“Vienīgais veids, kā var sagrābt pilsētas, ir nogalināt to iedzīvotājus un ieņemt tukšas pilsētas,” paziņojis Zelenskis 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka viņš nekad neatdos savas valsts pilsētas Krievijai, un noraidījis Maskavas prasību Ukrainas karavīriem nolikt ieročus Mariupolē. “Viņi var izteikt šādu prasību Harkivā, Mariupolē vai Kijivā, taču šo pilsētu iedzīvotāji viņiem to neļaus,” viņš teica Ukrainas sabiedriskās raidorganizācijas paziņojumā.
“Vienīgais veids, kā viņi var sagrābt šīs pilsētas, ir nogalināt to iedzīvotājus un ieņemt tukšas pilsētas. Ukraina nepildīs (Maskavas) ultimātu.” Zelenskis teica, ka jebkurš kompromiss, par ko viņa valdība vienosies sarunās ar Maskavu, tiks nodots izskatīšanai referendumā Ukrainas tautai.
Krievijas armija īsteno valsts terorismu
Ukrainas nepiekāpīgā nostāja ir pamudinājusi Putina režīmu pastiprināt uzbrukumus Ukrainas pilsētām. Krievijas karavīri Hersonā apšaudījuši neapbruņotus protestētājus. Harkivā nogalināts 96 gadus vecais Boriss Romančenko, kas bija izdzīvojis vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā, taču gāja bojā Krievijas spēku apšaudē savā dzīvoklī.
Pirmdien tiekoties Londonā ar Britānijas aizsardzības ministru Benu Vollesu, Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka “Krievija cenšas noslaucīt Ukrainas pilsētas no zemes virsas, raksturojot to kā valsts terorismu”. “Tāpēc Kremlis ir jāaptur, jo tas ies tālāk un uzbruks citām valstīm,” viņš brīdināja.
Ukraina atrodas uz izdzīvošanas sliekšņa karā pret Krieviju, bet Maskava vēlas ielauzties arī pārējā Eiropā, videouzrunā Itālijas parlamentam sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Krievijas karavīriem Ukraina ir vārti uz Eiropu, kur viņi vēlas ielauzties, tomēr barbarismu nedrīkst ielaist,” viņš sacīja kārtējā uzrunā kādam no pasaules valstu parlamentiem, aicinot apturēt Krievijas vēlmi iznīcināt Eiropas vērtības.
Zelenskis atkārtoti aicināja ieviest stingrākas sankcijas Krievijai, kura 24. februārī sāka neizprovocētu karu Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka Itālijai ir liela vara, jo liela daļa Krievijas ietekmīgāko cilvēku izmanto valsti kā savu brīvdienu galamērķi, viņiem Itālijā ir aktīvi. Ukrainas prezidents paziņoja, ka Krievijas karavīru rīcība Ukrainā, spīdzinot, izvarojot un iznīcinot civiliedzīvotājus, ir salīdzināma ar nacistu pastrādātajiem noziegumiem.
“Krievijas armija pat ir nomīnējusi jūru mūsu ostu tuvumā,” teica Zelenskis, piebilstot, ka tas apdraud arī Ukrainas tuvumā esošās valstis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka “mūsu tauta ir kļuvusi par armiju”. Itālijas premjerministrs Mario Dragi paziņoja, ka viņa valsts vēlas redzēt Ukrainu Eiropas Savienībā un tai ir jāpiedāvā militāra palīdzība valstij, lai izbeigtu cilvēku slepkavošanu. Ukrainas pretošanās Krievijas iebrukumam ir bijusi varonīga, pēc Zelenska runas sacīja Dragi.
“Krievijas valdības uzpūtība ir atdūrusies pret Ukrainas tautas godu,” viņš teica Itālijas parlamenta deputātiem, piebilstot, ka ukraiņi ir spējuši iegrožot Maskavas ekspansijas mērķus un radīt milzu zaudējumus iebrucēju armijai. Itālijas abu parlamenta palātu deputāti Ukrainas prezidenta uzrunu sveica ar aplausiem, stāvot kājās. Zelenskis aicinājis pāvestu Francisku kļūt par starpnieku Ukrainas karā ar Krieviju, lai palīdzētu mazināt cilvēku ciešanas.
