Vieni politiķi Krievijas sankcijas pielīdzina radiācijai; citi mierina – eksports turpinās. “LA” diskusija Dubnā 17
“Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Kad ekonomiskais izrāviens sāksies novados?” šodien nevarēja apiet aktuālo jautājumu par to, ka Latvijas reģionos izjutīs Krievijas noteiktā pārtikas produktu importa aizliegumu. Vai valsts vispār varēs atbalstīt reģionu attīstību, ja būs jāsavelk budžeta josta.
Politikas veterāns Jānis Jurkāns (“Vienoti Latvijai”) teica, ka negribot kritizēt valdību šai politiskajā un ekonomiskajā krīzē, jo būtiskāk esot izspriest, “ko valsts varētu izdarīt rīt, lai amortizētu tās nelaimes, kas nāk virsū. Mēs dzīvojam ļoti karstā “aukstajā karā”.” Viņam nebija pieņemams premjerministres Laimdotas Straujumas LTV “Rīta Panorāmā” sacītais, ka Krievijas noteiktās sankcijas būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību neatstāšot un sankciju dēļ nepieaugšot bezdarbs. “Viņa tikai šodien spriedīšot, vai vispār vērsties ES institūcijās pēc kompensācijām.
“Tas notiek laikā, kad lielās ES valstis jau sen rēķina zaudējumus. Teiksim, Vācija rēķina, cik izmaksās tās uzņēmumu slēgšana Krievijā, ko darīt 300 tūkstošiem cilvēku, kas zaudēs darbu. To rēķina arī citas valstis. Mēs izliekamies, ka nekādu zaudējumu nebūs. Sankcijas ir kā radiācijas starojums, kura rezultātu sāpīgi izjutīsim tikai pēc kāda laika,” pārmeta Jurkāns. “Ko uzņēmumiem darīt ar šprotēm? Lai valdība domā, ko darīt! Var arī nodarboties ar protekcionismu un aicināt ēst tikai vietējo biezpienu un šprotes! Mums sen vajadzēja izrēķināt, cik naudas prasīt no Eiropas Savienības,” pārmeta Jurkāns.
Viņam piebalsoja Vitālijs Aizbalts (“Gods kalpot Rīgai”, startē no “Saskaņas” saraksta): “Visas valstis necietīs vienādi no sankcijām. Visvairāk – Baltijas valstis un Somija. Bet Somija jau paziņojusi, ka Eiropas Savienībai jākompensē zaudējumi. Valsts vadītājiem jāmaina attieksme un tūlīt jāsarēķina iespējamie zaudējumi, nevis jāstāsta, ka tādu nebūs. Tas ir bezatbildīgi.”
Edgars Jaunups (“Latvijas Attīstībai”) nosprieda, ka acīmredzot valdošā koalīcija izvēlējusies mierināšanas taktiku. “Tas nav pareizi,” viņš novērtēja, bet piebilda, ka “sabiedrība nav arī jātracina. Vislabākā pieeja – racionāla rīcība.
Pārtikas eksports uz Krieviju procentuāli tik tiešām nav liels – 0,7% no kopējā, bet tas ietekmēs saistītās nozares. Par iespējamām sankcijām tiek runāts jau pusgadu. Mums ar savu vēlmju sarakstu ir jābūt Briselē – ja reiz Valdis Dombrovskis izlielīts par labajiem sakariem ar Eiropas politiķiem, tad lai rāda, ko spēj. Bet vēlmju saraksta vēl nav! Valdība nav runājusi ar uzņēmējiem, kas šeit, Latvijā, ieguldījuši naudu un cietīs visvairāk, un no viņiem uzzināto vēlamo atbalstu. Kas vajadzīgs, piemēram, Rēzeknes gaļas kombinātam? Šādi jāveido vēlmju saraksts.”
Aldis Adamovičs (Latgales partija, startēs no “Vienotības” saraksta) atvairīja uztraukumus teikdams, ka vēl nav jāceļ ažiotāža ne par Rēzeknes gaļas kombinātu, ne par “Preiļu sieru”, jo šodien (piektdienā) kravas, arī šprotu kravas vēl tiek laistas pāri robežai. “Ja tās tiks apturētas, tad, protams, jāprasa kompensācija,” viņš piekrita. “Bet, ja jāizvēlas ko zaudēt: 7 vai 10 procentus no ekonomikas vai valsts neatkarību, tad esmu pārliecināts, ka lielākā tautas daļa izvēlēsies neatkarības nosargāšanu, pat savelkot jostas.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) atgādina, ka visus baida ar negatīvām sekām. “Ja es kā uzņēmuma vadītājs katru rītu darbiniekiem stāstīšu, cik uzņēmumam grūti, ka nevaru pārdot produkciju, tad uzņēmums bankrotēs. Protams, mums jābūt uzmanīgiem pret Krievijas sankcijām. Bet…eksports pagaidām turpinās. Ja apstāsies, valdība ir gatavojusies arī šādam pavērsienam – ir bijušas uzņēmēju delegācijas uz Centrālāzijas un Aizkaukāza valstīm, lai atrastu jaunus tirgus. Daudz preču tiek eksportēts caur Baltkrieviju. Šonedēļ tikāmies ar Baltkrievijas transporta ministru, ar kuru pārrunājām, kā vairāk kravu piesaistīt no turienes. Jādomā, kā pilnīgāk izmanot kūdras nozari,” stāstīja ministrs. “Ja vajadzēs, prasīsim kompensācijas, bet nevajag politiski izmantot šos jautājumus un neredzēt, kas tiek darīts,” viņš rezumēja.
Jānis Jurkāns neizturēja šo pozitīvisma devu un negatīvismā vainoja pašu valdību: kāpēc ministrs stāstot par kūdru, kad Latgalē cilvēki nevarot dabūt normālu medicīnisko aprūpi, skolotāji – algas. Kad pietrūka argumentu – sāka personīgi apvainot ministru Naudiņu, ko pēdējais uzņēma stoiskā mierā un aizbrauca tikties ar pierobežas uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem.
