Vienā no četrām pašvaldībām, kur vadību ievēlēja ar vienas balss pārsvaru, situācija ir ļoti trausla 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No četriem novadiem – Alūksnes, Gulbenes, Dobeles un Valkas –, kuros 1. jūlijā domes priekšsēdētāju ievēlēja tikai ar vienas balss pārsvaru, vistrauslākā situācija ir Dobeles novadā, kura vadībā ir iespējamas izmaiņas.
Tas esot tikai laika jautājums. Atstājot opozīcijā ar deviņiem mandātiem pārstāvēto Latvijas Zemnieku savienību (LZS), no kuras ievēlēti arī visu Dobeles novadā iekļauto pašvaldību bijušie vadītāji, pie varas nonākuši cilvēki ar mazāku pašvaldību darba pieredzi.
“Tā arī ir lielākā problēma, jo šiem cilvēkiem nav saprašanas par pašvaldību lietām un tāpēc notiek tā mīcīšanās. Citur darbs jau rit pilnā sparā, bet pie mums vēl nav pieņemti lēmumi par iestāžu reorganizāciju un to, kā notiks to vadītāju izvēle,” “Latvijas Avīzei” teica Ivars Gorskis (LZS).
Domes vadītājs Edgars Gaigalis (Nacionālā apvienība) savukārt apgalvoja, ka viss būšot kārtībā, jo arī iepriekšējā sasaukumā Dobeles novadā vairākums strādājis ar līdzīgu spēka samēru.
Mērs neesot plānojis paplašināt koalīciju, kurai ir tikai vienas balss pārsvars, un šī balss pieder no “KPV LV” ievēlētajam deputātam Mārim Feldmanim.
Viņš apgalvoja, ka esot tikai “maziņš deputāts, kuram diemžēl nav uzticēts neviens amats”.
Neoficiāli tiek pieļauts, ka situācija varētu nobriest tik tālu, ka Dobeles novada vadībā notiek izmaiņas, bet, visticamāk, par tā priekšsēdētāju tad nekļūtu Gints Kaminskis, kurš ar E. Gaigali konkurēja 1. jūlijā. G. Kaminskis ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs.
Prognozes liecina, ka 20. augustā LPS kongresā viņu amatā var pārvēlēt atkārtoti. G. Kaminskis iepriekšējā sasaukumā bija Auces novada deputāts, arī tagad viņš plāno saglabāt Dobeles novada deputāta mandātu.
Dobeles novadam pievienotie jūtas aizmirsti
Dobeles novada vēlēšanās LZS ieguva visvairāk – 44,19% – vēlētāju balsu, bet partijai pietrūka viena mandāta, lai viena veidotu vairākumu, par kuru vienojās četri citi politiskie spēki – Nacionālā apvienība (NA), Latvijas Reģionu apvienība (LRA), “Jaunā Vienotība” (“JV”) un “KPV LV”, kam kopā ir desmit vietas.
LZS jau ir vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ar diviem iesniegumiem par pārkāpumiem domes darbā.
Tā norādīja, ka nav ievērota procedūra priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšanā, jo vispirms bija jāapstiprina nolikums, bet tikai pēc tam varēja vēlēt vietniekus.
Pēc VARAM aizrādījuma trīs nedēļas vēlāk Dobeles novadā pārvēlēja vietniekus, atkārtoti šo amatu uzticot Viesturam Reinfeldam (LRA) un Edgaram Laimiņam (“JV”), kas abi ir no Dobeles.
Tā ir vēl viena Dobeles novada vadības problēma, ka visa tās darbība koncentrējas ap Dobeli, bet Tērvetes un Auces iedzīvotāji, kuri lielākoties balsoja par LZS, ir neziņā par savu vietu jaunajā novadā.
Citās pašvaldībās jaunā novada vadība jau iepazinusies ar klāt nākušajām pašvaldībām, tikusies ar iedzīvotājiem, bet te nekas vēl nav noticis, atzina I. Gorskis.
Viņš informēja, ka LZS ir vērsusies VARAM ar vēl vienu iesniegumu par proporcionalitātes principa neievērošanu komiteju izveidē, jo viens koalīcijas deputāts ir trīs komitejās, bet viens no LZS – tikai vienā.
E. Gaigalis atzina, ka “šo jautājumu mēs vēl izskatām”, bet, viņa ieskatā, proporcionalitāte ir ievērota to partiju lokā, kas vienojušās par vairākumu.
Domes priekšsēdis arī solīja, ka šonedēļ viens no vietniekiem apmeklēšot Auci. Plānots, ka par Auces pārvaldnieku tiks apstiprināts bijušais Auces novada izpilddirektors Aldis Lerhs (LZS), kurš ievēlēts arī domē, bet mandātu noliks, jo amati nav savienojami.
Arī Tērveti pārvaldīšot līdzšinējais tās izpilddirektors Māris Berlands.
Pretēji baumām, ka kādu no brīvajiem amatiem piedāvāšot “KPV LV” deputātam, kas nodrošināja mēra ievēlēšanu un atbalstu arī citos balsojumos, E. Gaigalis apgalvoja, ka “tādas runas nav bijušas, ka viņam būs kāds amats”.
Visstabilākā – Valkas novadā
Ar vienas balss pārsvaru domes priekšsēdi ievēlēja arī Valkas, Alūksnes un Gulbenes novadā, kurus administratīvi teritoriālā reforma neskāra, un līdz ar to tiem iet secen jaunā novada veidošanas grūtības.
Viena balss izšķīra arī Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vēlēšanu iznākumu. Visstabilākā situācija ir Valkas novadā, kura priekšsēža Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija) saraksts viens ieguva astoņus no 15 mandātiem.
