Pēc tās piesūkšanās var saslimt ne tikai ar encefalītu. Ko darīt, lai ērce nepiekļūst ādai? 4
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan šobrīd visa uzmanība pievērsta cīņai ar koronavīrusiem, nedrīkst piemirst arī par citām infekcijas slimībām, piemēram, ērču encefalītu un Laimas slimību (laimboreliozi).
Pērn šīs ērču pārnēsātās kaites nācās ārstēt vairāk nekā piecsimt Latvijas iedzīvotājiem (attiecīgi 210 un 321). Pret pirmo radīta efektīva vakcīna, bet no otras var pasargāt tikai paša piesardzība.
Vīrusi tēmē uz nervu sistēmu
Pēc inficētas ērces piesūkšanās vīrusi, kas izraisa encefalītu, nonāk cilvēka asinīs. Pēc inkubācijas perioda, kas vidēji ilgst vienu divas nedēļas, parādās gripai līdzīgi slimības simptomi – paaugstināta temperatūra, kas turas pāris dienas un kuru pavada nogurums, galvassāpes, sāpes muskuļos, locītavās, vēderā, slikta dūša, apetītes zudums.
Seko slimības asimptomātiskais periods, kas var ilgt kā vienu, tā divdesmit dienas. Pēc tam cilvēks vai nu izveseļojas, vai piedzīvo slimības otro, smagāko vilni, kurš skar centrālo nervu sistēmu. Visbiežāk attīstās meningīts – smadzeņu apvalku iekaisums ar stiprām galvassāpēm, sprandas stīvumu, drudzi, nelabumu, vemšanu.
Ja vīruss skar smadzeņu struktūras, var parādīties arī apziņas, līdzsvara un runas traucējumi, sejas, roku un kāju muskuļu vājums, krampji. Daļai pacientu rodas paliekošas sekas – postencefalītisks sindroms ar neiroloģiskiem traucējumiem, galvassāpēm, koncentrēšanās grūtībām un citiem nepatīkamiem simptomiem.
Labā ziņa ir tā, ka pēc ērču encefalīta pārslimošanas izveidojas noturīga imunitāte, tādēļ atkārtoti saslimt nevar. Taču to pašu efektu var panākt arī daudz drošākā veidā – vakcinējoties.
Kopš 2012. gada vakcīna pret ērču encefalītu iekļauta valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Bērniem līdz divu gadu vecumam to kompensē 50% apmērā, bet pilnībā – bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas endēmiskajās teritorijās jeb novados ar visaugstāko saslimstības līmeni.
Saskaņā ar epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzi par saslimstību pēdējo piecu gadu laikā šogad par tādiem atzīti 22 novadi: Dundagas (vidējais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem – 112), Alsungas (106), Pāvilostas (101), Rucavas, Skrundas, Kuldīgas, Vaiņodes, Priekules, Durbes, Aizputes, Nīcas, Ventspils, Talsu, Līgatnes, Pārgaujas, Rojas, Engures, Tukuma, Kandavas, Mālpils, Auces un Priekuļu novads.
Arī tiem, kuri plāno pavadīt skolēnu brīvlaiku vai atvaļinājumu šajos novados vai vispār atpūsties brīvā dabā, profilakses nolūkā ieteicams vakcinēties pret ērču encefalītu. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vakcinācijas kabinetā pieaugušajiem tas izmaksās 29 eiro un bērniem 27 eiro, bet Preiļu slimnīcā attiecīgi 32 un 31 eiro.
Pret ērču encefalītu par darba devēja līdzekļiem obligāti vakcinējami mežstrādnieki, mežsargi, mežziņi, virsmežziņi, vides valsts inspektori un citas personas, kuras tiešā saskarē ar ērču encefalīta pārnēsātājiem nonāk, pildot darba pienākumus vai mācību prakses laikā.
Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska stāsta, ka noturīgas imunitātes izveidošanai pret ērču encefalītu nepieciešamas trīs vakcīnas devas – pirmās divas ar mēneša intervālu, bet trešā deva jāsaņem pēc nepilna gada.
Imunitāte pret šo vīrusu infekciju organismā veidojas jau 14. dienā pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas. Pēc tam jāveic revakcinācija ik pēc 3–5 gadiem.
“Ja vakcinācija nav pabeigta vai ir aizmirsies revakcinēties, viss cikls nav jāsāk no sākuma, bet jāsaņem kārtējā deva un turpmāk jāievēro piecu gadu intervāls,” viņa saka.
Nelaimes pēc Laimas slimības
Ērces kuņģa un zarnu traktā var slēpties vēl viena nepatīkama “dāvana” – borēlijas, kas izraisa laimboreliozi jeb Laimas slimību.
Lai šīs baktērijas nonāktu cilvēka organismā, jāpaiet vismaz 36 stundām, tādēļ efektīvākais profilakses līdzeklis ir rūpīga ķermeņa apskate un silta duša pēc brīvā dabā pavadītas dienas.
Tas, vai ērce paspējusi ievazāt šo bakteriālo infekciju, parasti kļūst redzams apmēram trīs līdz 30 dienas pēc tās piesūkšanās, jo 50–60% pacientu šajā vietā uz ādas parādās Laimas slimībai raksturīgais gredzenveida sarkanais plankums jeb migrējošā eritēma.
Pārējie simptomi – paaugstināta temperatūra, nogurums, locītavu sāpes, jušanas traucējumi – var būt daudzu slimību gadījumā, tādēļ, nezinot par saskarsmi ar šo zirnekļveidīgo, diagnozi noteikt nav viegli.
Laimas slimība progresējot var izraisīt arī nopietnus nervu sistēmas traucējumus, piemēram, centrālās nervu sistēmas bojājumus, piemēram, neirītu, sirds ritma traucējumus, locītavu iekaisumu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš gan norāda, ka arī vienu divus mēnešus pēc inficēšanās atklāta Laimas slimība labi padodas ārstēšanai un parasti nerada paliekošas sekas.
To ārstē ar antibiotiku kursu, kurš agrīnā stadijā nepārsniedz 10 dienas, bet pacientiem ar nervu sistēmas bojājumiem vai locītavu iekaisumu – četras nedēļas.
Lai gan slimības ierosinātājas – borēlijas – tiek iznīcinātas, daļai pacientu vēl pusgadu vai gadu pēc tam var būt nespēks, galvas vai locītavu sāpes.
Lai nepiesūktos ērce:
* izvēlieties gaišas krāsas apģērbu no sintētiska, slidena auduma, pie kura tām grūti pieķerties un uz kura tās labi saskatāmas,
* velciet kreklu vai blūzi ar cieši piegulošām piedurknēm un apkakli, bikšu galus sabāziet zeķēs vai zābakos,
* apsedziet galvu un matus ar cepuri, lakatu vai kapuci,
* uz apģērba un apaviem izsmidziniet aizsardzības līdzekli pret insektiem, tostarp ērcēm,
* atrodoties dabā, ik pa laikam apskatiet sevi un bērnus, īpaši pievēršot uzmanību kājām, un notrauciet no apģērba ērces.
