Svilinošā Ķīna 0
Daudz tiek runāts par Latviju un Baltiju kā posmu ceļā uz un no Tālajiem Austrumiem, Ķīnu. Un nākas atzīt, ka vārdi bieži vien ir daudz skaļāki nekā darbi, vismaz no Latvijas atbildīgo amatpersonu mutēm. Runājot par dzelzceļa savienojumu starp Rietumiem un Austrumiem, kurš mums ir stratēģiski svarīgs, ir nepieciešams paaugstināt tā noslogojumu, uzsver nozares eksperti. Izdevīgi ir attīstīt Ķīnas virzienu, jo šim reģionam ir daudz preču, ko eksportēt. Ražošanas un izejvielu bāze neatrodas Eiropā, tāpēc disbalanss starp kravu plūsmām virzienos no Austrumiem uz Rietumiem un no Rietumiem uz Austrumiem liedz efektīvi izmantot tranzīta koridoru, tādējādi negatīvi ietekmējot arī pakalpojumu izmaksas, tā G. Mačs.
Pagājušajā nedēļā Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” nosūtīja pirmo saldējumu kravu uz Šanhaju, Ķīnā, tādējādi kļūstot par pirmo piena produktu ražotāju Latvijā, kas uzsācis eksportu uz Ķīnu. Produkciju plānots transportēt pa jūras ceļu: Rīga–Hamburga–Šanhaja. No Rīgas brīvostas kuģis konteiners tiks pārkrauts okeāna kuģī Hamburgā, no kurienes tas turpinās ceļu līdz Šanhajai. Vidēji ceļš aizņems 45 dienas, papildu nedēļa var paiet muitā. Šobrīd “Food Union” izvēlētais ceļš precēm no Latvijas izrādījies optimālākais loģistikas risinājums laika un izmaksu ziņā, “Latvijas Avīze” uzzināja kompānijā.
Būtisks konkurētspējas aspekts uzņēmumiem Latvijas loģistikas koridorā ir pievienotās vērtības nodrošināšana saviem pakalpojumiem. M. Keršis uzskata, ka ir jāizvērtē iespējas, kā pārliecināt klientu veikt noslēdzošo ražošanas posmu valstī, piemēram, izveidojot komplektācijas rūpnīcas vai demontāžas cehus. Tranzīts cauri Latvijai vai Baltijai pats par sevi var nešķist gana interesants ražotājam no Āzijas, kurš tikpat labi savu produkciju var vest caur Baltkrieviju, Ukrainu vai izvēlēties jūras pārvadājumus. Attiecīgi pievienotās vērtības pakalpojumi spēlē būtisku lomu kravu piesaistē.
