Ārvalstnieki – privāto augstskolu “maize” 10
Taču ārvalstu studenti arī bez ļauniem nodomiem mūsu augstskolas var izmantot kā ērtu tiltu iekļūšanai Eiropā. Cik daudz ir tādu studentu no trešajām valstīm, kuri tā vietā, lai studētu un pēc izglītības iegūšanas atgrieztos mājās, pazūd ES plašumos, nav precīzi zināms, jo ne PMLP, ne DP šādus datus nesniedza. Savukārt A. Latkovskis sakās zinām, ka “tādu nav daudz”. Līdzīgi teic arī aptaujāto augstskolu pārstāvji.
Toties J. Dombrava rosinājis atņemt uzturēšanās atļaujas tiem studentiem no trešajām valstīm, kuri divos gados nespēj pabeigt vienu studiju kursu vai kuri maina studiju programmu vai izglītības iestādi. Tāpat, lai saglabātu uzturēšanās atļauju, kopējais studiju laiks drīkst būt par vienu gadu ilgāks nekā studiju programmā noteiktais gadu skaits. Arī šis priekšlikums noraidīts. Komisijas atbalstītās izmaiņas likumā paredz, ka studentam var atņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja nav pietiekama progresa mācībās, taču, kas ir pietiekams progress, vismaz pagaidām likumprojektā nav formulēts. A. Latkovskis sola, ka uz trešo lasījumu tiks izstrādāts priekšlikums, kā definēt progresu.
Tikmēr jau tagad Saeimā atbalstu guvis ierosinājums noteikt, ka vēl divus gadus pēc studiju pabeigšanas ārvalstnieks varēs palikt Latvijā, lai stažētos vai izietu praksi.
Vēlmi ierobežot ārvalstu studentu ieplūšanu neatbalsta arī augstskolas, kurām pēdējo gadu laikā strauji izdevies pieaudzēt šādu studentu skaitu. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks Igors Tipāns stāsta, ka ārvalstu studentiem noteiktas gana augstas prasības: viņiem jākārto iestājeksāmeni, obligāti jāapmeklē lekcijas utt. I. Tipāns gan atzīst: visas augstskolas pret ārvalstniekiem nav tik stingras, un valstij būtu jāgādā, lai visas augstskolas izvirzītu prasības un tās arī tiktu ievērotas.
Likums jau tagad prasa augstskolām, lai tās ziņotu PMLP par studentu, kurš vairs nestudē. Tad PMLP savukārt lemj par termiņuzturēšanās atļaujas atņemšanu. RTU pieredzē ir daži gadījumi, kad atļaujas atņemtas. I. Tipāns nenoliedz, ka daļai te studējošo ārvalstnieku ir mērķis ja ne pastāvīgi dzīvot Eiropā, tad veidot ilgstošus biznesa kontaktus ar ES valstīm. Taču tieši tas esot iemesls, kāpēc viņi centīsies neiekulties nepatikšanās un nelegāli pa Eiropu neklīdīšot.
RTU pārstāvis apgalvo, ka augstskola uzņem ārvalstniekus ne tik daudz peļņas dēļ, bet gan lai augstskolā veidotu starptautisku vidi. Tikmēr A. Stankevičs no ISMA neslēpj, ka ārvalstnieki ir “mūsu maize”, jo vietējo studentu kļūst aizvien mazāk. Tāpēc augstskola aktīvi darbojas, lai piesaistītu studentus no ārvalstīm. Arī ISMA studenti dažkārt ir sagādājuši nepatikšanas un izraidīti no valsts, taču tādi gadījumi esot “ļoti reti”. Viņš piebilst, ka čakli studenti ir no bijušajām padomju republikām – uzbeki, kazahi, bet ar pakistāniešiem un indiešiem gadoties problēmas.
Datu par nelegālu strādāšanu nav
Tā kā LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, pētot sabiedriskās ēdināšanas aizkulises, atklāja, ka ārvalstu studenti tiek iesaistīti nelegālā nodarbinātībā un strādā vairāk par ārvalstu studentiem atļautajām 20 stundām nedēļā, deputāts J. Dombrava arī rosina likumā izslēgt ārvalstu studentus no to ārvalstnieku skaita, kuri drīkst strādāt bez darba atļaujas.
Arī šis priekšlikums Saeimas atbildīgās komisijas atbalstu nav guvis. A. Latkovskis uzskata, ka nelegālā nodarbinātība nav Imigrācijas likuma jautājums, bet gan Valsts darba inspekcijas (VDI) un Valsts ieņēmumu dienesta atbildība. Taču, kā noprotams no VDI sniegtās informācijas, patiesībā ārvalstu studentus ir grūti pieķert nelegālā nodarbinātībā un oficiālu datu par šādiem pārkāpumiem nemaz nav. VDI neapkopo un neizdala datus par darba tiesību pārkāpumiem, kas saistīti tieši ar studentu nodarbinātību. Ja arī kāds pārkāpis nosacījumus par darba laiku, informācija par šo pārkāpumu tiek iekļauta vienotā statistikā ar datiem par pārstrādātām stundām un virsstundām citiem darbiniekiem. Turklāt, kā atzina inspekcijas pārstāve Megija Ekkerte, inspektori vairāk raugās, vai strādājošiem ārvalstniekiem ir darba atļauja, bet studentiem, kā zināms, to šobrīd nemaz nevajag.
Ārvalstu studenti Latvijā
2013. gadā ārvalstu studentu skaits Latvijā bija 5% procenti no visiem studējošajiem, 2017. gadā – jau 11%.
Visvairāk ārvalstu studentu – 2036 – ir Rīgas Stradiņa universitātē, kur ārvalstnieki ir 23% no visiem studējošajiem. Procentuāli visvairāk ārvalstnieku studē privātajā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā (ISMA), kur no 1355 studentiem 802 jeb 59% ir ārvalstnieki.
No visiem Latvijā studējošajiem ārvalstniekiem visvairāk – 1233 – ir indieši, seko studenti no Uzbekistānas (1116) un Vācijas (1047).
Visvairāk trešo valstu studentu ir Rīgas Tehniskajā universitātē, kur pērn mācījās 518 indieši un 174 uzbeki.
2018. gada 1. janvārī Latvija bija izsniegusi derīgas termiņuzturēšanās atļaujas 6381 studentam un apmaiņas studentiem. No tiem 2984 bija ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi, 3397 – trešo valstu valsts piederīgie.
Dati: Izglītības un zinātnes ministrijas pārskats par augstāko izglītību Latvijā; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
