“Kas vienam lieks, otram noder.” Dažādās Latvijas pilsētās veiksmīgi darbojas zaļais barteris 0
Rebeka Rogale, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izskatās, ka šobrīd gan zeme, uz kuras dzīvojam, gan cilvēki ir noguruši no nebeidzamās patērēšanas kultūras un taupīgākas saimniekošanas idejas līdz ar zaļo domāšanu kļūst aizvien populārākas. To neapšaubāmi veicina arī pieaugošā dzīves dārdzība. Tomēr zaļā domāšana nav tikai energoresursu taupīšana un atkritumu šķirošana, kā pierasts domāt. Tā ir arī otrreizēja lietu izmantošana, labošana (pirms izšķirties iegādāt jaunu) un savstarpēja izpalīdzēšana.
Tie, kas dzimuši pagājušā gadsimtā, droši vien vēl nav aizmirsuši laikus, kad vieglāk bija kaut ko salabot nekā iegādāties no jauna un kad remontdarbnīcas un labi meistari bija cieņā. Šobrīd kādreizējās idejas atdzimst jaunā ietērpā.
Piemēram, pagājušā gada vasarā Rīgā tika atvērts remontlietu un būvmateriālu maiņas punkts, kas darbojās testa režīmā kā izmēģinājuma platforma, lai apkopotu informāciju par cilvēku ieinteresētību šādā aktivitātē. Tas tika izveidots projekta “URGE” ietvaros, kas saistīts ar pāreju uz aprites ekonomiku pilsētbūvniecībā.
Aptauja un novērotā aktivitāte liecina, ka gandrīz piektā daļa no visiem iegādātajiem būvmateriāliem izrādās lieki un paliek pāri!
Projekta mērķis bija veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecības jomā, iegūt informāciju par situāciju un ar laiku palīdzēt attīstīt šādu vietu tīklu Rīgā un visā Latvijā. Izrādās, ka atsaucība ir. Gan no biedrību un uzņēmēju, gan no iedzīvotāju puses dažādos Latvijas reģionos.
Mainās būvmateriāliem
Pavisam nesen Kuldīgā atvērts būvmateriālu maiņas punkts (Dārzniecības ielā 9), kur cilvēki bez maksas var nodot pāri palikušos remonta un būvmateriālus vai samainīt pret sev vajadzīgiem.
SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” vadītājs Kaspars Poriķis uzsver, ka ar šī punkta izveidi uzņēmums vēlas veicināt aprites ekonomiku un dot būvmateriālu pārpalikumiem otru iespēju tā vietā, lai tie uz nezināmu laiku iegultu iedzīvotāju šķūnīšos un pagrabos vai uzreiz nonāktu atkritumos. Lai nodrošinātu procesa uzskaiti un pārskatāmību, atvestos materiālus pieņem, novērtē un reģistrē uzņēmuma darbinieks.
Arī Liepājā norit aktīva rosība. Pērnruden tur organizēts dārza pasākums, kurā ar dažādu aktivitāšu palīdzību skaidroja un mēģināja iedzīvināt atkārtotas izmantošanas, atkritumu samazināšanas un pārstrādes principus. Pasākuma laikā darbojās ne tikai lietu maiņas punkts, bet arī dažādas darbnīcas, kurās lietas turpat uz vietas bija iespējams arī salabot.
Izskaidrojošais darbs ir papildināts arī praktiski – Liepājā darbojas mantu apmaiņa, ko organizē “(Pār)maiņas punkts” Juliannas pagalmā. Šeit var nodot un apmainīt apģērbu un apavus labā kvalitātē. Par grāmatu un sīku sadzīves priekšmetu nodošanu pirms nešanas nepieciešams sazināties, jo punktā nav daudz vietas. Mantu apmaiņas punkts darbojas arī Liepājas Diakonijas centrā.
Savukārt SIA “Liepājas RAS” atkritumu poligonā “Ķīvītes” Grobiņā 2020. gada vasarā tika izveidota neliela apmaiņas vieta “Paņem, ja noder”, lai redzētu, vai šādai lietotu priekšmetu apritei būs iedzīvotāju atsaucība. Izrādījās, ka aprite darbojas pilnā sparā. Līdz ar to poligonā pavisam nesen darbu sācis “Krāmu kambars” jeb mantu apmaiņas centrs.
