas demokrātiju nāca klajā arī 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība.
