Lielie ezeri mūs gaida

Vienīgais ezers Latvijā ar jahtām un salām! Kāpēc brīvdienas ieplānot atpūtā pie Usmas ezera 7

Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

Labas pilsētnieka atpūtas (jeb – kā moderni saka – rekreācijas) absolūti nepieciešama sastāvdaļa ir un paliek ūdeņi. Tikai pie tiem debesis ir divas, tās otrās tev pie kājām. Tikai pie tiem pasaules ir divas, tā otrā – dzelme, pavisam tuva, bet noslēpumu vāka segta. Vari iemest āķi. Vari ienirt. Un veldzēties.

Lielākais ezers ar salām

Īstai brīvdienai vajag ūdeņus. Ja jūra tev par lielu, par plašu un aukstu, ja upes par strauju – mums ir ezeri. Viens no tiem – Usma. Nav pats lielākais Latvijā. Bet, no Ūdrukalna torņa skatoties, milzīgs. Nav pats dziļākais (šis gods pieder Latgales Dridzim – 65 metri), bet par 20 metriem lielākas dziļumu atzīmes te atrodamas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet ir ezeru salu čempions. Viducī – Viskūzis. Vari mēģināt ar laivu tam apirties – pāris stundas tas prasīs. Vari kāpt krastā un mežakuiļu takas kādu stundiņu papētīt. Tuvāk ciemam leģendu apvīta un rezervāta statusa sargāta – Moricsala…

Un vēji. Un saullēkti un saulrieti. Salas palīdz, vai atmosfērā šeit kādi īpaši caurumi, bet krāsu efekti ir fantastiski. No Bukdangas pašiem ziemeļiem skaties pār Saukumragu uz Moricsalu. Purpurs un violets koku galotnēs sasniedz liesmu spilgtumu, tad pēkšņi krīt lejup. Nu blāvi pelēkas ir debesis, bet deg ūdens. Kad izdzisis viss, tu cel enkuru un sāc dudināt uz ciema uguņu pusi, nez kāpēc pavisam caurspīdīgajā krēslā atskaties pār plecu un mirkli jūties kā jucis vai vismaz Aizspogulijā iebraucis – lielā, dzeltenā bumba, kura tikko pazuda rietumos, nu ir tev aiz muguras. Rēgs? Mēness…

Manuprāt, ir tikai divēji cilvēki. Vieni, kas šādu rietu redzējuši. Kas redzējuši arī to, kā piecos no rīta tikko ausušo gaismu Amjūdzē aprij no Luziķērtes izvēlies melnas miglas vāls, un iestājas vēl viena pusstundu gara nakts, kurā pat gaiļi apmulsuši klusē. Kas lietusgāzē Baznīcērtes plašumos virs Dižsēkļa zemūdens kalniem redzējuši trīskāršu varavīksnes loku. Otri… Otri to visu noguļ.

Neguļam!!! Braucam. Kur nakšņosim? Kaut vai “Bukdangās”.

Ezeru apsaimnieko biedrība

Viens no pirmajiem ES fondu projektu pe Usmas īstenoja “Bukdangas”. Nu “Bukdangās” ir 14 mājiņas, kurās var uzņemt 90 cilvēkus. Vai pietiek, vaicāju Atim Maldonim.

“Jūlijā, augustā, protams, varētu būt vēl vairāk. Citā laikā pietiek. Un tā jau laikam ir tā robeža, pie kuras jāapstājas. Turklāt iepriekš uzbūvēto jau arī jāsāk paremontēt. Šogad izteikti jūtams tas, ka cilvēki prasa dažādus pakalpojumus. SUP dēļi, airu laivas, ūdens ekskursijas ar motorlaivām. Šogad prasa arī ūdens močus!” stāsta Atis Maldonis. “Moču man nav (ir “Meķiem”). Bet ir desmitvietīga motorlaiva ezera plašuma un daudzveidības parādīšanai. Ar gidu. Ar stāstu par salām, par grāfu Moricu.

