Vienā kamerā – gan pacients, gan ārsts 0
Vēl varat paspēt savu ārstu apdāvināt ar saldumiem, konjakiem un citiem smalkiem dzērieniem, jo no 1. aprīļa stājas spēkā labojumi Krimināllikumā un par šādu rīcību, ja jūs pieķers, tiksiet sodīts ar piespiedu darbu vai naudas sodu.
Bet, ja nu gadījumā esat nolēmuši ārstam iedot lielāku naudas summu no savas kabatas vai arī ārsts ir licis saprast, ka viņš gaida naudiņu un sāks rīkoties tikai tad, kad to būs saņēmis, ja tas nāks gaismā, abi varēsiet pasēdēt cietumā līdz pat diviem gadiem. Tiesa, ja paveiksies, šādā gadījumā varēs tikt cauri arī ar vieglāku sodu – piespiedu darbu vai naudas sodu.
Šo likumu labojumu idejas autori un arī izstrādātāji ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš no 7. līdz 24. februārim sāks sociālo kampaņu “Neriskē!” ar televīzijas kanālos demonstrēto reklāmas videoklipu par to, ka kukulis nav risinājums, ka korupcija kropļo veselības aprūpes sistēmu. Klipa autors – starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” Lietuvas nodaļa. Ārstniecības iestādēs tiks izlīmēti plakāti, kas aicinās neriskēt gan pacientus, gan ārstus, pēdējiem atraidīt aploksni ar naudu, bet, ja ārsts to pieprasa, varēs izmantot norādi plakātā, kā ziņot par likuma pārkāpumu. Kampaņas izmaksas – 16 tūkstoši latu.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks uzskata, ka pacienti, kuri apzināti dod kukuļus ar mērķi apiet vispārpieņemto kārtību, kā arī ārsti, kuri kukuļus pieņem un pat pieprasa, rada netaisnīgu un korumpētu veselības aprūpes sistēmu.
Sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas fakti”, aptaujājot iedzīvotājus, pārliecinājusies, ka no 67,4% Latvijas iedzīvotāju, kas pēdējo divu gadu laikā ir ārstējušies poliklīnikā vai slimnīcā, 18% ir maksājuši ārstam neoficiāli vai arī devuši dāvanu. KNAB vēlas pārtraukt ārstu kukuļošanu un apdāvināšanu, informējot pacientus un mediķus, ka tā rīkoties nav labi. Birojam neesot tik lielas jaudas, lai pret korupciju medicīnā vērstos ar policejiskām metodēm. Galvenais materiāls būšot ziņojumi ārstniecības iestādes vadītājam, Veselības ministrijai un tiesībsargājošajām institūcijām. Jebkurš signāls palīdzēšot cīnīties pret korupciju medicīnā.
Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš sacīja, ka pastāvot iespēja saņemt veselības aprūpes pakalpojumu arī ārpus Latvijas, ja rodas tāda situācija, ka pacientam, kas nodevis ārstu kukuļa pieprasītāju, vairs nav iespējams ārstēties Latvijā. To atļauj Pārrobežu direktīva.
Bet vienlaikus valsts sekretārs uzsvēra, ka arvien palielinās plaisa starp valsts finansējumu veselības aprūpei un dārgajām mūsdienīgajām medicīnas tehniskajām iespējām, tādējādi netieši norādot, ka naudas medicīnai ir par maz, ka valsts nespēj samaksāt mediķiem par darbu un ka turīgākie pacienti to dara valsts vietā.
Tiesa, pēdējos gados tomēr sarucis to cilvēku skaits, kas ārstiem piemaksā no savas kabatas, un KNAB to skaidro ar vecāka gadagājuma cilvēku aiziešanu mūžībā, jo viņi stingri uzturēja šo tradīciju. Jaunākā paaudze uz ārstu un pacientu attiecībām raugās ar eiropeiskāku skatu – maksājumiem jāiet caur kasi, nevis ārsta kabatu.
Viedokļi
Valdis Pīrāgs, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Iekšķīgo slimību centra vadītājs: “Tik pārmērīgas sankcijas kā, piemēram, vēršanās ar likuma bardzību pret iedu pasniegšanu ārstam vai medicīnas māsai, padara šo likumu smieklīgu. Jāvēršas pret nopietnām lietām, kas ietekmē cilvēku veselību.”
Gundars Bērziņš, bijušais veselības ministrs: “Kad strādāju par ministru, vadīju komisiju, kas izstrādāja labojumus Krimināllikumā, nosakot sodus par naudas izspiešanu no slimniekiem. Jau toreiz tika aktualizēts jautājums, ka ārsti jāsoda arī par gleznu, ziedu, rokdarbu un citu lielāku vai mazāku dāvanu pieņemšanu. Nostājos pret šādām muļķībām. Rodas sajūta, ka KNAB no bezdarbības sāk izdomāt visādas ailītes atskaitēs. Ja jau KNAB tiktu galā ar tiem gadījumiem, kad patiešām ārsti izspiež naudu no pacientiem, tad būtu labi. Diemžēl netiek. Līdzās korupcijai ir smieklīgi zemās mediķu algas pret viņu atbildību. Abi šie jautājumi ir jāskata kontekstā.”
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents: “Astoņpadsmit procenti no slimniekiem, lūk, esot devuši mediķiem neoficiālus maksājumus vai dāvanas. Kā zināms, visus pārējos korupcijas gadījumus, t. sk. lielos pašvaldību iepirkumus Rīgā un Daugavpilī, KNAB pilnībā izskaudis, tagad atliek tikai apkarot konjakus, ziedus un tortes medicīnā, un Latvija būs tīra no korupcijas sērgas.”