To, ka mēra vēlēšanās viņam neizdevās atrast sabiedrotos, V. A. Krauklis “Latvijas Avīzei” skaidroja ar pārējo partiju – Nacionālās apvienības un “Jaunās Vienotības”/LZS – interesi parādīt vēlētājiem, ka ir gatavi izvirzīt arī savus kandidātus uz vadošo amatu, bet tagad liela daļa lēmumu tiekot pieņemti vienbalsīgi un visi strādā koleģiāli, uzskata V. A. Krauklis. Viņam bija kopīgs saraksts ar “Latvijas attīstībai”.
V. A. Krauklis ir vienīgais no šo četru pašvaldību vadītājiem, kuram ir pieredze mēra amatā, bet Dobeles, Gulbenes un Alūksnes novada priekšsēži tajā ievēlēti pirmo reizi.
Alūksnē cer uz valdības atbalstu
Alūksnes novada vadītāja Dzintara Adlera piederība premjera pārstāvētajai “Jaunajai Vienotībai” varētu būt izšķirošā viņa lēmumam pretendēt uz šo amatu, lai gan līdz tam valdošā ZZS bija ieguvusi vienu vietu vairāk.
Taču tai kā Saeimas opozīcijas partijai nebija viegli panākt Alūksnes interešu pārstāvību augstākajā varā.
Bijušais mērs Artūrs Dukulis (ZZS), kurš iepriekš strādāja ar Dz. Adleru kopā, “Latvijas Avīzei” apstiprināja: “Dzintars Adlers gāja ar mērķi izveidot koalīciju, kas ir spoguļattēls valdībai, jo tad Alūksnei būšot tās palīdzība un novads varēs attīstīties, ko ZZS nevar nodrošināt.
Ar humoru varu teikt, ka tad jau tai naudas mašīnai vajadzētu būt kaut kur pie Priekuļiem [pusceļā līdz Alūksnei].” A. Dukulis ar interesi gaidot, kas notiks nākamgad, kad būs Saeimas vēlēšanas un pie varas parlamentā var nonākt citi politiskie spēki.
“Skatīsimies,” teikto komentēja Dz. Adlers, kurš nenoliedza – tas ir diezgan svarīgi, lai pašvaldībai būtu valdības atbalsts. Vaicāts, kāpēc vairs agrākie sabiedrotie nestrādā kopā, Dz. Adlers atbildēja, ka sabiedrība prasot izmaiņas.
Pagaidām darbs ar vienas balss pārsvaru grūtības nesagādājot, jo nav bijis jāpieņem nepopulāri lēmumi, bet ar novadu apvienošanu Alūksnei nav jānodarbojas.
Gulbenē apmainās dzēlīgām replikām
Vēlēšanu uzvarētāji – “Latvijas attīstībai” un Zaļo un zemnieku savienība – ir palikuši opozīcijā arī Gulbenes novadā, kurā arī vairākumu ar vienas balss pārsvaru izveidoja četri citi politiskie spēki – LRA, NA, “JV” un JKP.
Vietējais laikraksts “Dzirkstele” vēsta, ka domu apmaiņa domes sēdēs ir visai spraiga. Deputāts Gunārs Ciglis (“Latvijas attīstībai”) opozīcijas pārstāvju statusu salīdzinājis ar to, kā jūtas suns, sēžot pie ģimenes galda.
“Protams, viņa viedokli neviens neprasa un viņš arī neko nevar pateikt. Mēs, opozīcija, pašlaik esam līdzīgā situācijā,” teica G. Ciglis. Viņš vēl piebildis, ka opozīcijas deputāti var būt “pūdeļi vai dogi, acīmredzot no tā nekas nemainās (..), taču visiem zināms, ka suns ir pieradināts vilks”.
Taču vēl kaismīgāks jaunās varas kritizētājs esot bijušais mērs Normunds Audzišs (ZZS), kam priekšsēdis Andis Caunītis (LRA) atbildi parādā nepaliekot. Arī viņi abi iepriekšējā sasaukumā strādāja vienā komandā.
Kāda lasītāja Zane pie raksta komentāros ierakstījusi: “Būtu reiz beiguši uzvesties kā tirgus sievas, sākuši darīt savu darbu un domāt par novada attīstību, nevis vaukšķēt, kas kuram iepriekš bija jāizdara.”
Gulbenes novada priekšsēdis A. Caunītis “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka vēlējies iesaistīt domes darbā arī pārējos deputātus, šīm partijām piedāvājot vietnieku amatus komitejās, “bet zirgu var aizvest pie upes, taču piespiest dzert nevar”.
A. Caunītis pieļāva, ka “viņi laikam gaida, kad Caunītim paslīdēs kāja un tad varēs nākt manā vietā”. Taču šī pretdarbība četru partiju apvienību padarot tikai stiprāku. Iepriekšējā sasaukumā cilvēki uzskatījuši, ka domes sēdes ir garlaicīgas, bet tagad esot cita aina.
Taču priekšsēdim ir šaubas, vai tiešām iedzīvotāji vēlas klausīties, kā deputāti apmainās replikām, vai uzzināt, kādi lēmumi ir pieņemti.
Atšķirībā no Dobeles novada, kur objektīvas grūtības rada jaunās vadības pieredzes trūkums, A. Caunītis ir bijis priekšsēža vietnieks un viņam ir pieredze.
Ne Gulbenē, ne Alūksnē nav tādu pazīmju, ka tuvākajā laikā varētu notikt izmaiņas vadībā.
