Vieniem krīze, citiem uzplaukums. Kur Latvijas uzņēmumi saskata iespējas? 0
Covid-19 epidēmija, kuras savaldīšanai noteikti cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, ir strauji mainījusi mūsu ikdienu. Pielāgoties nākas arī uzņēmumiem, kas lielākoties piedzīvo apgrozījuma kritumu. Taču ir nozares un uzņēmumi, kas šobrīd pieredz uzplaukumu, jo to pakalpojumi kļuvuši ļoti pieprasīti.
Epidēmijas dēļ bez klientiem palikušas daudzas viesnīcas un tūrisma aģentūras, apmeklētājiem slēgtas sporta zāles, kino un teātris, tādēļ tūkstošiem cilvēku palikuši bez darba un ienākumiem. Latvijas ekonomiku gaida grūti laiki, taču arī šobrīd ir nozares, kur vērojams apgrozījuma pieaugums, tādēļ uzņēmumi paplašina darbību un meklē jaunus darbiniekus.
Tā kā liela daļa sabiedrības ir pārgājusi uz attālināto darbu un mācībām, jaunas iespējas pavērušās informācijas tehnoloģiju un sakaru uzņēmumiem, kas intensīvi strādā, lai nodrošinātu attālinātam darbam nepieciešamo infrastruktūru.
Arī krīzes laikā joprojām ir nepieciešams apmierināt cilvēku pamatvajadzības, piemēram, pēc pārtikas, tādēļ par dīkstāvi nav jāuztraucas pārtikas ražotājiem, tirgotājiem un piegādātājiem. Restorāni un kafejnīcas pārorientējas no klientu apkalpošanas klātienē uz gatavā ēdiena piegādi mājās, kas ļāvis strauji attīstīties ēdiena piegādes servisiem “Wolt” un “Bolt Food”.
Pārtiku pērk internetā
Epidēmija mainījusi arī pārtikas veikalu apmeklēšanas ieradumus: pircēji retāk iet uz veikalu, cenšas vienā reizē iegādāties pārtiku ilgākam laikam.
Daudzi izmanto iespēju pasūtīt pārtiku internetā, jo kurjers nogādā pirkumus līdz mājas durvīm un pašam nemaz nav jāiet uz veikalu. Veikalu tīklā “Maxima” pircēju skaits ir sarucis vidēji par 30% dienā, bet ar “Maxima” grupu saistītais pārtikas un sadzīves preču interneta veikals “Barbora” ziņo par strauju apgrozījuma kāpumu.
“Pieprasījums pēc pārtikas un sadzīves preču piegādes uz mājām ir palielinājies līdz pat četrām reizēm,” vēsta “Barbora.lv” vadītāja Sanita Bērziņa. Veikala darbinieki strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram, lai paspētu izpildīt pasūtījumus.
“Kopš ārkārtas situācijas sākuma esam dubultojuši darbinieku skaitu. Šobrīd mums pietiek darbinieku, ņemot vērā strauji augušo pieprasījumu, taču rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai un nepieciešamības gadījumā esam gatavi strādāt ar vēl lielāku jaudu,” norāda Bērziņa.
“Barbora.lv” līdz šim galvenokārt apkalpoja Rīgas un Pierīgas iedzīvotājus, bet tagad pārtikas tirdzniecība internetā tiek izvērsta arī citos Latvijas reģionos. Uzņēmums par to domājis jau sen, bet ārkārtas situācija pasteidzinājusi idejas īstenošanu. “Arī līdz šim “Barbora.lv” klientu skaits ar katru mēnesi stabili pieauga, jo klienti novērtēja priekšrocības, ko sniedz pārtikas iegāde internetā.
Paredzam, ka daļa klientu, kas nesen sākuši izmantot mūsu pakalpojumus, arī turpmāk izvēlēsies un novērtēs piegādes saņemšanu mājās vai preču saņemšanu veikalos jau komplektētā veidā, tādējādi ievērojami samazinot un ietaupot veikalā pavadīto laiku,” prognozē Bērziņa.
Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas ievērojami audzis arī pasūtījumu vidējais apmērs. Pirms tam “Barbora.lv” klientu vidējais pirkums svēra 25 kg (četri līdz pieci maisiņi ar iepirkumiem), bet pašlaik tas sasniedzis jau 40 kg. Mainījies arī pasūtīto preču klāsts: krietni palielinājies pieprasījums pēc makaroniem un rīsiem, konservētiem produktiem, arī mājdzīvnieku barības.
Līdzīgas tendences vērojamas tirdzniecības tīkla “Rimi” e-veikalā: klientu skaits ir ļoti strauji palielinājies, arī vidējais pirkumu grozs audzis par aptuveni 30%. Laikā, kad daudzi uzņēmumi spiesti atlaist darbiniekus, “Rimi” veikalu tīkls martā pieņēmis darbā vairāk nekā 250 jaunu darbinieku.
Pūļa psiholoģija
Kā secina “Luminor” bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, epidēmijas sākumposmā cilvēki pastiprināti iepirkuši ilgi uzglabājamo pārtiku. “Iemesli varētu būt dažādi. Daži ir rūpējušies par to, lai epidēmijas kulminācijā mazāk būtu jāiet uz veikalu.
Citus varbūt satrauc iespēja, ka pārtika no veikaliem pazudīs, kas gan ir grūti iztēlojams scenārijs. Varbūt vienkārši darbojas pūļa psiholoģija – ja tuvojas krīze, tad ir risks, ka citi iztukšos plauktus, tāpēc jāpasteidzas pirms viņiem.”
Strautiņš secina, ka šis laiks līdz šim bijis ļoti ienesīgs daudziem Latvijas pārtikas ražotājiem. “Mūsu pārtikas nozarē ir daudz uzņēmumu, kas specializējušies ilgi uzglabājamas pārtikas ražošanā. Piemēram, mums ir liela zivju konservu ražošanas nozare, kas šobrīd piedzīvo atdzimšanu.
Kamēr citur cilvēki zaudē darbu, konservu ražotājs “Karavela” paplašina darbību un pieņem jaunus darbiniekus.” Pieprasījums pēc “Karavelas” produkcijas gan Latvijā, gan ārzemēs ir strauji audzis, tādēļ uzņēmums palielinājis ražošanu.
Vēl nesen uzņēmums sūdzējās par darbaspēka trūkumu un gribēja ievest viesstrādniekus no ārzemēm, bet šobrīd augošā bezdarba apstākļos būs vieglāk sameklēt darbiniekus tepat uz vietas.
Pircēji veido krājumus
Kā stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, epidēmijas laikā ir būtiski audzis pieprasījums pēc pārtikas produktiem, kam ir ilgāks derīguma termiņš.
Viņš gan atturas prognozēt, vai šāds pieprasījums pēc konserviem saglabāsies arī ilgtermiņā. “Cilvēki šobrīd veido pārtikas uzkrājumus, ko kādreiz būs jāsāk lietot, un tad pieprasījums varētu kristies, kamēr viņi būs izlietojuši krājumus. Pašlaik grūti spriest, vai tagad mūsu produkciju vairāk pērk cilvēki, kas to lieto ikdienā, vai arī tie, kas epidēmijas iespaidā metušies veidot krājumus.”
Par pieprasījuma kāpumu ziņo arī citi pārtikas uzņēmumi, kas ražo produktus ar ilgāku glabāšanas termiņu. Piemēram, gaļas pārstrādes uzņēmums “HKScan Latvia” (pazīstams ar “Rīgas miesnieka” zīmolu) ievērojami palielinājis pelmeņu eksportu uz citām Eiropas valstīm. Arī gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers” krīzes laikā nolēmis turpināt investīcijas, ieguldot vairāk nekā 1,1 miljonu eiro ražošanas attīstībā.
