Viena divās operāciju zālēs. Ielūkojamies anestēzijas māsas darba aizkulisēs, strādājot slimā medicīnas sistēmā 0
“Pirms pieciem gadiem medicīnas māsas masveidā sāka pamest Latviju, lai strādātu ārvalstīs, citas nomainīja profilu – aizgāja strādāt uz veikaliem, kosmetoloģijas kabinetiem… Politiķiem un amatpersonām lūdzām: dariet kaut ko! Par mums smējās. Mūs visu laiku baidīja ar darbaspēka rindām, kas stāvot pie slimnīcas vārtiem, bet reāli to nav, jo jaunās medicīnas māsas nenāk šeit strādāt. Patlaban mūs baida ar ukraiņu māsām, kuras nākšot mūsu vietā, ja negribēsim strādāt. Mūs visu laiku biedē, bet tagad laikam ir sapratuši, ka ir reāla krīze, jo vairs jau nav ko biedēt,” saka anestēzijas māsa Elīna Podinska, kura strādā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 2. operāciju blokā. Viņai ir 12 gadu darba pieredze un augstākā izglītība.
“Mūsu slimnīcas anestēzijas nodaļas māsām no jūnija paaugstināja algu par 50 eirocentiem pie stundas likmes – tagad nesertificētām māsām ir 3,77 eiro stundā, sertificētām – 4,09 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas nozīmē – ja patlaban nopelnu 20 eiro dienā, tad no jūnija pelnīšu 24 eiro. Vai lūgt 30 eiro par dienas darbu ir daudz? Uzskatu, ka tā ir ļoti pieticīga prasība, un medicīnas māsas to jau sen ir pelnījušas. Ko mums dod Saeimas pieņemtais likums par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba? Tikpat kā neko, jo dubultā par virsstundām tik un tā nemaksās, būs kaut kāds pārejas laiks ar koeficientiem. Tiek parādīts, ka kaut kas tiek darīts, bet kāda tam jēga! Kad noteica pagarināto normālo darba laiku, nekāda pārejas perioda nebija – grozīja likumu, un viss,” saka Elīna.
Vai Saeimas lēmums palīdzēs?
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome 16. maijā nolēma aicināt veselības aprūpes nozares darbiniekus brīvprātīgi jūlijā atteikties strādāt virsstundas, kas netiek apmaksātas ar dubultu likmi. Daļa medicīnas māsu P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā to jau izdarījušas, sākot no jūnija, tāpēc slimnīcās ir samazināts darba apjoms un pat atceltas operācijas.
Vakar Saeima pieņēma likumu par pakāpenisku atteikšanos no virsstundu darba, par kuru netiek samaksāts, kā to noteic Darba likums. Taču tas būs pārejas periods, sākot no šī gada līdz 2020. gadam, kura laikā piemēros koeficientus, un, kā atzina Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska, tā tik un tā būšot tikai lāpīšanās jeb niecīgs medicīnas māsu finansiālās situācijas uzlabojums. Galvenais ir papildu finansējums veselības aprūpei, kur atrastos nauda cilvēka cienīgām medicīnas māsu algām – vismaz 1000 eiro par darba slodzi pēc nodokļu nomaksas. Asociācijas vadība to prasa nodrošināt līdz 2020. gadam, un no tā būs atkarīga turpmākā māsu rīcība.
Bieži rodas sajūta, ka politiķiem ir maza saprašana par to, kā strādā medicīnas māsas, un vēl jo mazāka nojausma par to, ka augsto valsts amatpersonu ilgstošā nespēja pieņemt lēmumu par papildu finansējumu medicīnai ir radījusi bīstamas sekas – apdraudējumu pacientu dzīvībai. Medicīnas māsas šo nespēju sauc par noziedzīgu politiku. Pie kā tā ir novedusi, pārliecinājos, pavadot dienu ar anestēzijas māsu Elīnu Podinsku Stradiņa slimnīcā.
