Vienaldzība vai naids? Trampa attieksme pret Eiropas sabiedrotajiem rada bažas 0
Pieaug diskusijas par to, cik dziļš ir Trampa administrācijas naidīgums, un vai patiesais mērķis ir Eiropas Savienības iznīcināšana, raksta The New York Times.
Savā pirmajā prezidentūras termiņā Donalds Tramps Eiropas Savienību raksturoja kā “pretinieku”, kas izveidots, lai “kaitētu Amerikas Savienotajām Valstīm tirdzniecībā”.
Trešdien viņš šo apgalvojumu atkārtoja vēl skarbākos vārdos: “Eiropas Savienība tika izveidota, lai apkrāptu Amerikas Savienotās Valstis. Tas ir tās galvenais mērķis, un viņiem tas ir izdevies.” Tajā pašā laikā Tramps paziņoja, ka plāno ieviest 25% tarifus Eiropas automašīnām un citām precēm.
Pēc Trampa prokrieviskās nostājas un brīdinājumiem Eiropai, ka tai pašai jārūpējas par savu drošību, jaunākais uzbrukums ES tikai pastiprinājis bažas Eiropas līderu un analītiķu vidū. Daudzi uzskata, ka Tramps un viņa uzticīgie līdzgaitnieki ne tikai ignorē Eiropu, bet arī uzskata to par pretinieku ne tikai tirdzniecībā, bet gandrīz visos jautājumos.
Dažas amatpersonas un analītiķi Trampa administrāciju redz kā vienkārši vienaldzīgu pret Eiropu, savukārt citi saredz atklātu naidīgumu. Tomēr ir skaidrs, ka attiecības starp ASV un Eiropu ir būtiski mainījušās, un Amerika vairs nav tik uzticams un prognozējams sabiedrotais.
Tramps ir vairākkārt nicinājis NATO un nostājies Krievijas pusē – alianses galvenā vēsturiskā apdraudējuma pusē. Viņa viceprezidents Dž. D. Vānss ir uzbrucis Eiropas demokrātijai, aicinot dot iespēju galēji labējām partijām. Trampa sabiedrotais miljardieris Īlons Masks ir izteicis nicinājumu Eiropas līderiem un atklāti atbalstījis ekstrēmistu partiju Vācijā.
Tikpat šokējoši Eiropai – ASV atteicās nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā Apvienoto Nāciju Organizācijā, balsojot kopā ar Krieviju, Baltkrieviju un Ziemeļkoreju – visām autoritārajām valstīm. Eiropas līderi steidz meklēt risinājumus situācijas normalizēšanai. Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers ceturtdien ieradīsies Baltajā namā – šī būs jau otrā vizīte nedēļas laikā pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona. Abiem līderiem ir viens mērķis – pārliecināt Trampu neatstāt Ukrainu vienu un saglabāt ASV iesaisti Eiropā.
Taču Tramps sevi raksturo kā cilvēku, kurš mērķtiecīgi izjauc pastāvošo kārtību. Makrons, neraugoties uz saviem centieniem, no Trampa neko daudz neieguva. Friedrihs Mercs, 69 gadus vecais konservatīvais politiķis, kurš, visticamāk, būs nākamais Vācijas kanclers, ir paudis nopietnas šaubas par transatlantiskajām attiecībām, kurām viņš ilgstoši ir bijis uzticīgs.
Pēc savas partijas uzvaras Vācijas vēlēšanās Mercs paziņoja, ka pēc sarunām ar Trampu viņam ir kļuvis skaidrs: “Amerikāņiem, vismaz šai administrācijai, lielākoties ir vienalga par Eiropas likteni.”
Viņš šaubās, vai ASV turpinās nodrošināt kodoldrošību NATO valstīm – un pat vai NATO kā alianses pastāvēšana turpināsies. “Mana absolūtā prioritāte būs pēc iespējas ātrāk stiprināt Eiropu, lai soli pa solim mēs patiešām kļūtu neatkarīgi no ASV,” uzsvēra Mercs.
Viņa komentāri atspoguļo Eiropas līderu dziļās bažas ne tikai par ASV politikas maiņu attiecībā uz Ukrainu, bet vēl jo vairāk par tās atklāto atbalstu galēji labējām partijām, kas ienīst Eiropas valdības un atbalsta Krieviju.
Merca vārdi atgādina Angelas Merkeles brīdinājumu 2017. gadā, kad viņa pēc sarežģītām sarunām ar Trampu teica: “Laiki, kad mēs pilnībā varējām paļauties uz citiem, ir beigušies.” Viņa mudināja eiropiešus pašiem uzņemties atbildību par savu likteni. Tagad, septiņus gadus vēlāk, šis brīdinājums ir kļuvis vēl aktuālāks nekā jebkad agrāk.
Viņas komentāri tika uztverti kā potenciāli būtisks pavērsiens, tomēr reāla Eiropas drošības politikas pārvirzīšanās nekad nenotika. Situācija tagad ir daudz nopietnāka, sacīja Klaudija Majora, kura vada drošības politikas nodaļu Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūtā.
“Minhenē Vānss izsludināja kultūras karu un paziņoja: ‘Pievienojieties mums vai ne. Mums ir pareizās vērtības, un jums tās ir nepareizas,'” viņa teica. Viņasprāt, Vānsa runa skaidri parādīja, ka “valsts, kas mums atnesa brīvību un demokrātiju, tagad vēršas pret mums.”
Majora nav vienīgā, kas tā uzskata. Vairāki analītiķi norādījuši, ka Trampa administrācija nav vienkārši vienaldzīga pret Eiropu, bet gan cenšas to sagraut. Šī atšķirība ir būtiska, jo tā ietekmē Eiropas iespējas reaģēt uz situāciju.
“Nav nekādu šaubu, ka mērķis ir iznīcināt Eiropu, sākot ar Ukrainu,” sacīja Itālijas Starptautisko lietu institūta direktore Natālija Toči. “Galēji labējo spēku stiprināšana ir instruments Eiropas Savienības sagraušanai.”
Iemesls, viņa sacīja, ir tas, ka Trampa administrācija Eiropu neuztver tikai kā konkurentu, bet arī kā ekonomisku un pat ideoloģisku draudu. Tā vēlas vājināt Eiropas Savienības spēju regulēt tirdzniecību, konkurenci un naida runu. Pēdējais ir īpaši svarīgs temats Dž. D. Vansa retorikā, jo viņš kritizēja to, ko dēvēja par plašsaziņas līdzekļu cenzūru un politkorektumu.
Taču, ja Trampa administrācija uzskata, ka šis drauds ir jāiznīcina, tad Eiropas valstīm būs maz iespēju pielabināties Baltajam namam, daži brīdina.
“Ja Tramps un viņa komanda ir apņēmušies atbalstīt galēji labējos un iznīcināt Eiropas demokrātiju, tad nekāds Eiropas iepirktais sašķidrinātās gāzes (LNG) vai ieroču apjoms neko nemainīs,” sacīja Natālija Toči no Itālijas Starptautisko lietu institūta. Palielinot atkarību, viņa piebilda, “tas varētu būt sava veida dubultā pašnāvība.”
ASV un Eiropas attiecībās vienmēr bijuši cikliskie posmi ar nozīmīgām stratēģiskām debatēm par Irāku, Afganistānu vai pat Vjetnamu. Taču tagad konflikti vienlaikus ir gan ideoloģiski, gan stratēģiski, gan ekonomiski, sacīja Kamijs Grāns, bijušais NATO un Francijas ierēdnis, kurš šobrīd strādā Eiropas Ārējo attiecību padomē.
“Sastapšanās ar naidīgumu visās trīs frontēs vienlaikus ir liels šoks eiropiešiem,” sacīja Grāns. “Kad saskaita visu kopā, var sākt domāt, vai Eiropa vairs nav partneris, bet gan sāncensis – un varbūt pat pretinieks.”
Katra Eiropas valsts šobrīd pārvērtē savas attiecības ar Vašingtonu, viņš sacīja. Nav skaidrs, vai, kā Trampa pirmajā prezidentūras termiņā, “mēs piedzīvosim nepatīkamu amerikāņu kalniņu braucienu, kas atstās nepatīkamas sekas, bet beigās atgriezīsimies turpat, kur sākām, vai arī visa attiecību sistēma šoreiz izjuks pavisam.”
Lins Kojala, Viļņas Ģeopolitikas un drošības pētījumu centra direktors, aicina saglabāt mieru, jo “ilgtermiņā nav reālas alternatīvas ASV drošības garantijai.” Viņš brīdina, ka pārāk strauja Eiropas attālināšanās no ASV būtu kā “izlēkt no kuģa okeāna vidū, kad apkārt nav neviena cita kuģa.”
Tāpēc pašlaik, viņš sacīja, “Eiropai nāksies norīt” Trampa kritiku un “darīt visu iespējamo, lai saglabātu transatlantiskās attiecības.”
Taču atgriezties pie iepriekšējām attiecībām būs sarežģīti, sacīja bijušais Lielbritānijas ārējās izlūkošanas dienesta MI6 vadītājs Alekss Jangers intervijā BBC pagājušajā nedēļā. “Mēs dzīvojam jaunā laikmetā, kur starptautiskās attiecības vairs nenosaka noteikumi un daudzpusējas institūcijas, bet gan spēcīgi līderi un darījumi.”
Metjū Kronigs, bijušais ASV Aizsardzības departamenta amatpersona, kurš tagad strādā Atlantijas padomē Vašingtonā, sevi dēvē par “normālu republikāni” un saka, ka “pēdējo nedēļu laikā ir bijusi mazliet pārspīlēta histērija.”
“Galu galā Trampa pirmajā termiņā bija daudz skarbas retorikas pret sabiedrotajiem un pielaidīgas attieksmes pret Putinu, bet beigās NATO tika stiprināta,” viņš norādīja. Taču citi nav tik pārliecināti.
Nigels Gūlds-Deiviss no Starptautisko stratēģisko pētījumu institūta sacīja, ka Tramps īsteno “politiku, kas balstās uz straujām un vienpusējām piekāpēm ilgstoši aizstāvētajās pozīcijās, lai pārliecinātu agresoru pārtraukt cīņu.” “Šādu politiku sauc par ‘stratēģisko kapitulāciju,’” viņš teica.
Nav skaidrs, vai tā sniegs Trampam vēlamo rezultātu, taču ir skaidrs, ka tā grauj sabiedroto uzticību ASV uzticamībai un veselo saprātu. Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola savā runā Vašingtonā ceturtdien uzsvēra: “Mēs necenšamies nevienu izmantot.”
Metsola un Kaja Kallasa, augstākā ES diplomāte, šonedēļ devās uz Vašingtonu uz sarunām ar Trampa administrāciju, taču Kallasas tikšanās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio tika atcelta. “Izolācija var šķist droša,” Metsola piebilda, “līdz brīdim, kad saproti, ka esi palicis viens.”
