Vieni labības lauki sakrituši veldrē, citi nav. Vainīga agroķīmija? 0
Šogad, sākot ražas novākšanas sezonu, izskan diametrāli pretēji viedokļi par graudu kvalitāti. Turklāt daži labības lauki ir sakrituši veldrē, bet citi nav, kas skaidrojams ar nepamatoti augstu mēslošanas normu, uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Tā kā pat līdzās esoši lauku izskatās ļoti atšķirīgi, tas norāda, ka labība krīt veldrē ne tikai lietus vai krusas ietekmē, bet arī nepareizas agroķīmijas lietošanas dēļ. Līdz ar to saimniekiem jābūt vērīgiem, pielietojot agroķīmijas izplatītāju ieteiktās mēslojuma devas.
Gulbe atgādina, ka ražas gads iesākās jau ar 2018.gada rudens laicīgu sēju, ko raksturoja sausi laikapstākļi. Rudenī sadīgušie augi izveidoja bagātīgu zelmeni un sagatavojās ziemai. Arī sausuma dēļ aizkavējušie augi ne pārāk labi, tomēr ziemai sagatavojās. Ziema nebija ne gara, ne barga, līdz ar to pavasarī lielākā daļa augu bija pārziemojuši veiksmīgi. Agrais un sausais pavasaris ļāva arī cietušajiem augiem pavasarī atsākt veģetāciju.
“Graudaugiem daudzviet izveidojās pārlieku biezs labību zelmenis, kuram, nodrošinot nepamatoti augstu mēslojumu normu, patlaban ir izveidojusies palielināta veldre. Tā nebija novēršama arī ar vairākkārtējiem pretveldres preparātu lietojumiem. Tieši tāpēc šogad uzskatāmi var redzēt, ka blakus esošos, pat vienas šķirnes labības sējumos, atšķiras augu kopšanas rezultāti. Vienam saimniekam ir veldre, savukārt otram nav. Atsevišķos reģionos sausums samazināja sējumu biezību un ražas potenciālu, tā samazinot veldres risku, bet vienlaikus “pieprasot” specifisku mēslošanas plānu, lai palielinātu kultūraugu sausuma un karstuma izturību. Veldrē sakritušie lauki parāda, ka tur agroķīmijas devas izplatītāju ieteikumu dēļ lietoas nepareizi,” norāda Gulbe.
Viņa arī skaidro, ka rudenī pāraugušā rapša sējumus, kuri cieta no sala pavasarī, no sapūšanas pavasarī paglāba uznākušais sausums. Ziemas rapša sējumu ražību visvairāk ietekmēja kukaiņu izplatība, ļoti agra sausuma iestāšanās un pēdējos gados savairojušās verticilārās vītes ietekme, kuras rezultātā rapsim priekšlaicīgi atmirst sakņu sistēma un krasi samazinās ražība un eļļas saturs.
“Līdz ar to parādās vajadzība pēc plašākas augu maiņas, ieviešot arī mazāk izplatītas kultūras Latvijā. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja šīm kultūrām ir tirgus,” atzina Gulbe.
Savukārt obligāto zaļināšanas prasību dēļ visiem tik ļoti nepieciešamo tauriņziežu (zirņu, pupu) platībās gaidāmo ražību visvairāk ietekmēja specifisko kukaiņu un slimību invāzija. Šo kultūraugu audzēšanā jāpielieto daudz intensīvāki kopšanas paņēmieni.
Līdz šim salīdzinoši mazāk problēmu ir bijis zālāju un kukurūzas audzētājiem. Toties viņi vēl joprojām izjūt pērnā sausuma sekas.
Dārzeņu audzētāji šogad dabas nežēlību izbaudīja ar sausumu un to pavadošiem kaitēkļu uzbrukumiem, savukārt augļu dārziem klimata ietekme ar vēlīnajām salnām augļu dārzu ziedēšanas laikā ir nodarījusi vislielāko kaitējumu.
“Šajos sarežģītajos mainīgā klimata, globalizācijas, augstās konkurences un regulētās lauksaimniecības apstākļos, ir nepieciešamas plašas zināšanas, lai saražotu konkurētspējīgu preču produkciju. Daba parāda, ka zināšanām ir nozīme un šis ir izcils zināšanu pielietošanas un izvērtēšanas gads. Bet tiem, kas zina un dara, var gadīties, ka atkal būs rekordraža, ja vien nežēlīgs lietus neiztraucēs”, rezumēja Gulbe.
