Ārvalstu studenti Latvijā: Vieniem – “peļņas maize”, otriem – kebabu cepēji 10
Saeima ceturtdien lems par izmaiņām Imigrācijas likumā. Daļu priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), kurš vēlas ierobežot ārvalstu studentu ieplūšanu Latvijā. Deputāta priekšlikumus pēc viņa raksta “Ārvalstu studenti – kebabu cepēji” portālā “Delfi.lv” daļa sabiedrības kritizēja sociālajos tīklos un arī atbildīgā komisija tos lielākoties noraidījusi, nesaskatot ārvalstu studentos draudus valsts drošībai. Tikmēr Drošības policijas (DP) pārskatā par pērn paveikto cita starpā teikts: “Joprojām pastāv riski, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot radikāli tendētas personas.” Turklāt arī daži pašu augstskolu pārstāvji, iebilstot pret J. Dombravas dažiem izteikumiem (piemēram, norādi par ārvalstnieku netradicionālo apģērbu), tomēr atzīst, ka lielākai stingrībai un kontrolei šajā jomā būtu jābūt.
Viens no būtiskākajiem ierobežojumiem, ko likumā vēlētos iekļaut J. Dombrava, – Latvijā vienlaikus nevajadzētu uzturēties vairāk kā 3500 studentiem no tā sauktajām trešajām valstīm, proti, valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ).
Taču Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šo priekšlikumu noraidījusi. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) apgalvo – šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka ES regulas neļaujot noteikt kvotas ārvalstu studentu uzņemšanai.
Tikmēr J. Dombrava spriež, ka nav pareizi, ka “izglītības iestādes peļņas nolūkos var piesaistīt neierobežotu ārvalstu studentu skaitu, nerēķinoties ar drošības iestāžu kapacitāti pārbaudīt pieteikumus, kaut arī daudzi trešo valstu valstspiederīgie studenti nāk no valstīm, kurās ir augsts terorisma līmenis, kā arī nerēķinoties ar ārzemnieku ietekmi uz Latvijas kultūrvidi”. Kopš 2012. gada trešo valstu valstspiederīgo studentu un apmaiņas studentu skaits Latvijā ir pieaudzis piecas reizes: no 696 līdz 3397.
Drošības policijas (DP) pārstāvis “Latvijas Avīzei” gan noliedza, ka tai nepietiktu kapacitātes potenciālo studentu pārbaudei. Ik gadu pieaugot to uzturēšanās atļauju prasītāju skaits, kuru personības DP pārbauda padziļināti. Piemēram, 2013. gadā pārbaudītas 317 personas, 2016. gadā – jau 562, bet pērn – 660. Tomēr tikai neliela daļa šo personu ir studētgribētāji. Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Ģirts Pommers: DP veic pārbaudi tikai tiem studentiem, kuri ir paaugstinātā terorisma riska valstu pilsoņi. 2017. gadā no šīm valstīm ieceļoja tikai 207 studenti. Cik bieži ir gadījumi, kad potenciālajiem studentiem liedz uzturēšanās atļaujas, DP neatklāj. Savukārt Ģ. Pommers apgalvo, ka šāda informācija netiek apkopota.
Augstskolu pārstāvji toties stāsta, ka ir bijuši daži gadījumi, kad studētgribētājs neatbrauc, netiek ielaists Latvijā. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA; šajā privātajā augstskolā studē procentuāli visvairāk ārvalstnieku) administratīvā darba prorektors Aivars Stankevičs pat atklāj, ka “ir diezgan liels potenciālo studentu atbirums, jo viņi netiek caur migrācijas iestādēm”.
DP atzīst: studenti ir viena no riska grupām, kam dienests pievērš pastiprinātu uzmanību. “Nav izslēdzama iespējamība, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var mēģināt ieceļot arī radikāli tendētas personas,” norāda DP pārstāvis. Diemžēl DP secinājusi, ka ne visas augstākās izglītības iestādes Latvijā pietiekami atbildīgi izvērtē potenciālos studentus.
Arī DP darba ikgadējā pārskatā teikts: pārbaudāmo ārzemnieku vidū dominē četras kategorijas – tūristi, studenti, darba ņēmēji un uzņēmumu amatpersonas. “Studiju iespējas Latvijas augstākajās mācību iestādēs bija viens no galvenajiem iemesliem, kas pamudināja Latvijā ieceļot personas no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni. Minētais nodrošinātu šādām personām arī iespēju brīvi pārvietoties citu Šengenas zonas valstu teritorijās, tāpēc rūpīga šo personu pārbaude ir svarīgs priekšnoteikums ne tikai Latvijas, bet kopējās Eiropas drošības nodrošināšanai,” atzinusi DP.
