Latvijas azartspēļu bizness atgriežas “trekno gadu” līmenī 2
Latvijā ir gandrīz 9000 azartspēļu automātu, un vidēji katrs no tiem strādā ar 22 000 eiro lielu apgrozījumu gadā. Azartspēļu nozares kopējais apgrozījums, ko līdz ar spēļu automātiem veido arī totalizators, bingo, kazino spēļu galdi un azartspēles internetā, pagājušogad bija 261 miljons eiro, nozares uzņēmumu peļņa sasniedza 64 miljonus eiro. Salīdzinājumam: “Lattelecom” apgrozījums pērn bija 196 miljoni eiro, peļņa 41 miljons, bet “Latvijas dzelzceļam” attiecīgie rādītāji bija 180 un 23 miljoni eiro. Par azartspēļu popularitāti liecina arī tas, ka Latvijas desmit lielāko darba devēju sarakstā iekļuvis uzņēmums “Evolution Gaming”, kam ir ap 3000 darbinieku. Šis uzņēmums gan pārsvarā ir orientēts uz ārzemju tirgu, nodrošinot personālu un resursus, lai cilvēki varētu spēlēt azartspēles internetā.
Viltīgā atkarība
Azartspēļu nozare lielā mērā ir valsts ekonomikas stāvokļa spogulis: tā kā azartspēļu biznesa kopējais apgrozījums jau gandrīz ir atgriezies “trekno gadu” līmenī, cilvēkiem acīmredzot ir “lieka” nauda, ko viņi ir gatavi nospēlēt. Problēmas rodas gadījumā, ja spēlmanis ir ieslīdzis atkarībā un nospēlē naudu, ko nevar atļauties. Ar šādiem cilvēkiem bieži nākas saskarties Dāvidam Sīlim, kurš ir resocializācijas centra “Lediņi” vadītājs. Viņš mēģina palīdzēt cilvēkiem, kas iznākuši no ieslodzījuma, mēģina atbrīvoties no alkohola, narkotiku vai azartspēļu atkarības.
“Pie mums bija nonācis jauns vīrietis, kuram azartspēles izpostījušas visu dzīvi. Kādreiz bija normāls lauku puisis, strādāja meža darbos, bet tad sāka staigāt uz spēļu zālēm, kur nospēlēja visu naudu. Viss beidzās ar to, ka dabūja desmit gadus cietumā par laupīšanām. Un tādu piemēru ir daudz,” stāsta Sīlis. Viņš norāda, ka azartspēļu atkarība ir kā melnais caurums, ko nekad nevar piepildīt, jo spēļu zālē īsā brīdī iespējams nospēlēt pat lielu algu. Taču kārdinājums ar lielā laimesta palīdzību tikt pie vieglas un ātras naudas ir ļoti liels.
“Azartspēļu atkarība ir ļoti viltīga; no malas to uzreiz nevar ieraudzīt. Ja cilvēks ir aizrāvies ar pārmērīgu alkohola lietošanu, tas drīz vien būs manāms, kaut vai smaka. Savukārt azartspēļu atkarību var ilgi slēpt, bet kad tā nāk gaismā, tad parasti jau ir par vēlu, jo cilvēks vairs nav spējīgs apstāties, viņš ir nospēlējis pilnīgi visu,” spriež Sīlis.
Pēc viņa domām, azartspēles kaitē ne tikai konkrētiem cilvēkiem, bet arī visai ekonomikai. “Piemēram, spēļu zāles palīdz uzturēt nedabīgi augstas nekustamā īpašuma cenas Rīgā un citās pilsētās, jo neviens bizness nevar atļauties tik lielu nomas maksu, kā gatavi maksāt azartspēļu uzņēmumu īpašnieki. Tajā vietā varētu ierīkot kādu veikalu vai citu normālu biznesu, bet viņiem nav pa kabatai tāda nomas maksa, ko ar mieru maksāt azartspēļu “elles”. Ja pastaigā pa Čaka ielas rajonu Rīgā, tad redzams, ka gandrīz katrai spēļu zālei līdzās ir lombards, kur spēlmaņi var ieķīlāt atnestās mantas.” Sīlis secina, ka līdzīga aina paveras arī daudzās Latvijas mazpilsētās, jo tagad teju katrā miestā ir atrodamas ir trīs lietas: lielveikals, lombards un spēļu zāle.
