Vienīgā alternatīva – visu taisīt ciet! Kas no šodienas jāievēro ārkārtējā situācijā? 123
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No pirmdienas, 11. oktobra, līdz nākamā gada 11. janvārim uz trīs mēnešiem Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā nevakcinētām personām būs noteikti vairāki ierobežojumi – tostarp liegts apmeklēt lielveikalus, izņemot pirmās nepieciešamības preču pārdošanas vietas, kā arī saņemt virkni pakalpojumu klātienē.
Ar dažām neērtībām būs jāsaskaras arī iedzīvotājiem, kuriem ir drošības sertifikāts. Publiskajā sektorā, ieskaitot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, darba devējam būs pienākums no 15. novembra atstādināt darbiniekus, kuri nebūs vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19. To piektdien nolēma valdība.
No pirmdienas visā publiskajā sektorā un arī privātajā, kur notiek cilvēku kontaktēšanās, darbs ir jāorganizē attālināti. Visās iestādēs, publiskajās vietās un sabiedriskajā transportā būs jālieto sejas aizsargmaskas, jāievēro distance un citi drošības pasākumi. Tie, ieskaitot masku lietošanu visiem bērniem no 1. klases, būs noteikti arī skolās, kas turpinās strādāt klātienē.
Ārkārtējās situācijas mērķis esot pasargāt veselības aprūpes sistēmu no katastrofas, nodrošināt klātienes mācības izglītības iestādēs un panākt pēc iespējas lielāka cilvēku skaita vakcinēšanos, kas, pēc premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) domām, ir vienīgais veids, kā iziet no Covid-19 radītās krīzes.
Par to liecinot Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un citu valstu pieredze, kur ir augsts vakcinēto personu īpatsvars un ir iespēja atteikties no ierobežojumiem. Komentējot pārmetumus par valdības vilcināšanos un neizlēmību, premjers preses konferencē atgādināja, ka valdība priekšlikumus par stingrākiem ierobežojumiem bija sagatavojusi jau vasarā, bet Saeimā šis likumprojekts iestrēga.
“Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur nevienam – ne Valsts prezidentam, ne Saeimas spīkerei, ne man – nav autoritāras varas. Jebkuram lēmumam ir vajadzīgs plašs visu politisko spēku atbalsts. Tas process ir lēnīgs, bet tas garantē, ka tiek pieņemti izsvērti lēmumi,” sacīja K. Kariņš. Viņš vēl piebilda, ka pats arī būtu vēlējies straujāku virzību uz priekšu.
Piespiedīs vakcinēties
Ar noteiktajiem ierobežojumiem valdība vēlas panākt lielāku vakcinācijas aptveri. Jāteic, ka jau brīvdienās veidojās rindas pie vakcinācijas centriem. Latvijā ir pietiekams skaits vakcīnu, uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts (“AP”).
Plānots atvērt lielos vakcinācijas centrus, kas bija jau slēgti. Vairākas vakcinācijas vietas atrodas lielveikalos, kuros bez sertifikāta nelaidīs. Ja veikals nevarēs nodrošināt, ka centrā var iekļūt pa atsevišķu ieeju, tad vakcinācijas punktu pārcels uz stāvlaukumu un pakalpojumu sniegs tur izvietotās moduļu mājiņās, skaidroja ministrs.
Ir plānoti arī vairāki atbalsta pasākumi, piemēram, no 1. oktobra ģimenes ārstu praksēm par katru vakcinēto personu maksās 11 eiro.
Finanšu ministrija kopā ar Labklājības ministriju ir sagatavojusi izskatīšanai valdībā priekšlikumu, kas paredz piecus mēnešus no novembra līdz martam vakcinētajiem senioriem izmaksāt pabalstu 20 eiro apmērā mēnesī energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai.
Vakcinēties varētu motivēt arī ierobežojumi, par kuriem valdības sēdē informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Klātienē varēs strādāt tikai tie, kam darba specifika neļauj to darīt attālināti. Ja darbinieks kontaktējas ar klientiem vai citiem cilvēkiem, darba devējam ir pienākums pieprasīt drošības sertifikātu.
Ja tā nav, tad desmit dienu laikā ir jāveic pirmā vakcinācija, bet, ja līdz 15. novembrim darbinieks nav ieguvis pilnu imunitāti, viņš jāatstādina no darba pienākumu veikšanas. Sākotnēji nebija skaidri pateikts, vai tas attiecas arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka viņa vadītajā nozarē uzņēmumi tam ir gatavi un būtu labi paredzēt šīs tiesības arī to vadītājiem.
Lielveikali zaļajā režīmā
Ierobežots būs tirdzniecības vietu skaits, kas būs pieejamas bez sertifikāta, – tie ir pārtikas veikali, aptiekas, higiēnas, optikas, dzīvnieku barības, telekomunikāciju veikali, preses tirdzniecības vietas. Taču lielveikalus varēs apmeklēt tikai zaļajā režīmā. Brīvdienās lielos tirdzniecības centrus paredzēts slēgt, tajos atstājot tikai pieeju pirmās nepieciešamības preču veikaliem.
