Viena ēka – astoņas versijas 0
Arhitektūras izstāde “Astoņas astotdaļas”, kurā piedalās arī arhitektūras birojs “MADE arhitekti” no Rīgas, apceļo astoņas Baltijas jūras reģiona pilsētas. No 3. februāra tā būs apskatāma Rīgas Arhitektūras muzejā.
Izstāde ir neparasta un pat eksperimentāla, jo tā faktiski atspoguļo tikai vienu 2010. gadā reāli pabeigtu ēku “8 Houses” (arhitektu birojs “BIG”), kas atrodas Kopenhāgenā, jaunizveidotajā Orestadas rajonā. Daudzdzīvokļu ēku komplekss (kopumā ap 60 000 m²) ar veikaliem un sabiedriskajām iestādēm pirmajos stāvos kļuva populārs, to pozitīvi novērtējuši Dānijas arhitekti, kritiķi un paši pilsētnieki. Vienotais ēku komplekss saplūdina jēdzienus “māja” un “pilsēta”, jo šo celtni var uzlūkot pat kā sava veida pilsētu, kur darbs un atpūta notiek vienuviet un kur radīta pārdomāta teritorija, kas saliedē tās sabiedrību.
Baltijas reģiona arhitektūras un dizaina žurnāls “Project Baltia” sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu uzaicināja septiņus Baltijas jūras reģiona arhitektu birojus atrast šādai ēkai vietu savā valstī un, nemainot tās formu, izstrādāt apkārtējai videi pielāgotu fasādi. Galvenā ideja – pārbaudīt ēkas pielāgošanas iespējas atšķirīgiem apstākļiem, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju novērtētu augstos dzīves kvalitātes standartus, ko piedāvā šis komplekss. Astoņas versijas vispirms tika rādītas Luiziānas Modernās mākslas muzejā Dānijā, pēc tam Tallinas Arhitektūras muzejā un tagad Rīgā.
Projektā piedalās arhitektu biroji: “BIG” (Kopenhāgena), “ALA” (Helsinki), “Villem Tomiste + Stuudio Tallinn” (Tallina), “Studio 44” (Sanktpēterburga), “Wingårdhs” (Gēteborga), “Andre Baldi” (Klaipēda), “Mackow” (Vroclava), no Latvijas – birojs “MADE arhitekti”. Mūsu arhitektiem atšķirībā no citiem dalībniekiem izdevies uz ēku palūkoties no pavisam cita rakursa un pieskaņot mūsdienīgo, augstiem standartiem atbilstošu ēku kādai pavisam degradētai videi Daugavas krastā iepretī Rīgas Brīvostas teritorijai. Ēku komplekss iecelts blakus nolaistām koka būdām, aizaugušiem dārziem un neaizvāktiem sadzīves atkritumiem. Tās fasādi raksturo haotiski izkārtoti logi, lokāli un otrreiz pārstrādāti materiāli. Šķietami bez jebkādas noteiktas koncepcijas tā apaudzēta ar krūmiem, bet uz jumta uzslietas siltumnīcas un izveidoti garšaugu dārziņi. Projekts rada iespaidu, ka tas nevis kontrastē ar vidi, bet saplūst un piešķir tai jaunu vērtību.
Biroja arhitekte Linda Krūmiņa uzsver, ka galvaspilsētām, kurās idejiski pielāgots “8 Houses” projekts un kuras vieno Baltijas jūra, ir atšķirīga gan vēsture, gan sabiedrība. Tāpēc, ņemot vērā ekonomisko situāciju un pilsētas stratēģiskās attīstības trūkumu, arhitektei grūti prognozēt, vai šāda ēka Rīgā saņemtu tikpat lielu atsaucību un atzinību kā Kopenhāgenā. “Projektā piedalījāmies ekonomiskās krīzes laikā un šajā kontekstā arī raudzījāmies uz ēku. Mums bija ideja ēku pat nepabeigt, jo tā patiešām ir milzīga un nebūtu īsti kapacitātes kaut ko tādu būvēt. Ja šādu būvi mēģinātu ievietot pašreizējā Rīgas nekustamo īpašumu piedāvājuma klāstā, tās realizācija būtu pretrunīga, taču pieļaujam, ka projekts varētu būt atbilde dzīvesveida izmaiņām nākotnē. Projektu nevajadzētu uzlūkot kā kaut ko konkrētu, un nav pat svarīga vieta, kurā to idejas līmenī esam iecēluši. Būtībā šādu degradētu vidi Rīgā var atrast daudzviet,” skaidro L. Krūmiņa.