Pārejas periods
Azartspēļu un izložu likums paredz, ka pašvaldībai ir tiesības atteikt spēļu zāles atvēršanu, ja “azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu”. Taču tas attiecas tikai uz jaunām spēļu zālēm, nevis jau esošām, kas Rīgā un citās pilsētās darbojas teju uz katra stūra.
“Rīgas dome šo biznesu cenšas ierobežot jau vairāk nekā desmit gadu, jo kopš 2007.gada nav izsniegta neviena atļauja jaunas azartspēļu vietas atvēršanai. Vienīgais izņēmums ir kazino, kas atrodas viesnīcās,” stāsta Izložu un azartspēļu inspekcijas priekšniece Signe Birne. Rīgas pašvaldība spērusi vēl soli tālāk un nolēmusi, ka spēļu zālēm būtu jāpazūd no galvaspilsētas vēsturiskā centra. Šis lēmums attiecas uz vairāk nekā 40 spēļu zālēm Rīgas centrā, taču likumā ir noteikts arī piecu gadu pārejas periods, kura laikā azartspēļu uzņēmumiem jāizpilda prasības par zāļu slēgšanu. Birne skaidro, ka tik ilgs pārejas periods noteikts, jo azartspēļu organizēšana ir stingri regulēts bizness, un azartspēļu uzņēmumiem bija jāveic lielas investīcijas spēļu rīkošanas vietās, lai izpildītu visas likuma prasības.
Spēcīgs lobijs
Protams, ka azartspēļu uzņēmumi nav mierā ar spēļu zāļu slēgšanu un gatavi arī gadiem ilgi tiesāties, lai aizstāvētu savu taisnību. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvji pauduši viedokli, ka pašvaldības lēmums par spēļu zāļu slēgšanu Rīgas centrā “grauj uzņēmējdarbības vidi”, jo attiecīgās nozares uzņēmēji vairs nevar paļauties uz investīciju aizsardzību, tiesisko paļāvību un biznesa plānošanu ilgtermiņā.
“Politiķu vēlme pārmērīgi regulēt un ierobežot azartspēļu nozari ir pastāvējusi vienmēr, jo īpaši spilgti tai izpaužoties Saeimas vai pašvaldību vēlēšanu gados. Būtiskākie notikumi, kas ietekmējuši nozari pēdējā gada laikā, ir nodokļu reforma un Rīgas domes lēmums slēgt visas spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā,” vēsta Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomniece Elīna Dobulāne.
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais uzskata, ka pašvaldība no savas puses ir paveikusi visu, ko varēja izdarīt, lai ierobežotu azartspēļu biznesu galvaspilsētā. “Pašvaldība šo biznesu var ietekmēt tikai vienā veidā: pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanai konkrētā vietā. Nekādu citu ietekmes sviru mums nav, jo azartspēļu biznesu regulē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, kas ir Finanšu ministrijas paspārnē. Esam pieņēmuši noteikumus, kas paredz, ka azartspēles nevar rīkot Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, izņemot kazino, kas ierīkoti četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Taču likums paredz, ka azartspēļu firmām ir doti pieci gadi, lai aizvāktu savu biznesu no konkrētās vietas. Tas ir ļoti ilgs laiks, jo pati pašvaldība tiek ievēlēta tikai uz četru gadu termiņu,” norāda Turlais. “Skaidrs, ka šim biznesam ir ļoti spēcīgs lobijs Saeimā un valdībā: parādiet man vēl kādu citu biznesa nozari, kur pēc ierobežojumu pieņemšanas vecā kārtība paliek spēkā vēl piecus gadus! Es tādus piemērus nezinu. Varbūt vienīgi alkohola tirdzniecība, ar kuras ierobežošanu arī klājas ļoti grūti.”