D. Pavļuts teica, ka tas ir pamatoti, lai “cilvēki brīvdienās nedodas uz veikaliem dzīvesstila klejojumos”, bet lai labāk brauc pie dabas. Kafejnīcas un restorāni iekštelpās apkalpos tikai personas ar sertifikātiem, bet ēdienu līdzņemšanai varēs nopirkt ikviens. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) rosināja atstāt iespēju nevakcinētiem baudīt ēdienu terasēs, bet pret to bija D. Pavļuts, jo šī iespēja vasarā ir kavējusi vakcinācijas gaitu. Viņam arī nešķiet, ka būs daudz gribētāju ziemā baudīt maltīti laukā.
Minētās pakalpojumu sniegšanas vietas strādās tikai līdz pulksten 21.00 vakarā. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) norādīja, ka vakara izrādes mēdz beigties arī pēc pulksten 22.00. Plānots paredzēt, ka ieeja kultūras pasākumos tiek noteikta līdz 21.00. Tie notiek zaļajā režīmā, un tos varēs apmeklēt ne vairāk kā 500 personu, taču vēl vienu nedēļu izrādes un koncertus varēs apmeklēt visi, kas nopirkuši biļetes.
Pēc tam zālē ielaidīs mazāku skaitu cilvēku, paredzot veidu, kā kompensēt teātrim radītos zaudējumus. Lielajos publiskajos pasākumos, kas notiek, piemēram, arēnā, varēs piedalīties 1000 cilvēku, bet viņi būs sadalīti pa sektoriem (300 personu katrā) un savstarpēji nesatiksies.
Uz pusi plānoja samazināt arī cilvēku skaitu sabiedriskajā transportā, kas uztrauca izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP) un satiksmes ministru T. Linkaitu, kuri atstāstīja gadījumus, kad ziemā lauku rajonos skolas bērni atstāti uz ceļa tumsā, jo autobusā vairāk pasažieru nevarēja uzņemt.
Tā uz darbu var netikt cilvēki, kas strādā slimnīcās, teica T. Linkaits. D. Pavļuts negribēja noticēt stāstītajam un atkārtoja, ka sabiedriskais transports ir viena no bīstamākajām vietām, kur notiek inficēšanās. Taču par sabiedriskā transporta piepildījumu ministri vienojās lemt valdības sēdē šonedēļ.
“Lokdaunu” vēl neievieš
Premjers un arī veselības ministrs valdības sēdē vairākkārt uzsvēra, ka vienīgā alternatīva šiem ierobežojumiem ir “visu taisīt ciet” jeb “lokdauns”. To rekomendēja arī mediķi. Kad pēc Krīzes vadības padomes sēdes ministri ar ekspertiem kopā bija vienojušies par minēto pasākumu kopumu, infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio prognozēja, ka valdības plānotie ierobežojumi tuvāko mēnešu laikā nekādu efektu nedos.
Viņaprāt, tiem bija jābūt stingrākiem un sākotnēji jāattiecina arī uz vakcinētajām personām. Taču Latvija esot izvēlējusies sekot Lietuvas piemēram, kur pat ir lielāka vakcinācijas aptvere. “Mēs skaidri redzam, ka tur šie ierobežojumi nestrādā, situācija Lietuvā neuzlabojas. Grūti iedomāties, ka mums šāda veida rekomendācijas varētu stāvokli uzlabot,” teica U. Dumpis.
“Būs vieni, kuri teiks, ka tas ir pārāk stingri. Un būs otri, kuriem šķitīs, ka tas ir par maz. Mēs izprotam visus viedokļus, bet pieņemam tos lēmumus, kas, pēc valdības kopējā prāta, liekas visefektīvākie,” sacīja K. Kariņš. Valdības sēdes laikā sociālajos tīklos bija izteikti arī dzēlīgi komentāri par tās gaitu, kurā bija jūtama steiga, kādā ir gatavoti dokumenti.
K. Kariņš skaidroja, ka ierēdņiem ir vajadzīgs laiks, lai saskaņotu ministriju priekšlikumus. Taču Latvijā visa sabiedrība var sekot līdzi atklātajām valdības sēdēm, kā tas nav daudzās citās valstīs. Atklātība atstāja savu iespaidu. Nacionālās apvienības ministri negaidīti nāca klajā ar jauniem priekšlikumiem, par kuriem Krīzes vadības padomes sēdē iepriekš nebija runāts.
Tas saniknoja finanšu ministru J. Reiru, kurš teica: “Aicinu cienīt kolēģu darbu. Vakar gandrīz desmit stundas ilgā sēdē, kas bija slēgtā, nekas tāds netika runāts, bet tagad jūs gribat baltā zirgā parādīt, ka rūpējaties par savām nozarēm.” Runa bija par ekonomikas ministra J. Vitenberga rosināto jautājumu, kas notiks ar ārzemniekiem, piemēram, no ASV vai Kanādas, kuri dzīvo viesnīcās, bet kuru sertifikāts Latvijā nav atzīts.
Viesmīlības un izmitināšanas pakalpojumi arī tiek sniegti zaļajā režīmā. Kultūras ministrs N. Puntulis savukārt aicināja diskutēt par atbalsta pasākumiem kultūrai un ekonomikai, kas cietīs no ierobežojumiem, par ko citi ministri solīja spriest “laika gaitā”.
