“Vien te manas mājas” 0
Septembrī jau astoņpadsmito reizi klajā nācis literāri mākslinieciskais almanahs “Rēzekne”.
Dzejas krājuma atvēršanas svētki kļuvuši par skaistu Rēzeknes tradīciju, iezīmējot rudenī svinamās Dzejas dienas. Grāmatas prezentācijas svētkos allaž pulcējas kupls skaits dzejas rakstītāju – gan tie, kuri savus darbus publicēšanai almanahā iesniedz regulāri, gan arī tie, kuru publikācijas šajā grāmatā dienas gaismu ierauga pirmo reizi. Dažiem dzejdariem publicēšanās šajā almanahā mēdz būt pirmā nopietnā savu darbu parādīšana plašākai publikai. Almanahā publicēto autoru skaits ar katru gadu pieaug, un šogad krājumā publicēti 75 autoru darbi, kas izlasāmi latviešu, latgaliešu un krievu valodā. Lasītājs var iepazīties gan ar mazpazīstamu autoru daiļradi, gan arī ar labi zināmu dzejnieku radītiem darbiem, piemēram, Leontīne Apšeniece, Līvija Liepdruviete, Valentīns Lukaševičs, Olga Orsa, Pjotrs Antropovs, Aleksandrs Jakimovs u. c. Krājumā pārstāvēto autoru dzīvesvietas areāls galvenokārt ir Rēzekne un Rēzeknes novads, tomēr ir arī dzejas rakstītāji no citām Latvijas vietām, piemēram, no Viļakas, Daugavpils, Krāslavas, Jelgavas, Rīgas.
Ideja par dzejas almanahu ir Rēzeknes Goda pilsones, dzejnieces Olgas Orsas (īstajā vārdā Olga Afanasjeva) izlolota un īstenota. Viņa ir arī atbildīga par krājuma sakārtojumu krievu valodā, savukārt Līvija Smirnova (dzejniece Līvija Liepdruviete) ir krājuma sakārtotāja latviešu valodā. Almanahs nes Rēzeknes vārdu ārpus Latvijas robežām, un tajā publicējas arī viesautori no citām valstīm.
Almanaha “Rēzekne 2015” prezentācijas svētkos kā jubilāri ar savām dzejas rindām priecēja Līvija Liepdruviete un Pjotrs Antropovs, savukārt kā jaunu grāmatu autori tika sumināti Leontīne Apšeniece (“Puika un Niķis”), Ieva Trimalniece (“Zemei piedošanu lūdzot”) un Imants Gailis (“Uz gaismu”). “Almanahs ir kļuvis par dzīvu organismu, kas apvieno dažādu tautību un pārliecības, dažādu poētisko vēlmju un mākslinieciskā līmeņa cilvēkus. Lasot almanahu, sajūtama Latgales daudzkrāsainība, autoru sirdssiltums un patiesa mīlestība – pret cilvēkiem, dabu, savu dzimteni.
Daži no krājumā “Rēzekne 2015” publicētajiem dzejoļiem
***
Saules nogurums
Februāra beigās
Pielīp garāmgājējiem
Kā iesnas
Kā influence
Pelēka sniega riņķi
Ap skumji duļķainām peļķu acīm
Pārakmeņojas bruģa vēnās un kapilāros
Un klusē
Diena kļūst garlaicīgi garāka
Nakts – garlaicīgi īsāka
Saule nogurusi
Cīruļu nav
Lāstekas sarāvušās atpakaļ jumta ierakumos
Tup maziņas un vientuļas
Miglā asaro ne tikai logs
Bet arī tavi smiekli
Pirms rītausmas
Pirms bāli nogurušās saules uzlēkšanas debesīs
Tikai lāči mostas no miega
Un stāda mums sniegpulksteņus
(Betija Berga)
***
Ko vēlos pateikt tev, Latvija mana?
Tu viena man esi tāda,
Tu sirdī man izauklēta.
Es tavā plaukstā pasargāta.
Skrej tālumos domas,
Un piepildās sapņi.
No dzidrākā avota veldzēju slāpi.
Vien te manas mājas.
Aug ozoli pakalnos kupli,
San liepās bišu spieti.
Plaukst rīti kā ziedi tik koši.
Sauc diena: “Nāc, darbojies droši!”
Es pavediens viens,
Dzimtenes audeklā siets.
(Līvija Liepdruviete)
***
Pusnaktī pilskalnā uzzied roze,
Teiksmu senu tā stāsta
Par kāviem, kas vaidus nesa,
Un zobenu asu,
Par ozoliem cirstiem un svētbirzēm zaļām,
Par madaru vainagu dubļos mīto.
Tā stāsta par gadsimtiem daudziem,
Par dienām baltām un ne tik vieglām,
Par ļaudīm, kas nākuši šeit.
Vien paklausies rozes stāstā –
Pagātne atklāsies tev.
(Aija Zuja)
***
šūnakt taida nakts
nikaida
ni zvaigžņu ni puosoku
vin dabasu malnums
nostaļginizej
uz golda miniaturys
spieļu mašineitis
izslāgta Fire signalizaceja
luočam sabučuotam da leitovom
kažukā
viersā par breinumim
sapynoj mozs ciļvieceņš
(Ingrīda Tārauda)