Reklāma
Reklāma

Vai makšķerēšanas skolotājus pieprasa? “Moderna, bet vietējās publikas maz pieprasīta lieta. Un ieiet starptautiskā tirgū nav viegli. Tas pagaidām labāk izdodas nevis mums, bet privātiem gidiem, kuri paši atrod klientus un tad izmanto mūs kā starta ostu. Un noķer pat metru garas līdakas,” atbild Atis.

Labā ziņa tā, ka beidzot iekustināts jautājums par aizsprosta nojaukšanu uz Engures upes. Ja iztekošā upe nebūtu aizsprostota, biedrība varētu iegūt Eiropas finansējumu zušu sugas populācijas atjaunošanai. “Kamēr čammājamies, zušu aizvien mazāk…” nosaka Atis.

Vēl viens labs, jau realizēts projekts, kurā aktīvi piedalās biedrība “Usmas krasts” – veidot 17 kempingu kopīgu mārketingu. “Sanāca kopā apkārtnes kempingu saimnieki un nolēma šo to darīt koordinēti un kopīgiem spēkiem. Pirmkārt – popularizēt ne tikai savu objektiņu, bet reģionu kopumā. Usmu – visskaistāko, visforšāko. Un to arī darām. Jāsaka – veiksmīgi. Jo 17 kempingu kopīgs piedāvājums ir pamanāmāks, spēcīgāks gan interneta medijos, gan starptautiskos tūrisma gadatirgos un izstādēs. Tas, protams, neizslēdz katra biedrības biedra individuālus mārketinga centienus,” pamato Atis Maldonis.

Biedrība piedalās pašlaik Ventspils novada pašvaldībā topošo Usmas ezera apsaimniekošanas noteikumu tapšanā. Dokuments būs ļoti plašs, gan zveju, gan burāšanu, gan pat piekrastes apbūvi reglamentējošs un neapšaubāmi palīdzēs šo sarežģīto saimniecību sakārtot. Aprakstīt, kā sadzīvot ātrgaitas laivām ar SUP dēļiem un burāšanas iesācējiem, klusumu un mieru alkstošiem makšķerniekiem.

Vienīgais ezers jahtām

Ko vēl piedāvājat bez “gulta, galds, pods”, vaicāju Staņislavam Backānam, “Usma SPA” saimniekam un jahtkluba komodoram.

“Laikam jau esam vienīgie Latvijā, kas piedāvā viesiem izbraucienus ar jahtām. Usma sen pelnījusi tūrisma jomā tādu statusu kā “brends”. Jeb latviski laikam – zīmols. Un uz to mēs arī esam neatlaidīgi gājuši un ejam. Gan ar savām biedrībām (“Usmas krasts”, “Usmas jahtklubs”), gan privātiem kempingiem. Vasarā te visiem ir labi. Par ziemu pašlaik nerunāsim. Usma aizsalst…

Kā pārziemot? Kempingi visā pasaulē ir sezonas bizness. Mums (“Usma SPA”) ir viesnīca, kura strādā visu gadu. Ziemā, protams, ar mazāku jaudu. Tomēr cenšamies (un izdodas) lielāko daļu darbinieku (gandrīz visi vietējie) saglabāt uz visu gadu.

Vasarā te ir vienīgais ezers Latvijā, kur ļoti aktīvi nodarbojas ar burāšanu. Neizmantot šo ūdens un vēju platību būtu grēks. Un mēs ne tikai paši burājam (jahtklubā ir ap 60 laivu un vairāk nekā 100 aktīvu biedru), bet – nu jau kā biznesa struktūra “Usma SPA” – piedāvājam to arī saviem viesiem. Un ne tikai saviem viesiem – dodam šo iespēju citiem Usmas kempingiem.

Protams, vasara ir īsa. Kā smejies – parasti viens mēnesis, šogad būs veseli divi! Varbūt pat divi ar pusi. Nemaz nav slikti. Garā sezona…” stāsta Staņislavs Backāns.