Kā stāsta “Liepājas RAS” vides inženiere Liene Jākobsone, centrs pieņem lietas labā stāvoklī: “Katram apmeklētājam ir sava vajadzība – kas vienam lieks, otram noder.”
Atvestās lietas darbinieki pārskata, notīra un izvieto plauktos, bet apmeklētājs var doties un izvēlēties sev nepieciešamo no kopējā sortimenta. Noslēgumā tiek aizpildīta anketa – kas un cik nodots, kas paņemts. Tomēr tā nepieciešama tikai uzskaitei un netiek prasīti personu dokumenti.
Vislielākais pieprasījums ir pēc bērnu mantām, visdažādākajiem pītajiem izstrādājumiem, traukiem, interjera priekšmetiem u.tml. Veiksmīgi darbojas arī “grāmatu ledusskapji”, kuros ikviens var atrast un paņemt grāmatas vai žurnālus, kas nodoti poligonā, bet vēl derīgi lietošanai. Poligonā “Ķīvītes” iespējams apskatīt arī “Nenovērtēto lietu muzeju”, kur sakrātas un izliktas apskatei dažādas vērtīgas lietas, ko klienti bija plānojuši izmest.
Zina, kā izmantot kastes
Savukārt Latgale izcēlusies ar labām idejām uzņēmuma “Zaļā josta” rīkotajā konkursā “Iepakojuma kastes pārvērtības”. Piecdesmit trīs no 180 iesūtītajām idejām nākušas tieši no šī reģiona. Uzņēmuma “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa stāsta, ka no kartona kastēm tikušas izveidotas gan bērnu rotaļlietas, gan dzīvnieku mājiņas, dāvanu kastītes, gaismekļi un pat mēbeles. Arī divas godalgas aizceļojušas uz Latgali – uzglabāšanas kastu un mēbeļu idejas autoriem.
Atdzimst vecie spoguļi
Vēl šonedēļ Rīgā norisinās uzņēmumu “Stikla serviss” un “Zaļā josta” kopīgi rīkotā spoguļu utilizācijas akcija, kas notiek jau piekto gadu un kļuvusi ļoti pieprasīta. Akcija ir spēkā līdz 30. aprīlim, un spoguļus bez maksas var nodot “Stikla servisa” filiālēs Toma ielā 4 un A. Briāna ielā 10. Tikai jāņem vērā, ka akcijas ietvaros tiek pieņemti spoguļi, kurus iespējams atjaunot, bet lauskas un cita veida atkritumi nederēs.
Diemžēl pagājušajā gadā veiksmīgi startējušais būvmateriālu apmaiņas punkts Rīgā vairs nav atvērts, bet galvaspilsētā darbojas vairāki citi projekti, kuros arī var apmainīt dažādas lietas. Piemēram, “Brīvbode” (Turgeņeva ielā un Viskaļu ielā), kas biedrības “FREE RIGA” paspārnē darbojas jau kopš 2018. gada. “Brīvbodes” vadītāja Alise Ziemule-Zariņa stāsta, ka šeit pieņem bērnu un pieaugušo apģērbu, grāmatas, sadzīves priekšmetus, mazo elektrotehniku, kā arī no remontdarbiem palikušas lietas (otas, krāsas, tapešu ruļļus un instrumentus) – jebko, kas mājās vientulīgi skumst pēc uzmanības un lietošanas.
Iestājoties pavasarim, “Brīvbodē” var atrast arī stādus, sēklas un dažādas dārza darbiem nepieciešamas lietas. Pašreiz Viskaļu ielas bodē tiek gādāts arī par ukraiņu bēgļiem, sarūpējot nepieciešamās saimniecības lietas un drēbes. Te top arī maskēšanās tīkli sūtīšanai uz Ukrainu, tāpēc īpašs lūgums iedzīvotājiem nest arī dažādu audumu pārpalikumus dabas toņos (pelēkus, brūnganus, tumši zaļus u. tml.), kas tiek iesieti zvejnieku atdotajos tīklos.
