Anna: “Tā joprojām ir mīlestība” Vienā solī 70 gadus! 0
Tukuma novada Pūrē dzīvo Anna un Kārlis Vārnas – pāris, kam laimīgā laulībā izdevies aizvadīt 70 gadus. Briljanta kāzās pagājšgad decembrī viņus sveica gan Tukuma novada pārvalde, gan Pūres pagasta pārvalde. Annai šobrīd ir 97 gadi, Kārlim – 93. Ar viņiem tikāmies Pūres pagasta bibliotēkā, kur abi iegriežas joprojām.
Anna dzimusi Daugavpilī, bet jaunības gadus pavadījusi Rēzeknes pusē, Kārlis nācis no Smiltenes. Kā tas gadījies, ka abi satikušies Pūrē? Annai kopš jaunības sirdij tuva bijusi dārzkopība. Viņa bija beigusi Malnavas Dārzkopības tehnikumu un vasarā nosūtīta praksē uz Pūri. Viņas labos nodomus iztraucēja karš. Pūri no pārējās pasaules atdalīja Kurzemes katla fronte. Tajā leģiona sastāvā cīnījās arī Kārlis. Pūrē viņš ieradās 1945. gada 4. maijā no Vandzenes hospitāļa, kur bija dziedējis karā gūto ievainojumu. Pēc dažām dienām karš beidzās. Dzīve ritēja tālāk. Vietējā kultūras namā bija sarīkota balle, uz kuru ieradās daudz jauniešu. Kārlis citu meiteņu pulkā pamanīja simpātisko Annu un uzlūdza uz deju. Tā pamazām sākās abu draudzība. Anna teic – tas laikam bija liktenis, kas mūs saveda kopā. Viņai arī paticis Kārļa raksturs – viņš bija ļoti pieklājīgs, izpalīdzīgs un kluss, teic Anna.
1945. gada rudenī abi sāka dzīvot kopā, bet laulību reģistrēja 1947. gada 1. decembrī. Kāzu dienā nedz Annai bija balta kleita, nedz Kārlim svētku uzvalks, nebija arī svinību. Tajā laikā tā būtu liela greznība, ko abi nevarēja atļauties.
Sākumā Kārlis strādāja Pūres dārzkopības siltumnīcā, vēlāk par traktoristu, atslēdznieku un mehanizētās brigādes brigadieri, bet, kad neklātienē pabeidza Priekuļu tehnikumu, viņu iecēla par galveno inženieri. Annai sākumā tika uzticēts Pūres dārzniecības vadītājas amats, bet vēlāk viņa piedalījās Zinātņu akadēmijas organizētajā pētniecības darbā, ko veica divdesmit gadus. Pēc tam viņu Pūrē iecēla par vecāko grāmatvedi, vēlāk – par mehanizētās uzskaites inženieri ekonomisti. Šo darbu Anna strādāja līdz aiziešanai pensijā.
Vai Anna un Kārlis ilgajos laulības gados bieži strīdējušies, īpaši kopdzīves pirmajos gados, kamēr viens otram pieslīpējās? Jānis teic: “Mēs nekad neesam strīdējušies. Ja rodas kādas domstarpības, visu taču var izrunāt.” Anna stāsta, ka 70 kopdzīves gados Kārlis nekad nav bijis uz viņu dusmīgs un nekad nav uzkliedzis. “Reizēm gadās, ka katram no mums ir citāds viedoklis. Es esmu tā, kura reizēm uzšvirkst. Tā teikt, katrai putrai vajag piebērt sāli. Bet šādos gadījumos abi izsvērām, kura viedoklis ir pareizāks, un tad vairs nebija par ko strīdēties. Mūsu kopdzīve visus šos gadus ir ritējusi viegli, kā Dieva radīta,” teic Anna. Vaicāta, kādas jūtas pāri vieno pēc tik ilga kopā nodzīvota laika, Anna teic, ka tā joprojām ir mīlestība. Kādu padomu pāris var sniegt citiem, lai viņiem izdotos tikpat saskanīga laulība? “Ir jāciena partneris un arī viņa kļūdas un nepilnības, bet katru negludāku situāciju jācenšas izprast un izrunāt.”
Annas lielā mīlestība ir puķes. Kārlis smejot teic, ka sieva sirgst ar “dārza slimību”. Annas dārzā agrāk augušas aptuveni 200 šķirņu tulpes, gladiolas, rozes, lilijas. Savukārt Kārlis, kopš aizgājis pensijā, iegādājies 13 hektārus zemes un iestādījis mežu. Nu jau koki izauguši lieli. Otra viņa aizraušanās agrāk bija medības. Jaunībā abi desmit gadus dejojuši tautas dejas. Anna ar labiem panākumiem spēlējusi galda tenisu, Kandavas novadā šajā sporta veidā pat izcīnījusi pirmo vietu. Abiem paticis ceļot – viesojušies Vācijā, Bulgārijā, Ungārijā.
Kārļa un Annas Vārnu laulībā dzimis dēls Jānis. Viņam šobrīd jau ir 63 gadi. Jānis ir pensijā, bet turpina strādāt Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā un Rīgas Tehniskās koledžas filiālē Kandavā. Viņš ir tēvs audžumeitai Agitai un meitai Kristīnei. Vecākā meita kopā ar ģimeni dzīvo un strādā Dānijā. Viņa ir māmiņa trīs atvasītēm – Ingum (16), Sabīnei (10), Enijai (2). Kristīne ir beigusi Rīgas Stradiņa universitāti un kā medicīnas speciāliste strādā apdrošināšanas sabiedrībā Rīgā.
Kā šobrīd Anna un Kārlis vada savas dienas? Kārlis teic – gaidām savu pēdējo brīdi. Agrāk abiem esot bijis daudz draugu, kopā jautri svinētas jubilejas un citi svētki, bet nu dzīvo vidū nav vairs ne mātes un tēva radu, ne citu laikabiedru. Visi miruši. Uz tādas skumjas nots savu stāstījumu beidz Kārlis un Anna.