Pēteris Strautiņš prognozē, ka uz labiem ienākumiem var cerēt arī citas pārtikas rūpniecības nozares. “Latvijā ir spēcīgi graudu pārstrādātāji. Viens pats “Dobeles dzirnavnieks” gadā pārstrādā apmēram tikpat, cik apēd Latvijas iedzīvotāji, bet ir arī citi ražotāji.
Mums ir spēcīgi siera ražotāji, piemēram, “Preiļu siers”, arī siers ir ilgi uzglabājams produkts. Iespējams, ka savs labums būs arī augļu un dārzeņu pārstrādātājiem, piemēram, “Puratos Latvia”.”
Dezinfekcijas līdzekļi
Covid-19 epidēmijas laikā daži uzņēmumi izmanto iespēju ienākt citā nišā, uzsākot jaunu produktu ražošanu.
Piemēram, šobrīd ārkārtīgi audzis pieprasījums pēc roku dezinfekcijas līdzekļiem, kas nepieciešami, lai samazinātu inficēšanās risku. Šādus līdzekļus sācis ražot gan kosmētikas uzņēmums “Madara Cosmetics”, gan alkohola ražotājs “Latvijas balzams”.
Ražošanas jaudu palielinājusi arī Rīgas Farmaceitiskā fabrika, kas ražo līdzekli roku dezinfekcijai. “Mūsu uzņēmums aktīvi strādā, ražojam gan zāles, gan roku dezinfekcijas līdzekli. Lai apmierinātu lielo pieprasījumu, mūsu darbinieki strādā par divām stundām ilgāku darba dienu. Pašlaik arī meklējam jaunus darbiniekus,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Diāna Stepiņa-Gauja.
Lai gan varētu šķist, ka šobrīd, kad daudzi ir aizdomājušies par savu veselību, uz lielāku peļņu varētu cerēt veselības aprūpes uzņēmumi, tomēr šajā nozarē Covid-19 epidēmija ir pabīdījusi malā citu slimību ārstēšanu, tiek atcelta pacientu pieņemšana un plānveida operācijas.
Piemēram, ziņās dzirdam, ka pacientu pieplūdums vērojams E. Gulbja laboratorijās, kur iespējams nodot analīzes koronavīrusa noteikšanai (tās maksā 80 eiro). Taču uzņēmuma apgrozījums patiesībā ir krities: lai gan koronavīrusa analīzes veiktas vairākiem tūkstošiem cilvēku, ievērojami sarucis pieprasījums pēc citu veidu analīzēm, kas līdz šim nodrošināja lielāko daļu ienākumu.
Tā kā šobrīd izklaide ārpus mājas ir ļoti ierobežota, lielākas iespējas paveras tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā izklaidi mājas apstākļos.
Piemēram, tirgotāji vēsta, ka audzis pieprasījums pēc galda tenisa, biljarda un novusa galdiem. Brīvo laiku ģimenes lokā iespējams aizpildīt arī ar dažādām galda spēlēm.
“Galda spēles un puzles ir patiešām jēgpilns un kvalitatīvs brīvā laika pavadīšanas veids, un cilvēki to šobrīd novērtē. Pēdējā laikā apgrozījums mūsu internetveikalā ir audzis,” stāsta uzņēmuma “Brain Games” vadītājs Egils Grasmanis.
Tiesa gan, vienlaikus krities apgrozījums lielveikalos, kas brīvdienās ir slēgti, tādēļ uzņēmumam jādomā par biznesa modeļa maiņu. “Līdz šim nebijām pievērsuši tik lielu uzmanību galda spēļu tirdzniecībai internetā, bet pašlaik ir jāpielāgojas citai situācijai,” secina Grasmanis.