Ko vēl? Jahtklubs rīko sacensības – veselas 12 gadā. Jahtklubs māca burāt. Gan teorētiskos kursos ziemā, gan praktiski vasarā. “Necenšamies gatavot čempionus, mēģinam, kā saka, jauniešiem dabūt āķi lūpā. Tālāk jau viņi paši pilnveidosies. Paši spējam jahtiņas remontēt (darbnīca Ugālē), kur agrāk šos kuģīšus pilnībā būvējām. Un pat sarīkojām divus pasaules čempionātus “mikro” klasē. Tagad – pēc desmit gadiem – šis bizness ir atzīts par nerentablu. Tāpat kā laivu būve. Lētāk ir pirkt ārzemēs palietotu un pie mums atsvaidzināt,” paskaidro Staņislavs.

Unikāli ir tas, ka jahtklubs ir biedrība. Viss te pieder biedrībai – arī nekustamais īpašums. Tā uzturēšana un pilnveidošana notiek par biedru naudām (ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību). Paši noteicēji un ar to lepojas. Ļoti veiksmīga ir sadarbība ar Ventspils novadu.

Peldošās mājas

Jaunums Usmā ir peldošo māju projekts. Juridiski sarežģīts, jo klients prasa pilnu komfortu, kuru (elektrība, kanalizācija) nodrošināt uz ūdens nav vienkārši, šādiem projektiem nebija precedenta, bet ar Ventspils būvvaldes palīdzību biedrība visu atrisināja. Un viesis sajūsmā – no dušas var iekāpt gultā, no gultas iemest – makšķeri…

Laika gaitā viesu prasības mainījušās. “Ērtības vajag visiem. Tikai pagājušajā gadsimtā sagaidījām viesus, kuri gribēja kurināt ugunskurus un kauties ar odiem. Šodien pieprasīts augstākā līmeņa komforts. Pat auto treileru stāvlaukumā, kuram jau pasen esam pievienojuši servisa ēku. Tajā ir gan ledusskapji, gan veļas mazgājamās mašīnas. Un līdzās labs restorāns (kuru izremontējām, pat var teikt – atjaunojām klusajā vīrusa laikā) turpat līdzās.

Usma… Atpūtas servisā tam jābūt spožākajam zīmolam. Uz to mēs visi ejam. Ticu, ka tiešām esam nevis formāli “Usmas krasta” biedri un tomēr slepeni īgni konkurenti, bet īsteni domubiedri un kolēģi,” uzskata Staņislavs Backāns.

Labiekārtoti plosti

Harina Brūklene viesu namā “Vesels veselumā” šeit saimnieko kopš pagājušā gadsimta. “Lai gan mūsu galvenā mītne joprojām ir vecais Kristīgās skolas nams, allaž esam veidojuši jaunus un neparastus piedāvājumus. Noenkurotas peldošās mājas (Gulbju, Bebru, Zaķīšu namiņi) mums bija agrāk nekā Staņislavam. Un nu mums ir plosti!” lepojas Harina. “Četros dažādos izmēros: divi, kuru ietilpība ir 24 cilvēki, trīs, kuri paredzēti katrs 12 cilvēkiem, un viens plosts, kura ietilpība ir līdz sešiem cilvēkiem.

Plosti aprīkoti ar glābšanas vestēm, krēsliem, galdiņiem, grilu un citām lietām pēc viesu vēlmēm un pieprasījuma. Tiek piedāvāti braucieni tikai stūrmaņa vadībā vai arī ar gidi (viesu nama saimnieci), kura vada vides ekskursijas. Plostu brauciena maršruts ir no viesu nama plostu piestātnes līdz Moricsalai un atpakaļ. Brauciena ilgums ir apmēram stunda. Par papildu samaksu var pasūtīt uzkodas, dzērienus, silto ēdienu un arī zupu pēc brauciena.

“Darba pietiek. Vietu vecajā viesnīcā (60 gultas) – ne vienmēr. Tādēļ ir iecere arī veco, šogad ugunsgrēka krietni papostīto dzīvojamo māju renovēt kā viesu namu,” nākotnes nodomus atklāj Harina.

