Pienācīgi nenovērtētā – viengadīgā airene zaļmasas un sēklu ražošanai 0
Vija Stesele, LLU Zemkopības institūts
Viengadīgā airene (Lolium multiflorum Lam.) ir graudzāļu dzimtas skrajceru virszāle ar bagātīgi lapotiem dzinumiem. Tā ir ļoti plastiska kultūra un labi aug visos Eiropas daļas melnzemes rajonos. Latvijas agroklimatiskajos apstākļos viengadīgā airene ir piemērota zaļmasas un sēklu ražošanai. Latvijā pirmie pētījumi par tās audzēšanu veikti jau pirms Pirmā pasaules kara – 1914. gadā. Pēc tam viengadīgās airenes selekciju un agrotehniskos pētījumus veica Priekuļos, Vecaucē un LLU.
Viengadīgās airenes raksturojums
Viengadīgā airene ir viengadīga stiebrzāle, kas pilnīgi attīstās jau sējas gadā un rudenī atmirst. Tai ir labi attīstīta bārkšsakņu sistēma, kuras galvenā masa (80%) atrodas augsnes aramkārtas dziļumā. Šādam sakņu izvietojumam ir liela agrotehniska nozīme, jo spēcīgi izveidojusies sakņu sistēma būtiski ietekmē augsnes struktūras veidošanos. Pateicoties savai ātraudzībai, tā augsnē atstāj ievērojamu daudzumu sakņu un rugāju atlieku. Stiebri samērā tievi, mīksti un taisni, apmēram 90 cm un garāki. Sējas gadā stiebro 80–100% augu. No sadīgšanas līdz masveida vārpošanai paiet 30–42 dienas.
Lapas viengadīgai airenei ir gaiši zaļas, garenas, ar spīdīgu apakšpusi. Jaunie lapu dzinumi apaļi sagriezti. Aplapojums no 15 līdz 40%.
Viengadīgās airenes ziedkopa ir salikta vārpa, kas sastāv no atsevišķām vārpiņām tieši uz ziedkopas ass. Sēdošas vārpiņas novietotas attālu cita no citas. Vārpas ass posmi starp vārpiņām ir klāti ar asiem matiņiem. Parasti vārpa apakšā ir irdena, augšā – blīva. Ziedkopas garums līdz 30 cm. Viengadīgajai airenei ir sastopamas vairākas vārpu formas. Vārpiņā ir daudz ziedu – caurmērā 8–15–20. Ziedu ārējās plāksnes parasti ir ar 6–8 mm garu sīkrobotu akotu. Sēklas ir ļoti līdzīgas ganību airenes graudeņiem, tikai viengadīgajai airenei ir graudeņi ar akotu. Vārpiņas apakšējie ziedi var būt bez akotiem. Ar šo pazīmi tās atšķiras no ganību airenes un pļavas auzenes sēklām. Graudiņu izmēri bez akota: garums 5–7 mm, platums 0,9–1,5 mm, biezums 0,5–0,9 mm. 1000 sēklu svars 2–3 g.
Labi panes appļaušanu un noganīšanu. Ļoti laba ataugšanas spēja, no agri sētiem sējumiem var novākt trīs četrus pļāvumus. Labvēlīgos apstākļos viengadīgajai airenei sezonas laikā arī sēklas var nokult divas reizes.
Agrotehniskās prasības
Viengadīgo aireni var sēt agri, jo sēklas sāk dīgt jau 2–4 oC temperatūrā, bet strauji uzdīgst 15 oC. Labvēlīgos augšanas apstākļos asni parādās 5.–7. dienā pēc sējas. Ja temperatūra zemāka un mitruma apstākļi nelabvēlīgāki, augi sadīgst 10–12 dienās. Viengadīgā airene labi pacieš salnas līdz -7 oC.
