Vienīgā tāda ar vākiem: māksliniecisks iesējums mīļākajām grāmatām 0
Ir īpašas grāmatas, ko vienmēr gribēsies glabāt savā bibliotēkā. Saraksts katram grāmatmīlim būs citāds. Iespējams, labi ilustrētas grāmatas tiks palutinātas un tām tiks izveidots speciāls iesējums. Šādus gatavo Amatniecības kameras ādas mākslinieciskās apstrādes meistars Aivars Hauks.
Meistars ar patiku atceras darbus, kas tapuši sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju. Tad tika izgatavotas piemiņas veltes vairāku valstu prezidentiem un vēstniekiem. Īpaši viņa atmiņā ir palicis dāvinājums Gruzijas prezidentam. Tā bija ādas kārba, kuru atverot kļuva redzams liels uz jūras viļņa pacelts dzintars. “Kad atjaunojās Latvijas neatkarība, starpvalstu robežlīgumiem tika izgatavoti īpaši liela formāta ādas albumi ar karšu iesējumiem. Tādus gatavoju Lietuvai, Igaunijai, Baltkrievijai,” atceras A. Hauks.
Sirmās klišejas
Viens no veidiem, kā rotāt grāmatas māksliniecisko iesējumu, ir karstspiedes klišejas. Tās izgatavo no metāla un uzkarsētas iespiež ādā, kur tās atstāj paliekošu ornamentu. Ja klišeju temperatūra bija augstāka, gaišā ādā ornaments tika viegli iededzināts. Ja zem klišejas palika zelta foliju, veidojās zelta ornaments. Klišejas nekad nav tikušas izgatavotas Latvijā. Padomju Savienības laikā vienīgā rūpnīca bija Ļeņingradā (Pēterburgā).
Daļu grāmatu vākiem domāto klišeju meistars iepirka no vecmeistara Jura Jura. Šāda amizanta un reta vārda kombinācija ar uzvārdu bijusi arī viņa tēvam un vectēvam. Protams, visi krusti un Latvijas laika simbolika no klišejām bija rūpīgi izfrēzēta. Piemēram, no Rīgas ģerboņa bija pazudis ne vien krusts virs vārtiem, bet arī vārtus sargājošais lauva. Nekas cits neatlika kā ņemt misiņa sagatavi un pašam izgravēt iztrūkstošo daļu.
Papētot klišejas dziļāk, atklājas interesantas detaļas – daļa klišeju ir nākušas no 19. gadsimta vidus. Viens klišeju komplekts ticis izmantots, iesienot latviešu luterāņu Bībeli aizpagājušā gadsimta vidū. Reizēm klišejās atklājas arī meistaru gravieru slēptie iniciāļi. Viens no klišeju marķējumiem bija visai lepns un informatīvs – pilsēta Leipciga Vācijā, gravieru meistars Rūdolfs Fomms.
“Izmantot šīs vecās klišejas un instrumentus mūsdienīgam darbam un censties radīt Rīgas jūgendstila noskaņu ir ļoti nozīmīgi, jo tā ir iespēja gan pašam iejusties tā laika noskaņā, gan pārnest to uz jaunradīto darbu,” prāto meistars.
Kā iespiež ādā
Klišejas pirms iespiešanas tiek uzkarsētas īpašā zeltīšanas jeb iespiešanas presē, tad tajā tiek ievietoti grāmatas vāki un klišejas pa vienai vai komplektā tiek iespiestas ādā. Katrai ādas šķirnei un pat katram ādas gabalam ir jāpiemeklē sava uzkarsēšanas temperatūra, un te reizēm var palīdzēt tikai pieredze un zināšanas, ar kurām meistari nemēdz dalīties.
Pēc iespiešanas notiek papildu krāsošana, līniju vilkšana, zeltīšana, un noslēgumā vāku novaskošana un nopulēšana. Tālāk grāmatu var jau ielīmēt gatavajos vākos, pagaidīt pāris dienas, kamēr tā nogatavojas grāmatu presē. Tikai tad var atviegloti nopūsties un atdot jau iemīļotu darbu pasūtītājam.
Vērtējums: filigrāni nostrādāts
Ādas mākslinieciskās apstrādes meistare Inga Veilande: “Aivars Hauks izceļas ar precizitāti. Viņa darbi ir patiešām filigrāni un pedantiski nostrādāti. No tā var pamācīties. Aivars ne tikai tur godā vecās tehnikas, viņš izdomā arī pats savas autortehnikas, piemēram, vairākkārtējus gleznojumus ar emaljas krāsām uz ādas. Novēlu meistaram aktīvi izmantot arī interneta tirdzniecību, lai viņa darbi vē vairāk iziet plašajā pasaulē.”
