
Viedokļi 6
Biedrības “Probonopublico.Latvia” valdes locekle Kristīna Blumberga: “Kaut arī Maksātnespējas likums pēdējo gadu laikā ir attīstījies platiem soļiem, tomēr tā saturā vēl joprojām ir būtiskas nepilnības. Kaut vai tas, ka maksātnespējas administrators pēc šā brīža likuma normām faktiski nav apgrūtināts ar pienākumu informēt parādnieku par visām viņa tiesībām un no likuma izrietošajām iespējām, kas ir pretrunā Satversmē noteiktajam un maksātnespējas administratora valsts amatpersonas statusam.
Ir ļoti grūti nepamanīt dīvainību, ka konkrētajā Kristīnes lietā administratore informēja parādnieku par maksātnespējas likuma 148. panta 6. daļu, kas nosaka dzīvokļa pārdošanas atlikšanu uz gadu, bet neinformēja par tā paša likuma un tā paša panta 1., 2., 3., 4. daļu, kas atrunā iespēju parādnieka vienīgo dzīvesvietu – mājokli – saglabāt parādnieka īpašumā. Ir zināms, ka maksātnespējas administrators saņem komisiju no pārdošanas darījuma. Pārāk daudz Latvijas ģimeņu ir izpostījusi likumdevēja paviršība un banku bezatbildība. Ar šīs ģimenes dramatisko gadījumu beidzot vajadzētu sakārtot Maksātnespējas likuma normas atbilstoši augstāka likuma spēka, proti, LR Satversmes un starptautisko cilvēka un ģimenes pamattiesību normu prasībām un pilnībā izstrādāt Maksātnespējas likuma 148. panta normu – vienošanās par parādnieka mājokļa saglabāšanu parādnieka īpašumā.”
Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis Kaspars Novicāns: “Administratora pienākums ir nodrošināt Maksātnespējas likumā noteiktā mērķa sasniegšanu, proti, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas. Maksātnespējas likums paredz iespēju panākt vienošanos par parādnieka mājokļa saglabāšanu parādnieka īpašumā, taču likumdevējs nav paredzējis administratora iesaisti vienošanās procesā starp banku un parādnieku. Administratoru asociācija norāda, ka iespēja par vienošanās panākšanu par to, ka maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram, būtu izvērtējama jau stadijā pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas. Jebkurā gadījumā administratora rīcības un pieņemto lēmumu likumības pārbaudi veiks Maksātnespējas administrācija un tiesa.”