Eksperta viedoklis

Meklē jaunus virzienus, piedāvā jaunus pakalpojumus

Gendriks Šķesters, Usmas pagasta pārvaldnieks.
Publicitātes foto

Gendriks Šķesters, Usmas pagasta pārvaldnieks: “Pirms 30 gadiem te bija tikai padomjlaiku uzņēmumu atpūtas bāzes. “Ventspils Naftas” “Lejastiezumi”, ventilatoru rūpnīcas “Jauntīrukši” un daži citi. Bija jau 70. gados dibinātais jahtklubs  – sabiedriska organizācija gan toreiz, gan tagad. Sāka gan Ilmārs Lakšs citā vietā – tuvāk ciema centram, tuvāk Moricsalai.

Tomēr pie Usmas toreiz nebija neviena kempinga mūsdienu izpratnē. Visi pašreiz esošie 17 objekti tapuši atjaunotās Latvijas laikā. Pēc ļoti līdzīgas shēmas. Piemērs – Lakšu ģimene nopērk vecu māju un prāvu zemes gabalu netālu no jatkluba – un top “Usma SPA”. Seko “Mežmalas”, “Strazdiņi”, Harina Brūklene un Kristīgā skola. Pirka vecas mājas, pirka zemes un devās pa vilinošo atpūtas iespēju pārdošanas ceļu.

Liels atbalsts bija Eiropas līdzfinansējums šādiem projektiem, kuru izmantoja gandrīz visi. Arī lielākie. Arī Usmas “SPA”. Šādi projekti nebūtu iespējami bez Eiropas pusmaksājuma. Nu vairs zemes un mājas pagastā netiek pārdotas tikpat kā nemaz. Cenas daudz augstākas nekā gadsimta sākumā. Par 90. gadiem nerunājot – tad varēja pirkt par kapeikām. Par dažiem simtiem to, kas 2005. maksāja 100 000. Un tagad pat 300 000.

Šo gadu spilgtākais jaunums – “Usmas muiža” pie pagasta pludmales. Vairāk viesnīca (arī celta veco saimnieku nepabeigtas būves vietā) nekā kempings. Veiksmīgi iekļaujas pagasta sakārtotajā krasta zonā un to papildina. Vēl varētu pieminēt jaunu kempingu attālajā Amjūdzes galā, kas vairāk orientējas uz sportisku tūrismu – vējdēļiem, triatlonu u. tml.

Paplašinās esošie. Meklē jaunus virzienus. Pēdējā modes – peldošās mājiņas. Plosti ar mūsdienīgu superkomfortu. Un no tā izrietošām ekoloģijas nodrošināšanas problēmām.

Pandēmijas radītās problēmas ir smagas. Tirgus ir piepildīts. Ja nu vienīgi jaunu pakalpojumu piedāvājumi vecajās vietās. Un tādi top. Nu kaut vai gida piedāvājums pirmajai zušu makšķerēšanai. Nav lēts, bet superinteresants. Vai burāšanas mācības pusaudžiem. Vai ne tikai makšķerēšanas, bet arī sēņošanas maršruti. Velo noma un ekskursijas mums jau ir – publikai patīk.

Derētu speciālas trases kvadricikliem un krosa motocikliem, bet tādas iekārtot ir ļoti grūti – pretojas zemju privātīpašnieki. Biedrība “Usmas krasts” ir uzņēmusies atbildību par licencēto makšķerēšanu. Un makšķernieku drošību arī. Aktīvāka kļuvusi arī Ventspils pašvaldības policija, kura kontrolē pamata drošības prasību (vestes, dzeršana, motorlaivu ātrums) izpildi.

Kopumā – tūrisma jeb rekreācijas aktivitātes neapšaubāmi vajadzīgas ne tikai viesiem. Tās dod ievērojamu ieguldījumu arī vietējo iedzīvotāju nodarbinātībā.”

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.