Vienam – pieci lati, citam – divdesmit 0
Nacionālā veselības dienesta (NVD) ambulatoro kvotu sadalījums pa reģioniem liecina, ka valstī liela daļa iedzīvotāju šogad gaidīs garās rindās, lai varētu izmeklēties par valsts budžeta līdzekļiem, un, iespējams, atsevišķi pakalpojumi vispār nebūs pieejami.
Ambulatorai ārstniecībai piešķirtās naudas sadalījums uz vienu iedzīvotāju atšķiras četras vai pat gandrīz piecas reizes. Šodien veselības ministre Ingrīda Circene tiksies ar NVD pārstāvjiem, lai izanalizētu ambulatorās aprūpes līdzekļu sadalījumu reģioniem.
Kā redzams plānoto kvotu sadalījumā, piemēram, Aizkraukles reģiona iedzīvotājiem, salīdzinot ar Dobeles reģionu (līdzvērtīgs iedzīvotāju skaits) šie medicīniskie pakalpojumi būs pieejami četrreiz mazākā apjomā.
Deklarācijā par valdības darbību melns uz balta rakstīts, ka tā nodrošinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vienmērīgi visā valsts teritorijā. Savukārt Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību valdība apņēmusies nesamazināt medicīnas pakalpojumu pieejamību tuvāk pacienta dzīvesvietai. Bet veselības ministri, turpinot veselības aprūpes reformas, solījuši stiprināt tieši ambulatoro palīdzību, jo ārstēšanās stacionāros valstij izmaksā ļoti dārgi. Tomēr dzīve rāda ko pavisam citu – deklarētais ir tikai uz papīra.
Likums noteic arī to, ka pacientam ir tiesības izvēlēties ārstniecības iestādi, tomēr ambulatoro kvotu sadalījums liecina, ka mazākās kvotas ir kaimiņu reģioniem Aiz krauklei, Ogrei un Jēkabpilij. Tas nozīmē, ka slimniekiem izvēles iespēju nav tikpat kā nekādu. Ja nu vienīgi doties uz Valmieru vai Jelgavu, kur uz vienu iedzīvotāju piešķirta lielāka naudas summa.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris sacīja, ka reģiona iedzīvotājiem iespēja veikt diagnostiskos izmeklējumus ir krietni sarukusi, rindas varētu veidoties pat uz rentgena izmeklējumiem. Labāka situācija ir dienas stacionāros. Taču kopumā ambulatorā ārstniecība kļūs nevis pieejamāka, bet gan arvien attālinās no iedzīvotājiem. Šī ārstniecības iestāde tāpat kā citas reģionālās slimnīcas pagaidām neparakstīs līgumu ar NVD un līgumattiecības ar valsti patlaban kārto ar juristu starpniecību.
Ārstniecības iestāžu biedrības vadītāja Alīda Vāne atzina, ka ministrija un Nacionālais veselības dienests ir gribējuši, kā labāk, bet kārtējo reizi iznācis kā parasti – nekādi, un cietēji būs pacienti, kuri nesapratīs, kāpēc izmeklējumu kvotas jau mēneša sākumā ir beigušās.
.