Grieķija piedāvā humāno palīdzību
Grieķijas ārlietu ministrs Niks Dendijs vakar paziņojis, ka gatavojas uzņemties humānās palīdzības kolonnas vadību uz Krievijas karaspēka ielenkto Mariupoli, ja karojošās puses to atļaus. Pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Mariupolē dzīvoja aptuveni 10 000 etnisko grieķu. Krievijas karaspēks, kas pilsētu ielencis, to pakļauj barbariskai bombardēšanai, un mariupolieši palikuši bez elektrības, gāzes un ūdens.
Dendijs pavēstījis, ka sadarbībā ar Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju gatavs uzņemties humānās palīdzības kolonnas vadību un ka Ukrainai un Krievijai nosūtītas oficiālas notas, kurās attiecīgi Kijivai lūgts sekmēt šo humāno misiju, bet Krievija aicināta to netraucēt. “Grieķijas valdības prioritāte ir aizsargāt mūsu [etnisko kopienu] un civilistus,” norādījis Dendijs.
Aplenktajā pilsētā bija iestrēdzis arī Grieķijas konsuls Mariupolē, kurš palīdzēja organizēt iedzīvotāju evakuāciju, un nedēļas nogalē Atēnās tika sagaidīts kā varonis. Atēnas piedāvājušas atjaunot krievu sabombardēto Mariupoles dzemdību namu. Kopš 24. februāra, kad Krievija uzsāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Grieķija uzņēmusi aptuveni 13 000 ukraiņu bēgļu. Saskaņā ar Ukrainas datiem Krievijas karaspēka apšaudēs Mariupolē noslepkavoti jau vairāk nekā 3000 civiliedzīvotāju.
Nespēj vienoties par Krievijas naftas importa aizliegumu
Britānijas ārlietu ministre Liza Trasa ir nobažījusies, ka Francija un Vācija varētu piedāvāt Putinam vieglu izeju, atkārtojot šo valstu vestās sarunas pēc Krievijas iebrukuma un Krimas aneksijas 2014. gadā, atzīmē laikraksts “The Times”. “Jebkuras sarunas ar Krieviju jāved no spēka pozīcijas. G7 valstu grupai jābūt vienotai.
Mēs nedrīkstam pieļaut vieglu piekāpšanos Putinam,” raksta “The Times”, atsaucoties uz avotu Apvienotās Karalistes valdībā. Britu mediji atzīmē, ka ASV, Britānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas vadītāji pēc sazināšanās pirmdien ir apstiprinājuši militāru, diplomātisku un ekonomisku atbalstu Ukrainai un gatavību pastiprināt spiedienu pret Krieviju, lai apturētu tās iebrukumu Ukrainā.
Polijai un Baltijas valstīm pieprasot vēl stingrāku sankciju ieviešanu pret Krieviju, ES valstis līdz šim nav spējušas vienoties par Krievijas naftas importa aizliegumu. ES ārlietu vadītājs Žuzeps Borels paziņojis, ka šonedēļ apspriedē Briselē laikam neizdosies vienoties par jaunām sankcijām pret Krieviju.
Tiek gatavota Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanās
Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās ir izšķiroša, lai panāktu mieru, un tāds samits varēs notikt, kad būs izstrādāti iespējamie kompromisi, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. “Jebkādu principiālu vienošanos var panākt tikai divu valstu – Krievijas un Ukrainas – tikšanās laikā,” Podoļaks teica intervijā Britānijas sabiedriskajai raidorganizācijai BBC.
Viņš norādīja, ka, viņaprāt, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir vienīgais cilvēks, kurš saprot visus aspektus starp abām valstīm notiekošajā. “Nav šaubu, ka tāda tikšanās ir izšķiroša, lai iestātos miers. Tā tiek gatavota, mēs sazināmies ar saviem partneriem, kuri vēlas šādu tikšanos organizēt, ir daudz valstu, kuras ir ieinteresētas, lai beigtos kara karstais posms,” viņš klāstīja, piebilstot, ka Zelenska un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās varēs notikt tad, kad sarunu darba grupas būs izstrādājušas sākotnējos dokumentus, kurus abu valstu prezidenti atzīs par apspriežamu “ceļa karti”.
Tomēr viņš atteicās prognozēt, kad tāda tikšanās varētu notikt. Podoļaks uzsvēra, ka “Ukraina ir parādījusi savas kaujas spējas un loģistikas briedumu, ir spējusi izveidot kara infrastruktūru un tas sniedz iespēju pareizi risināt sarunas un sagatavot ļoti labu pozīciju prezidentam pirms sarunu sākuma”.
