Vienam ogas, citam laksti. Kam palīdz kadiķis un nārbulis 1
“Kad labāk ievākt paegļa (kadiķa) ogas? Vai noder arī ziedi? Pret kurām slimībām palīdz nārbuļu tēja?” MAGDALĒNA L. RUCAVAS NOVADĀ
Kadiķis
Paegļa jeb kadiķa bioloģiski vērtīgākā daļa ir čiekurogas, daudz retāk izmanto jauno dzinumu skujas. Negatavās ogas ir zaļas, nogatavojušās – zili melnas. Tās ir gatavas tikai otrā gada rudenī, tāpēc uz sievišķajiem augiem vienlaikus ir gan zaļas, gan melnas čiekurogas. Gatavās novāc vēlu rudenī sala dienās, paklājot zem kociņa palagu un pakratot stumbru – ogas nobirst pašas. Pēc tam izvētī, atdala no skujām un citām drazām, izžāvē un uzglabā slēgtā traukā, lai neizgaro ēteriskā eļļa un neieviešas pārtikas kožu kāpuri.
Kadiķogas lieto alkoholisko dzērienu (džina, liķiera, reizēm arī vīna) pagatavošanai, marinādēm, gaļas (īpaši medījuma) un zivju sālīšanai, kā arī sautējumiem, kāpostu skābēšanai.
Šīm ogām piemīt antiseptiskas īpašības, tās lieto akūta un hroniska cistīta, koliku un vēdera uzpūšanās, nierakmeņu, augšējo elpceļu iekaisuma gadījumā, aknu darbības un gremošanas veicināšanai un pret reimatismu. Palīdz, ja ir urinācijas aizture vīriešiem, kaut gan lielos daudzumos kadiķogas rada tik lielu kairinājumu, ka samazinās urīna veidošanās. Nemaz tās nedrīkst lietot, ja ir nefroze (nieru kanāliņu deģeneratīva slimība) un nefrozonefrīts (kamoliņu un nieru kanāliņu iekaisums).
Kadiķogas nedrīkst lietot ilgāk kā 3–6 nedēļas. Vislabāk ir košļāt svaigas ogas. Farmācijas doktore Vija Eniņa rosina sākt ar četrām ogām, katru dienu devu palielinot par vienu ogu, kamēr sasniedz 13. Pēc tam devu atkal samazina līdz četrām. Ogu košļāšana mazina zobakmens aplikumu, ilgstoši uztur patīkamu elpu, jo ēteriskā eļļa uzsūcas asinīs un elpojot izdalās caur plaušām.
Var gatavot arī tēju, uzlējumu, novārījumu vai pievienot citu ārstniecības augu maisījumiem. Novārījumam un uzlējumam uz glāzi ūdens ņem vienu ēdamkaroti sasmalcinātu čiekurogu. To dienas laikā pirms ēšanas izdzer vairākās reizēs.
Ārīgi novārījumu izmanto peldēm pret reimatiskām muskuļu un locītavu sāpēm, ādas problēmām. Pret reimatiskām un podagras radītām sāpēm var ierīvēties ar kadiķogu izvilkumu spirtā. Attiecībā 1 : 20 ar spirtu aplej sasmalcinātas kadiķogas, divas nedēļas nostādina tumšā vietā un nokāš. Lietojot iekšķīgi, deva ir 30 pilienu trīsreiz dienā pirms ēšanas, uzdzerot ūdeni.
Lai iznīcinātu mikroorganismus, telpas der izkūpināt ar paegļa zariem.
Nārbulis
Tautas medicīnā dažkārt izmanto augus, kam tradicionālajā ārstniecībā nav tik lielas nozīmes un plaša izmantojuma. Nārbulis ir viens no tiem, un šo augu vāc ziedēšanas laikā, kas sākas jūnijā.
Nārbuļa lakstiem ir sedatīvas īpašības, tie mazina krampjus, tāpēc tautas medicīnā izmanto pret epilepsiju un izbīļa sekām. Reimatisma gadījumā un asinsspiediena pazemināšanai noder uzlējums, ko gatavo, trīs ēdamkarotes sasmalcinātu drogu aplejot ar litru verdoša ūdens un nostādinot divas stundas.
Tomēr preparātu iekšķīga lietošana jāsaskaņo ar ārstu, jo nārbuļa sastāvā (galvenokārt sēklās) ir vielas, no kā būtu jāpiesargās. Saindēšanās gadījumā var būt vājums, miegainība, trīce, pavājinās sirdsdarbība. Nārbuļa lakstu uzlējumu drošāk lietot ārīgi. To izmanto, lai mazinātu diatēzes, ekzēmas, nātrenes, dažādu izsitumu un kašķa izpausmes.
Ja izdodas savākt nārbuļa sēklas, tās palīdz iznīcināt kaitēkļus. Taču bites nārbuļa ziedos vāc medu, jo tas ir labs nektāraugs.
Biežāk tikko plūktu nārbuli iesien Jāņu pirtsslotās, jo ezoterikā augam piedēvē spējas šajā laikā harmonizēt organismu, mobilizēt organisma iekšējās enerģijas rezerves, atbrīvot no negatīvā.
