Vielmaiņas brāķis 4
Kas ir podagra? Kādi ir šīs slimības simptomi? Pie kādiem speciālistiem man vērsties? Kurās slimnīcās un kā to ārstē, kādas zāles jālieto? Vai šo jocīgo slimību var izārstēt? Kurām ķermeņa daļām šī slimība uzbrūk visātrāk? Tija Rēzeknē
Mājas kārtībā
Podagra ir vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu (nātrija urātu kristālu) uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavu somiņās, skrimšļos, ausu ļipiņās, nieru kanāliņos un citur, jo ir apgrūtināta urīnskābes izdalīšanās caur nierēm. Rodas lēkmjveida sāpes, locītavu pietūkums un apsārtums. Slimība biežāk skar kāju īkšķu locītavas, bet var bojāt arī lielākas.
Podagras kontrolei un ārstēšanai nozīmē speciālu diētu. Ja asins seruma un urīna bioķīmiskajās analīzēs ir paaugstināts urīnskābes līmenis, papildus nozīmē medikamentus, kas veicina tās izvadīšanu no organisma.
Podagrai var būt vairāki cēloņi – no iedzimtības līdz pat aplamiem ēšanas paradumiem.
Iedzimts vielmaiņas defekts gandrīz vienmēr ir arī podagras cēlonis. Tam raksturīga pastiprināta urīnskābes veidošanās un samazināta nieru spēja to izvadīt.
Slimību veicina un pastiprina purīnvielām (tās rada urīnskābi) un olbaltumiem bagāts uzturs, fiziska piepūle un ķermeņa atdzišana. Lai gan alkoholā purīnvielu nav (alū tās ir niecīgā daudzumā), tas kavē urīnskābes izdalīšanos caur nierēm. Tādēļ rodas šīs slimības saasinājumi – podagrisko sāpju lēkmes.
Savukārt ķermeņa atdzišana sekmē slimības paasinājumus, jo urīnskābes šķīdība vēsā vidē strauji samazinās.
Podagras cēlonis var būt arī daudzu šūnu sabrukšana, piemēram, asinsrades slimību (mieloleikēmija) gadījumā.
Ar podagru var saslimt cilvēki, kuriem ir citu slimību vai medikamentu izraisīti nieru funkciju traucējumi.
Purīnvielas organisms pats neražo – tās var uzņemt tikai ar pārtiku. Tādēļ jāsamazina to daudzums uzturā un jādzer vairāk ūdens vai tējas.
Diēta paģērē uzņemt pietiekamu enerģijas daudzumu, bet jārēķinās, ka urīnskābes apjoms asinīs būtiski palielinās pēc trekna ēdiena vai badošanās. Cilvēkiem ar aptaukošanās problēmām vienlaikus jānormalizē ķermeņa masa un jābūt mēreni aktīviem, ēdienkartē iekļaujot daudz sakņu un augļu. Maltītes var būt biežas, bet mazām porcijām.
Ko ēst?
Podagras pacientiem pilnvērtīgs uzturs nozīmē samazinātu dzīvnieku tauku saturu, gaļas olbaltumvielu daudzumu un vārāmās sāls ierobežošanu. Viņiem aizliegts ēst šprotes, sardīnes eļļā, dzīvnieku iekšējos orgānus, žāvētas un svaigas siļķes, zosu gaļu, zivju, putnu un cūku ādas, galertu, buljonu.
Gaļu drīkst ēst tikai 2 – 3 reizes nedēļā un ne vairāk par 125 gramiem.
Ja produktus – gaļu un zivis – cep un vāra, purīnvielas izdalās. No gaļas novārījuma ūdenī pāriet pat puse. Tādēļ gaļu ieteicams vārīt divreiz, un podagras slimnieku uzturā lietojams tikai otrā novārījuma buljons. Pliekano garšu var uzlabot ar garšaugiem un garšvielām.
Jāatceras, ka purīnvielas ir arī pākšaugos, spinātos, sēnēs.
Olbaltumi veicina urīnskābes izdalīšanos caur nierēm, taču jāievēro arī purīnvielu daudzums šajos produktos. Purīnvielu nav pienā un olās. Bez bažām var ēst arī ziedkāpostus, Briseles kāpostus, maizi, lazdu riekstus, mandeles, valriekstus, selerijas, kolrābjus, burkānus, zemenes, kartupeļus, rīsus, mellenes, banānus, citrusaugļus, vīnogas, lietot kafiju un tēju.
Lai mazinātu nakts urīna koncentrāciju, urīnskābes rašanos un urātu akmeņu veidošanās risku nierēs, podagras gadījumā šķidruma uzņemšana ieteicama arī pirms gulētiešanas – jāizdzer glāze ūdens, urīndzenošas tējas, vājas kafijas, minerālūdens vai piena. Pavisam dienā ieteicams izdzert līdz pat diviem litriem šķidruma.
Svarīgi • Jo skābāka vide, jo urīnskābe šķīst sliktāk. • Urīnskābes daudzums asinīs palielinās pēc trekna uztura un badošanās laikā. • Podagras pacientiem aizliegts badoties, jo tas var provocēt slimības lēkmi. Taču ieteicamas piena, biezpiena, kefīra u.c. piena produktu un augļu atslodzes dienas. |
