Vienas stundas darbaspēka izmaksas šogad otrajā ceturksnī 7,50 eiro 1
Latvijā vienas stundas darbaspēka izmaksas šogad otrajā ceturksnī bija 7,50 eiro, kas, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo laika periodu, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, ir pieaugums par 6,4% jeb 45 centiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Savukārt, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, darbaspēka izmaksas minētajā laika periodā palielinājās par 9,2%.
2016.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada otro ceturksni, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās, izņemot valsts pārvaldi, kur gada laikā tās saruka par 1,8%, kā arī enerģētikas nozari un izglītību, kur bija kritums attiecīgi par 0,4% un 0,3%.
Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē – par 21,4%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 13,2%, būvniecībā – par 12,9%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,7%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,7%, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,5%.
“Tā kā darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu rādītājs, ne vienmēr straujais kāpums liecina par pozitīvu tendenci nozarē. Būvniecībā gada laikā nostrādātās stundas samazinājās straujāk nekā darbaspēka izmaksas – attiecīgi par 16,8% un 6,1%. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē pieauga gan darbaspēka izmaksas, gan nostrādātās stundas. Pārējās nozarēs, kurās stundas darbaspēka izmaksas pieauga visstraujāk, darbaspēka izmaksas gada laikā pieauga, kamēr nostrādātās stundas samazinājās,” atzīmēja statistikas pārvaldē.
Nozarēs, kurās stundas darbaspēka izmaksas samazinājās, rādītāja pārmaiņas vairāk ietekmēja nostrādāto stundu nevis darbaspēka izmaksu pieaugums. Piemēram, valsts pārvaldē gada laikā darbaspēka izmaksas pieauga par 4,4%, kamēr nostrādātās stundas – par 6,3%, izglītībā – attiecīgi par 2,3% un 2,5%. Nostrādāto stundu pārmaiņas ietekmē dažādi faktori – gan darbinieku skaita izmaiņas, gan darba dienu skaits pārskata periodā.
Pieaugums virs vidējā rādītāja 6,4% bija vērojams arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 10,5%, tirdzniecībā un ieguves rūpniecībā – par 8,7%, nekustamo īpašumu nozarē – par 7,5% un apstrādes rūpniecībā – par 6,9%.
Tāpat kā pagājušā gada otrajā ceturksnī visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (16,47 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumos (12,15 eiro), enerģētikas nozarē (10,47 eiro) un valsts pārvaldē (8,96 eiro). Savukārt zemākās darbaspēka izmaksas stundā bija izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu nozarē (5,22 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (6,22 eiro), izglītībā (6,24 eiro), citu pakalpojumu nozarē (6,32 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (6,58 eiro).
