Viktors Bolbats: Jāizlīdzina kapitāla pietiekamības prasības lielajām ārvalstu un vietējā kapitāla bankām 0
Autors: “Baltic International Bank” valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats
Pēc “ABLV Bank” slēgšanas un šim notikumam sekojošajām 2018. gada norisēm rezultāts ir tāds, ka Latvija vairs nav reģionālais finanšu centrs – Latviju pametuši desmitiem tūkstošu klientu un 10 miljardi eiro. Tā rezultātā Latvijā strādājošās vietējā kapitāla bankas ir meklējušas un sākušas ieviest jaunus biznesa modeļus.
Viena no būtiskākajām jaunā biznesa modeļa iespējām ir vietējā biznesa kreditēšana. Tomēr katras bankas kreditēšanas iespējas būtībā atkarīgas no trim lietām – pirmkārt, bankas stratēģijas, proti, vai tiek pieņemts lēmums kreditēt vietējo biznesu vai arī izvēlēta cita stratēģija, otrkārt – faktiskais pieejamais bankas kapitāla apjoms un treškārt – regulatora prasītais kapitāla apjoms.
Šobrīd vislielākos šķēršļus vietējā biznesa kreditēšanai rada tieši trešais no minētajiem punktiem, banku regulatora – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – noteiktie kapitāla pietiekamības rādītāji vietējām bankām. Ir divi būtiski rādītāji, kuros prasības vietējā kapitāla bankām ir augstākas nekā lielajām ārvalstu investoriem piederošajām bankām – tie ir kapitāla pietiekamības rādītājs un likviditātes rādītājs.
Piemēram, lielajām ārvalstu kapitāla bankām kapitāla pietiekamības rādītāja prasības ir aptuveni no 11% līdz 12%, bet vietējā kapitāla bankām tās ir no 16% līdz 20% atkarībā no bankas, tātad pusotras līdz teju divas reizes lielāks.
Ko tas praktiski nozīmē? Tas nozīmē, ka lielās bankas var izsniegt 100 eiro kredītos, ja tām, piemēram, ir 11–12 eiro pašu kapitāla, bet vietējā kapitāla bankām šāda paša kredītu apjoma izsniegšanai ir nepieciešami faktiski 16 līdz 20 eiro pašu kapitāla.
Šai atšķirībai ir divas praktiskas sekas – pirmkārt, tas bremzē vietējā kapitāla banku kredītportfeļa izaugsmi, jo jānodrošina būtiski teju divas reizes lielāks kapitāla apjoms. Otrkārt, tā kā jānodrošina būtiski lielāks kapitāla apjoms un naudai arī ir sava cena, tad šī prasība padara vietējā kapitāla banku kredītus dārgākus un piedāvājumu – mazāk konkurētspējīgu. Zaudētājs no šādas atšķirības ir vietējais bizness.
Kapitāla pietiekamības prasību samazināšana par vienu procentpunktu ļautu katrai bankai palielināt kredītportfeli aptuveni par 12 līdz 15 miljoniem eiro – tātad runa ir par katras atsevišķās bankas iespējām palielināt vietējo uzņēmēju kreditēšanu par 40–120 miljoniem eiro. Pareiziniet to ar vietējā kapitāla banku skaitu un iegūsiet skaitļus vairāku simtu miljonu, pat pusmiljarda līdz miljarda eiro apmērā.
Kā izveidojas šādas atšķirības? Individuālās normatīvo rādītāju prasības vietējā kapitāla bankām noteica aptuveni pirms 10 gadiem, jo tolaik daudzas no šīm bankām bija saistītas ar augsta riska klientu apkalpošanu, kaut gan šādi klienti bija arī lielajās ārvalstu kapitāla bankās.
Taču pēdējā pusotra gada laikā šie klienti no Latvijas banku sistēmas ir pazuduši, bet normatīvās prasības palikušas nemainīgas. Domāju, ka ir laiks uzsākt aktīvu diskusiju par tirgus situācijai atbilstošu spēles noteikumu ieviešanu visām Latvijas bankām!