Mobilā interneta izaugsme
Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Mortens Hansens prognozē, ka tuvākā nākotnē varētu augt pieprasījums arī pēc datorspēlēm un tā sauktā e-sporta, jo tradicionālās sporta sacensības šobrīd nav iespējamas.
Hansens norāda, ka arī darbs un mācības arvien vairāk pārcelsies uz elektronisko vidi. “Tagad daudzas sapulces un skolēnu apmācība notiek internetā. Ieguvējas būs tās firmas, kas varēs piedāvāt šādam darbam nepieciešamās tehnoloģijas, piemēram, “Zoom”.
Domāju, ka Latvijai ir labas iespējas izmantot šo tendenci savā labā, jo mums ir ātrs un kvalitatīvs interneta tīkls.”
Mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji informē, ka kopš epidēmijas sākuma strauji audzis mobilā interneta patēriņš reģionos, jo daudzi klienti no Rīgas pārcēlušies uz lauku mājām, arī vietējie izmanto iespēju strādāt un mācīties attālināti.
“Mobilais internets šobrīd piedzīvo straujāko izaugsmi, jo pašreizējos apstākļos bez interneta faktiski nav iespējas veikt daudz kritiski svarīgu funkciju.
To pierāda arī mūsu un “Norstat” veiktā iedzīvotāju aptauja, kurā 85% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mobilā telefona un interneta neesamība šobrīd radītu lielas problēmas un neērtības,” vēsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.
Jau gatavi risinājumi
Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāja Ilze Kalniņa-Dauga spriež, ka šīs skolas audzēkņi un skolotāji šobrīd ir labākā situācijā, jo jau sen pieraduši strādāt attālināti.
“Šobrīd daudzas skolas ir spiestas ļoti straujā tempā ieviest attālinātās apmācības risinājumus, bet mums jau ir uzkrāta ļoti liela pieredze un gatavi risinājumi. Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas neviens mūsu skolas darbinieks “neiet uz darbu”, bet mēs visi “esam darbā”, jo ir pieejami risinājumi, kā strādāt attālināti.
Saeimai vajadzēja pāris nedēļas, lai noorganizētu attālināto darbu, bet mēs to varējām izdarīt vienas dienas laikā,” lepojas Kalniņa-Dauga. Viņa prognozē, ka nākotnē tālmācība kļūs arvien populārāka.
“Mūsu skola sākotnēji bija orientēta uz pieaugušiem cilvēkiem, kas vēlējās papildināt izglītību, bet pēdējo gadu laikā ir palielinājies vidusskolas vecuma audzēkņu skaits. Pārsvarā tie ir pēdējo klašu audzēkņi, kas paralēli mācībām strādā vai nodarbojas ar sportu, tikai neliela daļa ir tādu, kas visu laiku velta mācībām.”
Arī bankas “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka nākotnē noteikti palielināsies pieprasījums pēc risinājumiem attālinātam darbam un mācībām. “Koronvīrusa krīze daudziem būs mainījusi paradumus; cilvēki domās, ka došanās uz biroju vai komandējumā nav tik nepieciešama,” uzskata Strautiņš.
“Es ļoti ceru, ka šī krīze liks cilvēkiem pārvērtēt attieksmi pret dabu, jo tā ir parādījusi civilizācijas ievainojamību. Globalizācija un tehnoloģiju attīstība dara dzīvi interesantāku, taču arī palielina katastrofālu satricinājumu risku.
Esam saņēmuši atgādinājumu, ka cilvēku iejaukšanās dabas procesos var radīt neprognozējamas sekas. Sagaidu, ka daudz vairāk mainīsies tehnoloģijas, nevis dzīvesveids, jo cilvēki diez vai gribēs atteikties no komforta. Tātad vēl straujāk var attīstīties atjaunojamās enerģijas iekārtu ražošana, sniedzot ieguvumu arī Latvijas uzņēmumiem, kas piegādā sastāvdaļas šiem produktiem.”
