Viena dzīvesvieta un kopīgi izdevumi. Kad var lūgt sociālo palīdzību? 2
Mēs ar draugu un viņa mammu dzīvojam kopā vienā dzīvoklī. Neesam oficiāli precējušies, taču pēc četriem mēnešiem mums gaidāms kopīgs bērniņš. Vai mūs var atzīt par trūcīgiem, un vai mēs varam pretendēt uz sociālo palīdzību kā ģimene? RENĀTE R. RĪGĀ
No Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un MK noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 1. punkta izriet: sociālās palīdzības izpratnē ģimeni var veidot ne tikai laulātie vai radinieki, bet arī personas, kuras dzīvo kopā vienā mājoklī un kurām ir kopīgi izdevumi par uzturu.
Lai uzskatītu, ka personas veido ģimeni, abiem kritērijiem jāpastāv vienlaikus – gan jādzīvo kopā vienā mājoklī, gan jābūt kopīgiem izdevumiem. Nereti mājoklī mitinās divas vai pat vairākas ģimenes, kurām katrai ir savs budžets, turklāt atsevišķas ģimenes var būt vecākiem un pieaugušajiem bērniem, kaut gan viņi turpina dzīvot vienā mājā vai dzīvoklī. Tādējādi, ja rodas strīdi vai šaubas, ka palīdzības pieprasītājs nepareizi norādījis ģimenes sastāvu, pašvaldībai ir tiesības rīkoties, gan pieprasot papildu ziņas, gan apsekojot ģimeni dzīvesvietā.
Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, skaidrojot, kas uzskatāms par ģimenes dzīvi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta izpratnē, ir atzīts: ģimenes jēdziens nav saistīts tikai ar attiecībām, kas balstās uz laulību. Tas var ietvert citas de facto ģimenes saites, kad personas dzīvo kopā, nenoslēdzot laulību. Ņemot vērā mūsdienu pārmaiņas ģimenes dzīves sociālajos un kultūras modeļos, katrs gadījums jāizvērtē individuāli. Tātad apliecinājums ģimenes dzīvei ir ne tikai juridiski noslēgta laulība, bet arī ģimenes dzīves faktiska pastāvēšana, par ko var liecināt finansiāla vai psiholoģiska atkarība, kopīga saimniecība, kopīgi bērni un citi kritēriji.
Vērtējot iestādei ir pienākums noskaidrot visus apstākļus, arī to, vai iesniegumā norādītās personas pēc būtības uzskatāmas par konkrētās ģimenes locekļiem. Piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts bija atzinis (Augstākās tiesas 2010. gada 27. jūlija sprieduma 10. punktā lietā Nr. SKA-307/2010): konstatējot, ka visas iesniegumā norādītās personas faktiski veido kopīgu ģimeni, nav pieļaujams atteikt palīdzību kādai no ģimenē iekļautajām personām acīmredzami formāla iemesla dēļ (arī tāpēc, ka likumā noteiktajā kārtībā nav reģistrēta laulība starp māti un tēvu).
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