Viengadīgā airene ir mazāk prasīga augsnes auglības un mēslojuma ziņā. Vislabāk tā padodas iekoptās, trūdvielām bagātās, pietiekami mitrās smilšmāla un mālsmilts augsnēs. Var audzēt arī iekultivētos zāļu purvos, bet nav ieteicams sēt vieglās smilts augsnēs ar vāju mitruma nodrošinājumu. Lopbarības sējumus var ierīkot arī kūdras augsnēs, bet sēklaudzēšanai nav ieteicams, jo sējumi bieži saveldrējas, kas apgrūtina kulšanu. Lai viengadīgās airenes sējumi izdotos, obligāta ir dziļa augsnes uzirdināšana un lauku pievelšana pēc sējas. Sēklaudzēšanai optimālais sējas laiks ir no aprīļa vidus līdz maija pirmajai dekādei.
Lopbarības sējumus var ierīkot arī vēlāk, bet līdz ar vēlo sēju var zaudēt vienu pļāvumu un iegūt mazāku zaļās masas ražu. Sēklu iestrādes dziļums ir 1–2 cm. Sēklaudzētājiem izsējas norma ir 15–20 kg/ha, lopbarības sējumos, sējot kā virsaugu daudzgadīgajiem zālājiem, – 10–12 kg/ha.
Sējumu kopšana sēklaudzēšanas laukos ir ļoti līdzīga kā daudzgadīgajai airenei. Lietojamo herbicīdu spektrs ir ļoti plašs, un izvēle jāveic atbilstoši sējumā augošajām nezālēm. Lopbarības sējumos nezāļu apkarošanas pasākumi jāveic, lauku sagatavojot pirms sējas, bet sezonas laikā, veicot divus trīs pļāvumus, vienkārši nopļaujot. Pamatmēslojumu orientējoši lieto N 35 kg/ha, P2O5 60–90 kg/ha, K2O 60–80 kg/ha, bet katrā situācijā tas var atšķirties. Sēklu laukus pēc nezāļu iznīcināšanas ieteicams vēl papildus mēslot ar N 70–80 kg/ha, bet jāatceras, ka mēslošana vienmēr jāveic atbilstīgi agroķīmiskajiem rādītājiem. Lopbarības sējumos papildmēslošana nepieciešama pēc katra pļāvuma. Ja sējumā ir tikai stiebrzāles, tad pēc 1. un 2. pļāvuma mēslo ar N 60–90 kg/ha, bet, ja daudzgadīgajā maisījumā ir tauriņzieži, tad slāpekļa devas jāsamazina.
Viengadīgā airene vēl nav pienācīgi novērtēta
Zemnieki viengadīgo aireni vēl nav pietiekami iepazinuši un novērtējuši. Tai ir liela un praktiska nozīme paātrinātu ganību un ilggadīgo zālāju ierīkošanā un labas, kvalitatīvas lopbarības ražošanai jau sējas gadā. Pateicoties spēcīgi veidotajai sakņu sistēmai, to var izmantot kā remontaugu stipri izmīdītās ganībās un tehnikas vai rituļu bojātos daudzgadīgajos zālājos. Lai mauriņš ātrāk būtu zaļš, sēklu maisījumam nedaudz var pievienot arī viengadīgo aireni.
Latvijas un Eiropas Savienības kopējā augu šķirņu katalogā ir ierakstīta viena Latvijā izveidotā viengadīgās airenes šķirne ‘Druva’, kas izveidota Priekuļos, Agroresursu un ekonomikas institūtā. Šķirnes autors ir I. Holms. ‘Druva’ ir ātraudzīga, ar labām ataugšanas spējām, augstu lopbarības kvalitāti un slimību izturību.
Trijos četros pļāvumos kopējā zaļās masas raža ir 55–60 t/ha, sausnas raža – 10–11 t/ha. Veģetācijas periods no sējas līdz ziedēšanai ilgst 55–60 dienas, sēklas ienākas 80–90 dienās. Sēklu raža – 0,9–1,1 t/ha. Viengadīgās airenes ‘Druva’ augstākās kategorijas sēklas materiālu var iegādāties Priekuļos, sertificēta zemākas kategorijas sēkla nopērkama pie sēklaudzētājiem vai sēklu tirdzniecības vietās.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā
