Rīdzinieces Kristīnes vienīgā mājvieta – divistabu dzīvoklis – parādu dēļ piektdien tika pārdots izsolē. Viņa uzskata, ka viņas tiesības ir pārkāptas, jo maksātnespējas administratore nav viņu informējusi par iespēju vienoties ar banku par parādnieka mājokļa saglabāšanu īpašumā.
Rīdzinieces Kristīnes vienīgā mājvieta – divistabu dzīvoklis – parādu dēļ piektdien tika pārdots izsolē. Viņa uzskata, ka viņas tiesības ir pārkāptas, jo maksātnespējas administratore nav viņu informējusi par iespēju vienoties ar banku par parādnieka mājokļa saglabāšanu īpašumā.
Foto – Gatis Dieziņš

Pārmet tiesību pārkāpšanu 6

Kristīne uzskata, ka viņas fiziskās maksātnespējas administratore Aivita Melcere pārkāpusi viņas un viņas ģimenes tiesības. “Neinformēšana par maksātnespējas likuma 148. panta nosacījumiem ir traktējama kā manu tiesību un likumisko iespēju slēpšana, kuru dēļ man un manai ģimenei ir nodarīti rupji procesuālo un pamattiesību normu pārkāpumi,” iesniegumā Kristīne informējusi savu administratori.

Lai arī 15. septembrī Kristīne iesniedza lūgumu “SEB bankai” piekrist nepārdot dzīvokli izsolē un administratorei Aivitai Melcerei iesniegts lūgums pārtraukt izsoli, banka 16. septembrī atbildēja, ka izsole jau ir notikusi. “LA” kļuvis zināms, ka izsolē divistabu dzīvoklis bija izlikts par 29 tūkstošiem eiro, bet pārdots par 40 tūkstošiem eiro.

Šobrīd sievietes stiprais balsts ir bērni, kas jau studē un meklē iespējas nopelnīt un palīdzēt mammai. Meita gan vienubrīd pat ir apsvērusi domu par Latvijas pamešanu, taču Kristīne šādu domu nepieļauj. Diemžēl attiecības ar vīru ir izjukušas. Viņš šobrīd strādā par ugunsdzēsēju un ar trešo daļu no ienākumiem sedz parāda daļu kredītiestādei.

“Daudzi mūsu cilvēki ir aizbraukuši tāpēc, ka viņi ir iznīcināti. Arī banku dēļ. Jo cilvēki strādā ārzemēs, sūta šeit naudu, lai nomaksātu parādus. Turklāt aizbraukuši daudzi darbspējīgie, kas varētu strādāt tepat,” uzskata Kristīne. Viņa nenoliedz, ka kredīts savulaik, iespējams, ņemts neapdomīgi, neizvērtējot visus apstākļus, taču viņa saskata arī banku līdzatbildību notikušajā. “Bankām arī pēc tam, vismaz ētisku apsvērumu dēļ, bija jāuzņemas daļēja atbildība. Jo procenti tikai pieauga. Un, ja kaut ko pamainīja, uzreiz bija izmaiņas likmēs. Sistēma ir tāda, ka aiz tiem papīriem cilvēku neredz,” sarūgtināta ir Kristīne. Viņa aplēsusi, ka pēc sākotnējā līguma viņas ģimenei nāktos maksāt vismaz 250 tūkstošus eiro. “Kā banka to varēja pieļaut? Tas bija apzināti. Es varēju to neredzēt, bet banka? Bankai objektīvi nebija iemesla būt bezatbildīgiem,” tagad saka Kristīne.

Reklāma
Reklāma
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.