Vieni no atbildības nebaidās, citi uzsver, ka dome nevar komandēt ģimenes ārstus! Pašvaldību vadītāji par Levita priekšlikumu 17
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidenta Egila Levita aicinājums dot pašvaldībām lielākas pilnvaras Covid-19 pandēmijas ierobežošanā ir tikai vēstījums bez satura, uzskata vairāki “Latvijas Avīzes” aptaujātie pašvaldību vadītāji.
Visi kā viens uzsvēra, ka joprojām nav atrisināts galvenais jautājums – informācijas pieejamība, kas liedz pašvaldībām pilnvērtīgi iesaistīties palīdzības sniegšanā un veikt citus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.
Pēc dažu vietvalžu domām, valdība, netiekot galā ar pandēmijas krīzi, grib, lai pašvaldības uzņemas daļu riska par mācību procesa organizēšanu skolās un iedzīvotāju vakcināciju, kas tām būtu papildu pienākums.
“Mēs nebaidāmies no atbildības. Tā ir apsveicama Valsts prezidenta iniciatīva,” tā savukārt sacīja Balvu novada priekšsēdis Sergejs Maksimovs (Latgales partija). Viņš uzsvēra, ka par to, kas notiek pašvaldības teritorijā, vienalga atbildīga ir pašvaldība – arī tad, ja tā nav vietējas varas funkcija. Taču uz vietas varot operatīvāk novērtēt situāciju un pieņemt lēmumu, uzskata Balvu novada priekšsēdis.
Pēc tam kad Saeimā “iestrēga” likumprojekts par Covid-19 infekcijas ierobežošanas pārvaldību, Valsts prezidents Egils Levits vairākas reizes ir atkārtojis, ka ir jādod lielākas pilnvaras valdībai un pašvaldībām lemt par šiem jautājumiem.
Premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) ir uzdevis visām ministrijām sagatavot priekšlikumus par to, kā varētu veicināt vakcinācijas procesu. Taču pagaidām pašvaldību vadītājiem nav skaidrs, kā ir iecerēts paplašināt vietējo domju pilnvaras.
Pašvaldības nevar dot rīkojumu ģimenes ārstiem nodrošināt aktīvāku cilvēku vakcinēšanos, sacīja Jelgavas novada vadītājs Ziedonis Caune (ZZS). Arī Mārupes novada priekšsēdis Andrejs Ence apstiprināja, ka dome nevar komandēt ģimenes ārstus, kas jau tā esot pārslogoti un pārguruši, jo pēc darba laika vēl ir jākārto dokumentācija. Visu, ko varēja, pašvaldība ir izdarījusi, nodrošinot ar telpām iestādes, kas veica vakcinēšanu.
Viņaprāt, valstij ir jābūt skaidrai politikai par vakcinēšanas procesa organizēšanu – kamēr tas tā nav, pašvaldības neko nevar palīdzēt, uzskata A. Ence.
Savukārt Valkas novada vadītājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) “Latvijas Avīzei” teica, ka vietējās domes jau agrāk esot iestājušās par to, ka “vakcinēšanās lietas vajag uzticēt pašvaldībām, tad šajā procesā būtu daudz lielāka kārtība, nevaldītu jukas un cilvēki mierīgi ietu potēties”.
Pašvaldības labprāt palīdzētu cilvēkiem, kuri ir saslimuši, jo ir daži vientuļnieki, kuriem pat ir grūtības iegādāties pārtiku laukos, taču dati par saslimušajiem nav pieejami, sacīja Z. Caune. To uzsvēra visi aptaujātie. Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs (“JV”) nav mierā ar vairākkārt jau dzirdēto skaidrojumu, ka personu datu aizsardzība liedz šādu informāciju domju vadībai sniegt.
“Mēs katru dienu strādājam ar ierobežotas pieejamības datiem. Tas ir tā, ka tevi ielaiž mežā, bet neiedod nekādas koordinātas. Kamēr nebūs pieejama informācija, tikmēr pašvaldības nevarēs pilnvērtīgi piedalīties Covid-19 ierobežošanas procesā, par ko runājam jau kopš pavasara,” teica J. Rozenbergs.
Tagad domēm ir pieejams viens skaitlis – cik ir novadā saslimušo, bet nav atšifrējuma, cik no tiem ir vienā vai otrā pagastā, bet varbūt visi ir kādā aprūpes namā vai citā iestādē, sacīja arī Bauskas novada vadītājs Aivars Okmanis (NA). “Valsts prezidents ir ar pusotra gada novēlošanos nācis klajā ar šo aicinājumu. Tagad, kad valdība netiek galā, grib iesaistīt arī pašvaldības šajā procesā,” turpināja A. Okmanis.
Viņa izpratnē, stāsts esot par izglītības procesa organizēšanu, lai pašvaldības uzņemtos daļu riska, lemjot par rīcību situācijās, kad kādā klasē atklājas saslimšana. Tagad visai klasei ir jāpāriet uz attālinātām mācībām. Katra pašvaldība, protams, centīšoties darīt visu iespējamo, lai mācības skolās pēc iespējas ilgāk notiktu klātienē, uzskata novada vadītājs.
To, ka skolas tagad ir pirmā prioritāte, uzsvēra arī Saldus novada priekšsēdis Māris Zusts (LZP), bet arī viņam bija grūti kaut ko vairāk komentēt, kamēr vēstījumam par pilnvaru paplašināšanu nav sekojuši konkrēti priekšlikumi.
